Izvēlne

Aptauja

Kas vislabāk raksturo mūsdienīgu skolotāju?
Līderība, harizma
37
Orientēšanās aktualitātēs
28
Stingrība un konsekvence
11
Viss iepriekš minētais
142

Kopējais balsu skaits: 218

27. septembrī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīkotajā seminārā “Promocijas process un doktora grāda piešķiršanas kārtība Latvijā” Pasaules Bankas (PB) izglītības eksperte, Eiropas Universitāšu asociācijas vecākā konsultante, Dr. Andrē Sursoka (Andrée Sursock) iepazīstināja ar savas divu dienu darba vizītes rezultātiem. Ekspertes uzdevums IZM sadarbībā ar PB pētījumu par augstākās izglītības pārvaldību, ir promocijas procesa pārvaldības izvērtēšana Latvijas augstskolās .

Dr. Sursoka divu dienu laikā, 26. un 27. septembrī, tikās ar Latvijas Universitātes, Latvijas Mākslas akadēmijas, Rīgas Tehniskās universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvjiem, kuri arī piedalījās noslēguma seminārā, klātesot Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Jauno Zinātnieku apvienības un Latvijas Studentu apvienības un IZM pārstāvjiem.

Eksperte uzsvēra vairākus aspektus promocijas procesā, kurus jāizvērtē, lai pēc iespējas efektīvāk pilnveidotu augstskolu pārvaldības kvalitāti, kas savukārt ir pamatā Latvijas augstākās izglītības modernizācijai.

Pirmkārt, tika uzsvērta nošķirtība starp studijām doktorantūrā un promocijas procesu, proti, visu to darbību kopumu, kas nepieciešams doktora grāda iegūšanai. Tas nozīmē, ka pats promocijas darbs tiek rakstīts pēc doktorantūras studiju absolvēšanas, nevis tās laikā: apstākļos, kuros grāda kandidāts faktiski ir eksmatrikulējies no studijām un darbu pie pētījuma veic ārpus augstskolas. Šādas procesa nepilnības rada ilgstošu nenoteiktību un personīgus zaudējumus doktora grāda pretendentiem un nenodrošina efektīvu publisko resursu izmantošanu.

Otrkārt, eksperte norādīja uz nepieciešamību definēt tās kompetences, kuras būtu nepieciešamas doktora darba vadītājam, kas apliecinātu, ka tieši šī speciālista vadībā taps gan indivīda zināšanas papildinošs, gan oriģināls pētījums konkrētās zinātnes laukā.

Kā nozīmīgs faktors kopējā doktoru sagatavošanas procesā tika minēts nepietiekamais finansējuma apjoms un nestabilitāte, kas samazina gan doktorantūras un promocijas procesa pievilcīgumu studentu vidū, gan mobilitāti virzībā uz citām augstākām izglītības iestādēm gan Eiropā, gan pasaulē. Līdz ar to daudziem doktorantiem viņu studiju process ir hobija līmenī, kas, ņemot vērā šī studiju cikla komplicētību un nozīmīgumu gan individuālā, gan valsts attīstības līmenī, nav pieņemami, norādīja Dr. Sursoka. Zemā zinātnes finansējuma apjoma dēļ doktorantūras studentiem nav iespējams nodrošināt pētniecības iespējas un, secīgi, sadarbības pusēm pildīt savas saistības attiecībā uz studiju procesu, promocijas darbu izstrādi un grāda iegūšanu. Tā kā pētniecības finansējums pašlaik nav gadskārtējs cikls, doktorantūrā studējošajiem ir apgrūtināta tālāka nākotnes plānošana saistībā ar personīgo finanšu un pētniecības darba līdzsvarojumu.
Ekspertes ieskatā, liels izaicinājums ir mazo augstskolu pētniecības kapacitātes attīstība, vienlaikus nenodarot pāri šajās institūcijās studējošajiem. Šis izaicinājums ir saistīts ar pētniecībai nepieciešamās kritiskās masas veidošanu, ko iespējams attīstīt arī veidojot kopējas programmas ar vadošajām augstskolām un zinātniskajiem institūtiem un attīstot produktīvas sadarbības attiecības.

Vēršoties pie augstskolu pārstāvjiem un citiem klātesošajiem, eksperte izteica cerību, ka tiks atrastas iespējas uzlabot esošo situāciju, “optimizējot līdzekļus un attīstot sadarbību starp dažādām procesā iesaistītajām institūcijām.”

Eksperte norādīja, ka no augstskolu puses svarīga ir arī komunikācija, kura neaprobežojas tikai ar informēšanu par doktorantūras sniegtajām karjeras iespējām un studiju laikā iegūto prasmju daudzveidīgumu. Arī šīm jomām nepieciešami savi uzlabojumi, tāpat kā starpdisciplināru doktora darbu nepietiekamajam apjomam. To savukārt ietekmē nereti novērojamā augstākās izglītības iestāžu nepietiekamā kapacitāte iesaistīt promocijas padomju darbā dažādu nozaru ekspertus, kuri varētu izvērtēt starpdisciplināru doktoranta darbu.

Pētījums par augstākās izglītības pārvaldību, kura ietvaros notika šī vizīte un noslēdzošais seminārs, ir viens no sešiem pētījumiem, kurus realizē Izglītības un zinātnes ministrija, atsevišķos pētījumos sadarbojoties ar Latvijas Universitāti un Centrālo Statistikas pārvaldi. Tie skar dažādus izglītības līmeņus un analizē izglītojamo sasniegumu novērtēšanu, apzina izglītības sistēmas indikatorus, pēta un starptautiski salīdzina mācību vidi un skolēnu lasītprasmi, kā arī apkopo informāciju par zinātņu doktoru karjeras gaitām. Gan šo, gan pārējo piecu pētījumu norisi līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds. Paredzams, ka augstākās izglītības pārvaldības pētījuma gala rezultātu prezentēšana un apspriešana notiks 2018. gada pirmajā ceturksnī.

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.