Izvēlne

Aptauja

Kas vislabāk raksturo mūsdienīgu skolotāju?
Līderība, harizma
37
Orientēšanās aktualitātēs
28
Stingrība un konsekvence
11
Viss iepriekš minētais
142

Kopējais balsu skaits: 218

DSC01495Šajās dienās Ķīnā darba vizītē uzturas LR Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) delegācija valsts sekretāres Līgas Lejiņas vadībā. Ministrijas pārstāvji tiekas ar Ķīnas Izglītības ministrijas, Ķīnas Zinātnes un tehnoloģiju ministrijas vadību, piedalās Ķīnas – ES izglītības ministru konferencē un 4. Ķīnas – ES izglītības politikas dialoga sanāksmē un iepazīstas ar Pekinas Transporta universitātes darbību un sasniegumiem.

IZM valsts sekretāre Līga Lejiņa: “Latvijas internacionalizācija un pārrobežu sadarbība izglītībā un zinātnē ir mūsu prioritāte, veids, kā attīstīt studentu un docētāju mobilitāti, sekmēt savstarpēju izpratni par abu valsts izglītības un zinātnes sistēmu. Mēs ceram, ka vēl aktīvāk attīstīsies līdzšinējā sadarbība sinoloģijas studijās un pieaugs arī Ķīnas studentu interese par latviešu valodu un kultūru. Arī Ķīna, tāpat kā Latvija, ir uzsākusi reformas zinātnē, lai sekmētu inovācijas. Mums kopīgi jāstrādā, lai veicinātu grādu un kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu un kredītpunktu pārnesi, tādējādi sekmējot studentu mobilitāti, tostarp Erasmus+ un abu valstu stipendiju programmu ietvaros.”

Tiekoties ar Ķīnas Zinātnes un tehnoloģiju ministrijas viceministru Yin Hejun, tika apspriesta iespēja Ķīnas premjerministra vizītes laikā Latvijā, kas notiks šā gada novembrī Rīgā plānotā Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas 16+1 valstu samita ietvaros, aktualizēt arī jautājumu par abu valstu divpusējo sadarbību zinātnē. Abas puses pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līguma projekta par sadarbību zinātnē un tehnoloģijās saskaņošanu, lai nodrošinātu tā drīzu parakstīšanu un uzsāktu īstenošanu. Vērtējot līdzšinējo sadarbību, abas puses bija vienisprātis, ka sadarbība ar Ķīnu zinātnē attīstās, pieaug kopīgo projektu skaits, augstskolu un zinātnisko institūciju sadarbība. Lai sadarbība attīstītos arī turpmāk, ir nepieciešami regulāri kontakti gan ministriju, gan ekspertu, gan zinātnieku un zinātnisko institūciju starpā. Ķīnas viceministrs apliecināja ieinteresētību sekmēt zinātnieku apmaiņu, tostarp zinātnieču sieviešu apmaiņu, kā arī nākotnē īstenot kopīgus projektus.

Arī Ķīnas izglītības viceministrs Hao Ping pauda ieinteresētību parakstīt starpvaldību līgumu izglītības jomā jau šā gada novembrī Ķīnas premjerministra vizītes laikā Latvijā, tādejādi apliecinot izglītības jomas nozīmīgumu abu valstu attiecībās. Līgums ļautu attīstīt pilnvērtīgu dialogu starp ministrijām, sekmēs labāku izpratni par otras valsts izglītības sistēmu, prioritātēm un īstenotajām reformām un atvieglos studentu un mācībspēku mobilitāti. Jau pašlaik aktīva sadarbība ar Ķīnu notiek valodas apguves jomā, studentu apmaiņa notiek gan starpvaldību stipendiju ietvaros, gan Erasmus+ un augstskolu divpusējo sadarbības līgumu ietvaros. Viceministrs apliecināja vēlmi būtiski attīstīt latviešu valodas studijas Ķīnā, pakāpeniski paplašinot arī to universitāšu skaitu, kur ir iespējams apgūt latviešu valodu. Patlaban latviešu valoda tiek apgūta divās Ķīnas augstskolās. Arī Latvijas puse pauda pārliecību, ka partnerība ar Latvijas izglītības iestādēm dotu ieguldījumu kā valstu divpusējā sadarbībā, tā arī ES un Ķīnas sadarbībā kopumā. Tā paplašinātu un papildinātu līdzšinējo veiksmīgo sadarbību humanitārajās jomās, abu valstu valodu apguvē.

