Izvēlne

Aptauja

Kur Jūs ikdienā iegūstat informāciju par zinātni
Iegādājos “Ilustrēto zinātni”, “Nacionālā Ģeogrāfija” vai tiem līdzīgus žurnālus
Meklēju man interesējošo informāciju par zinātni interneta avotos
Skatos ar zinātni saistītus raidījumus televīzijā
Klausos “Zināmais nezināmajā” un citus radio raidījumus Latvijas Radio
Apmeklēju zinātnes centrus Latvijā vai ārpus Latvijas
Palīdzu saviem bērniem izstrādāt skolēnu zinātniski pētniecības darbus
Apmeklēju Zinātnieku nakts pasākumus
Nodarbojos ar pētniecību profesionālo vai brīvā laika mērķu sasniegšanai
Interesējos par Latvijas zinātnieku sasniegumiem, aktuālajiem pētījumiem, to rezultātiem
Neinteresējos

Augstākās izglītības sistēma pēdējās lielās izmaiņas piedzīvoja pirms 20 gadiem, bet pa šo laiku situācija ir krasi mainījusies – ir citas kvalitātes prasības un cits zināšanu līmenis, ir jaunas tehnoloģijas un darba tirgus pieprasa speciālistus, kādu mūsu profesiju klasifikatorā agrāk nebija vispār. Tie ir šodienas izaicinājumi, kurus pieņemot, Izglītības un zinātnes ministrija uzsākusi augstākās izglītības reformas īstenošanu, kas nodrošinās ekonomikas attīstībai nepieciešamo vietēji iesakņotu un vienlaikus globālu cilvēkkapitālu.

Finansējuma palielināšana augstākajai izglītībai ir prioritāri risināms uzdevums, jo pretējā gadījumā sarunām par ekonomikas izaugsmi un inovācijām, kas rezultējas sabiedrības labklājībā un valsts budžeta pieaugumā, nav seguma. Īstenojot trīs pīlāru finansēšanas modeli un nodrošinot finansējuma pieaugumu, augstākās izglītības nozarē būs iespējams panākt mācībspēku paaudžu nomaiņu, augstākās izglītības, zinātnes, profesionālas izglītības sasaisti un attīstību virzošu kvalitāti. IZM ir gandarīta par sadarbības partneru – Latvijas studentu apvienības, Rektoru padomes, Latvijas universitāšu asociācijas, augstskolu atbalstu un vienprātību par kopīgu mērķi radīt pārliecību gan studentiem, gan augstskolām un akadēmiskajam personālam, ka viņi var rēķināties ar finansējuma pieaugumu, kas nepieciešams augstākās izglītības reformas kvalitatīvai īstenošanai.

Vienas studiju vietas izmaksas gadā veido pasniedzēju atalgojums, mācību līdzekļi, infrastruktūras uzturēšana, komunālie pakalpojumi, stipendijas, izdevumi sportam un kultūrai un citas izmaksas. Palielinoties kādai no studiju vietas izmaksu komponentēm, palielinās arī kopējās gada izmaksas.

2016. gada 1. septembrī tika uzsākta jaunā pedagogu darba samaksas modeļa īstenošana arī augstākās izglītības jomā, kas radīja būtisku ietekmi uz kopējo augstākās izglītības finansējumu. Lai nodrošinātu augstskolu pedagogu atalgojuma pieaugumu saskaņā ar valdībā apstiprinātajiem pedagogu darba samaksas noteikumiem un vienlaikus saglabātu valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu esošajā līmenī, 2017. gadā papildus nepieciešami gandrīz 5,5 milj. eiro, kurus IZM ir radusi iespēju nodrošināt. Pašlaik ir svarīgi rast papildus nepieciešamos 3,67 milj. eiro 2018. gadā un 7,36 milj. eiro 2019. gadā, tāpēc IZM ir sagatavojusi un virza izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumu par papildu nepieciešamā finansējuma iekļaušanu vidēja termiņa budžetā 2018. un 2019. gadam. Tas ne tikai nodrošinās augstākās izglītības sistēmas attīstības perspektīvu, bet arī radīs drošību šodienas studentos par studiju vietu saglabāšanas iespējām.

 

IZM AI reforma 2016

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.