Izvēlne

Aptauja

Kur Jūs ikdienā iegūstat informāciju par zinātni
Iegādājos “Ilustrēto zinātni”, “Nacionālā Ģeogrāfija” vai tiem līdzīgus žurnālus
11
Meklēju man interesējošo informāciju par zinātni interneta avotos
19
Skatos ar zinātni saistītus raidījumus televīzijā
4
Klausos “Zināmais nezināmajā” un citus radio raidījumus Latvijas Radio
3
Apmeklēju zinātnes centrus Latvijā vai ārpus Latvijas
2
Palīdzu saviem bērniem izstrādāt skolēnu zinātniski pētniecības darbus
4
Apmeklēju Zinātnieku nakts pasākumus
1
Nodarbojos ar pētniecību profesionālo vai brīvā laika mērķu sasniegšanai
16
Interesējos par Latvijas zinātnieku sasniegumiem, aktuālajiem pētījumiem, to rezultātiem
2
Neinteresējos
9

Kopējais balsu skaits: 71

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par likumprojektā “Par valsts budžetu 2017.gadam” pedagogu darba samaksas reformas ieviešanai plānotā finansējuma sadalījumu pa attiecīgajiem resoriem”, kurā pamatota arī papildus nepieciešamā finansējuma piešķiršana augstākai izglītībai. IZM uzskata, ka valsts atbalsts studējošajiem ir galvenais priekšnoteikums, lai nodrošinātu kvalificētu darbaspēku Latvijas tautsaimniecības izaugsmei un augstākās izglītības pieejamību. Plānots, ka informatīvais ziņojums tiks skatīts rītdienas 25.oktobra, valdības sēdē.

2016.gada 1.septembrī tika uzsākta jaunā pedagogu darba samaksas modeļa īstenošana arī augstākās izglītības jomā, kas radīja būtisku ietekmi uz kopējo augstākās izglītības finansējumu. Lai nodrošinātu augstskolu pedagogu atalgojuma pieaugumu saskaņā ar valdībā apstiprinātajiem pedagogu darba samaksas noteikumiem un vienlaikus saglabātu valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu esošajā līmenī, 2017.gadā papildus nepieciešami 5 milj. eiro, 2018.gadā – 3,67 milj. eiro, bet 2019.gadā – 7,36 milj.eiro. Lai nepieļautu valsts budžeta finansēto studiju vietu skaita samazināšanos turpmākajos gados, IZM ir sagatavojusi un virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumu par papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanu augstākajai izglītībai jaunā pedagogu darba samaksas nodrošināšanai, izskatot budžeta likumprojektu paketi Saeimā 2.lasījumā.

Papildu finansējuma nepieciešamību augstākajai izglītībai IZM bija pamatojusi jau 2016.gada vasarā, iesniedzot valdībā jaunās politikas iniciatīvas. Viena no tām paredzēja paaugstināt studiju kvalitāti augstskolās, palielinot finansējuma apmēru uz vienu no valsts budžeta finansēto studiju vietu atbilstoši faktiskajām izmaksām, kā arī nodrošināt jaunas no valsts budžeta finansētās studiju vietas dabaszinātņu un inženierzinātņu jomās. Jauno politikas iniciatīvu ietvaros šim mērķim finansējums netika apstiprināts, tāpēc IZM turpina aktīvi rīkoties, lai, apstiprinot 2017.gada un turpmāko gadu valsts budžetu, augstākajā izglītībā nepieļautu finansējuma samazinājumu. Arī Pasaules bankas eksperti ir norādījuši, ka augstākās izglītības sistēmas vājākie punkti no stratēģiskās atbilstības viedokļa ir publiskā finansējuma jomā - nepietiekamais finansējums rada risku izglītības un pētniecības kvalitātei, kā arī ierobežo sektora efektivitāti. Finansējuma trūkums rada negatīvu ietekmi arī attiecībā uz augstākās izglītības pieejamību.

Atbilstoši 2015.gada 29.jūnijā Ministru kabinetā apstiprinātajam konceptuālajam ziņojumam “Jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešana Latvijā”, IZM uzsākusi pakāpenisku nozares strukturālās reformu īstenošanu, lai nodrošinātu efektīvas un ilgtspējīgas augstākās izglītības sistēmas izveidi. Latvijas attīstības mērķu sasniegšanai tiek izvirzīts trīs pīlāru finansēšanas modelis, kas nodrošina augstākās izglītības piedāvājuma salāgošanu ar Latvijas tautsaimniecības attīstības un darba tirgus vajadzībām, kvalitatīvu, pētniecībā balstītu augstākās izglītības saturu un rezultātu pārvaldību augstākās izglītības institūcijās.

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.