Vizītē Pekinas Transporta universitātē, kas ir viena no labākajām augstskolām valstī, IZM pārstāvjiem bija iespēja iepazīties ar šīs augstskolas piedāvātajām studiju programmām. Pekinas Transporta universitātes padomes priekšsēdētājs Cao Guoyong uzsvēra, ka, lai arī pašlaik tai nav sadarbības ar Latviju, šī vizīte varētu būt nozīmīgs sākumpunkts sadarbībai ar kādu no Latvijas augstskolām tādās jomās kā inženierzinātnes un menedžments, un aicināja IZM sniegt atbalstu sadarbības uzsākšanai ar kādu no augstskolām vai koledžām Latvijā. Universitāte ir ieinteresēta studentu, pētnieku un mācībspēku apmaiņā un kopīgu projektu īstenošanā.

ES un Ķīnas izglītības ministru konferencē 11.oktobrī, piedaloties Eiropas Komisijas izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta komisāram Tiboram Navračičam un Ķīnas vicepremjerei Yandong Liu, tika aktualizēta uzņēmēju un augstskolu sadarbība un izglītības dokumentu savstarpējas atzīšanas jautājumi. IZM valsts sekretāre Līga Lejiņa šajā konferencē uzsvēra, ka uzņēmēju un augstskolu sadarbībā ir svarīgi koncentrēt pētījumus un inovāciju resursus tajās specializācijas jomās, kurās Latvijai ir izaugsmes potenciāls. Viena no Latvijas prioritātēm ir mūsdienīga izglītība, ko nodrošina izglītības sadarbība ar tautsaimniecības nozarēm.
Vērtējot jaunās iespējas, arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis norāda: “Paplašinot sadarbību starp uzņēmējiem, uzņēmumiem un universitātēm, varam veicināt uzņēmējdarbības attīstību, inovācijas un jauniešu nodarbinātību. Sadarbība ar Ķīnu ir lieliska iespēja attīstīt pieredzes apmaiņu, sekmēt izglītības, inovāciju un uzņēmējdarbības sasaisti, tādejādi veicinot gudru izaugsmi un konkurētspējīgu izglītības un biznesa vidi.”

Arī 16+1 valstu izglītības politikas dialoga diskusijā ministru līmenī tika izvirzītas tēmas, kas saistītas ar tādiem pasaulē aktuāliem izglītības jautājumiem kā izglītības kvalitāte, jauniešu prasmju un talantu attīstīšana un nodarbinātības veicināšana, kā arī diplomu atzīšana un kredītpunktu pārnese jauniešu mobilitātes sekmēšanai. Šis jautājums kļūst aizvien aktuālāks, tādēļ jāveicina efektīva un caurredzama kvalifikācijas atzīšana, kvalitātes vērtēšanas iestādēm un ekspertiem jābūt neatkarīgiem no mācību iestāžu un politikas ietekmes.

Izglītības dokumentu pielīdzināšana piedāvā papildu iespējas abu valstu studentu mobilitātei. Lai arī Ķīnas studentu skaits Latvijā ir vēl salīdzinoši neliels, tas pakāpeniski palielinās. Pagājušajā akadēmiskajā gadā Latvijas augstskolās mācījās 23 studenti no Ķīnas, visvairāk - Latvijas Universitātē. Savukārt pieci Latvijas augstskolu studenti apmaiņas programmās studēja Ķīnas augstskolās. Vizītes laikā Latvijas puse saņēma Ķīnas izglītības viceministra apliecinājumu, ka Latvijai varētu tikt piešķirts lielāks stipendiju skaits studijām Ķīnas augstskolās.

Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāts 16+1 ir Ķīnas iniciatīva, kas paredz veicināt Ķīnas sadarbību ar 16 Eiropas valstīm: ar 11 ES dalībvalstīm un piecām Balkānu valstīm - Čehiju, Igauniju, Ungāriju, Latviju, Lietuvu, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju, Bulgāriju, Horvātiju, Poliju, Maķedoniju, Melnkalni, Serbiju, Albāniju, Bosniju un Hercegovinu - dažādās jomās, tostarp izglītībā un zinātnē.

 

Foto: Tikšanās Pekinas transporta universitātē. No kreisās: Latvijas vēstniecības 2. sekretārs Andžejs Kaševskis, IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības jautājumos Anita Vahere-Abražune, Latvijas vēstnieks Ķīnā Māris Selga, IZM valsts sekretāre Līga Lejiņa, Pekinas Transporta universitātes Padomes priekšsēdētājs prof. Cao Guoyong, Universitātes viceprezidents prof. Dr. Chen Feng, Latvijas izglītības un zinātnes ministra biroja vadītājs Andis Geižāns, Latvijas vēstniecības Ķīnā padomniece Marika Selga un Pekinas Transporta universitātes Starptautisko attiecību departamenta direktore prof. Dr. Hairong Dong

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.