Izvēlne

Aptauja

Kur Jūs ikdienā iegūstat informāciju par zinātni
Iegādājos “Ilustrēto zinātni”, “Nacionālā Ģeogrāfija” vai tiem līdzīgus žurnālus
11
Meklēju man interesējošo informāciju par zinātni interneta avotos
19
Skatos ar zinātni saistītus raidījumus televīzijā
4
Klausos “Zināmais nezināmajā” un citus radio raidījumus Latvijas Radio
3
Apmeklēju zinātnes centrus Latvijā vai ārpus Latvijas
2
Palīdzu saviem bērniem izstrādāt skolēnu zinātniski pētniecības darbus
4
Apmeklēju Zinātnieku nakts pasākumus
1
Nodarbojos ar pētniecību profesionālo vai brīvā laika mērķu sasniegšanai
16
Interesējos par Latvijas zinātnieku sasniegumiem, aktuālajiem pētījumiem, to rezultātiem
2
Neinteresējos
9

Kopējais balsu skaits: 71

No 28.līdz 30.augustam Rīgā norisinās Baltijas jūras valstu parlamentārā konference, kurā 11 valstu pārstāvji diskutē par augstas kvalitātes izglītību un darbaspēku kā būtisku nosacījumu Baltijas jūras reģiona valstu nākotnes attīstībai. Šodien konferences sesijā “Izglītības un darba tirgus sasaiste konkurētspējas stiprināšanai Baltijas jūras reģionā” ar uzrunu uzstājas Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Līga Lejiņa.

“Baltijas jūra reģiona konkurētspējas pamats ir vietēji iesakņots, reģionāli un globāli saistīts cilvēkkapitāls, un to iespējams izveidot, mainot tradicionālos izglītības veidus un skaidri definējot, ko saprotam ar kvalitatīvu, ar ekonomikas attīstības vajadzībām salāgotu izglītību. Ņemot vērā izmaiņas darba tirgū, tehnoloģiju attīstību un jaunu prasmju pieprasījumu, mūsdienu modernajā pasaulē arvien pieaug izglītības kvalitātes un efektivitātes nozīme, tāpēc modernām izglītības sistēmām jābūt elastīgām, balstītām uz darba tirgus analīzi un prognozēm,” uzsver L.Lejiņa.
 
 Baltijas reģiona valstīm jāveido tādas izglītības un zināšanu sistēmas, kas spētu modelēt nākotnē nepieciešamās zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas tautsaimniecībai un tādu nozaru attīstībai, kas dod augstāku pievienoto vērtību. “Tieši tāpēc pašlaik tiek veiktas izmaiņas vispārējās izglītības saturā, pedagogu profesionālajā pilnveidē, notiek izglītības vides un mācību procesa uzlabošana, atbalsts konkrēto jomu programmām profesionālajā un augstākajā izglītībā, kā arī pieaugušo izglītības sistēmas koordinēšana. Profesionālajā izglītībā svarīgu vietu ieņem darba vidē balstītas mācības, un šis jautājums ir aktuāls visā Eiropā,” norāda L.Lejiņa.

 Vienots trīs Baltijas valstu Erasmus+ projekts darba vidē balstītu mācību attīstībai, sadarbība ar Vāciju, veicinot labās prakses apmaiņu, Latvijai prezidējot ES Padomē izveidotā trīs Baltijas valstu Baltijas Māceklības alianse, kas ļaus uzlabot sasaisti starp izglītību un darba vidi – tie ir tikai daži piemēri, kas apliecina Latvijas līdz šim īstenoto veiksmīgo sadarbību ar citām Baltijas jūras reģiona valstīm profesionālās izglītības jomā, kuru plānots attīstīt arī turpmāk.

Jau 2014./2015.mācību gadā sadarbībā ar apmērām 200 uzņēmumiem tika īstenots darba vidē balstītu mācību pilotprojekts, iesaistot 40 programmās aptuveni 500 audzēkņu. Balstoties uz pilotprojekta rezultātiem, 2016.gadā izveidota normatīvā bāze darba vidē balstītu mācību organizēšanai un īstenošanai, sekmējot darba devēju iesaisti. Savukārt ar struktūrfondu atbalstu Latvijas Darba devēju konfederācijai būs uzdevums praktiski organizēt, skaidrot un ieviest gan darba vidē balstītas mācības, gan organizēt audzēkņu praksi uzņēmumos.

Sekmējot dialogu ar darba devējiem un arodbiedrībām, ir izveidotas 12 nozaru ekspertu padomes, profesionālās izglītības iestādēs darbojas koleģiālas padomdevēju institūcijas – konventi.

Baltijas jūras reģiona valstīm ir augsts augstākajā izglītībā iesaistīto personu īpatsvars, kas pārsvarā pārsniedz ES vidējo. Latvijā 2015.gadā tas bija 41,3% 30-34 gadu vecuma grupā, salīdzinot ar 38,7% vidēji ES.

Lai arī augstākajā izglītībā nodrošinātu ekonomikas attīstībai nepieciešamo cilvēkkapitālu, Latvija kā prioritāru izvirza STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics) studiju programmu modernizāciju un to sasaisti ar 21.gadsimta prasmēm. STEM prioritāte augstākajā izglītībā tiek īstenota, gan iestrādājot stimulus finansēšanas instrumentos, gan investējot STEM programmu materiālās un tehniskās bāzes modernizēšanā.

“Ir nepieciešams veidot vēl ciešāku saiti starp augstāko izglītību, zinātni un industriju. Turpmākai Baltijas jūras reģiona valstu sadarbībai šajā jomā būs īpaša nozīme, sekmējot Viedās specializācijas stratēģiju saskaņošanu, Eiropas pētniecības telpas attīstību un zinātnes un pētniecības rādītāju uzlabošanu Baltijas jūras reģiona valstīs ar tādu iniciatīvu palīdzību, kā, piemēram, INTERREG projekts “Baltijas zinātnes tīkls,” atzīst L.Lejiņa.
Informācija par konferenci un tās programma pieejama Saeimas mājaslapā:  
http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/25020-baltijas-juras-regiona-parstavji-riga-spriedis-par-izglitibas-un-darbaspeka-kvalitates-veicinasanu

Foto galerija pieejama: https://www.flickr.com/photos/saeima

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.