Izvēlne

Aptauja

Kas vislabāk raksturo mūsdienīgu skolotāju?
Līderība, harizma
37
Orientēšanās aktualitātēs
28
Stingrība un konsekvence
11
Viss iepriekš minētais
142

Kopējais balsu skaits: 218

OECD PISA (Eng.: Programme for International Student Assessment, LV: Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma) ir ietekmīgākais starptautiski salīdzinošais pētījums, kurš novērtē 15-gadīgu skolēnu prasmes un zināšanas matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnēs, un salīdzina tās starp valstīm. Pērn tajā piedalījās 72 valstis (Latvija pētījumā piedalās kopš 1998. gada). Nākamnedēļ, 6. decembrī, visās PISA dalībvalstīs tiks publicēti 2015. gadā veiktā pētījuma rezultāti. Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Latvijas Universitāti (LU) ESF projekta “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos” ietvaros organizē konferenci LU Lielajā aulā, kas norisināsies no plkst. 11.00 līdz 16.00, kurā tiks paziņoti arī Latvijas rezultāti. Dalība konferencē iespējama ikvienam interesentam, iepriekš reģistrējoties tiešsaistē.

PISA pētījuma galvenais mērķis ir sniegt informāciju valsts izglītības politikas veidotājiem un atbalstīt izglītības politikas procesus, kas virzīti uz izaugsmi un kvalitāti. Pētījums notiek reizi trijos gados, jo šāds cikls sniedz valstīm laiku un nepieciešamos datus atbilstošu politisku lēmumu pieņemšanai un īstenoto izmaiņu ietekmes izvērtēšanai. Ja PISA pētījumi notiktu biežāk, tas nedotu pietiekamu laiku, lai novērtētu īstenoto izmaiņu un jaunievedumu ietekmi. Savukārt, ja tie notiktu retāk, tad, gadījumā, ja skolēnu prasmju un zināšanu līmenis kāda iemesla dēļ pasliktinātos, tas nevarētu tikt laikus identificēts un risināts.

PISA pētījumā iesaistīto skolēnu vidējais vecums ir 15 gadi. Tas ir tāpēc, ka vairumā OECD valstu jaunieši šajā vecumā tuvojas savas obligātās izglītības noslēgumam. Skolu un skolēnu izvēle ir, cik vien iespējams, visaptveroša, lai pētījumā būtu pārstāvēti gan skolēni no dažādas sociāli-ekonomiskās vides , gan skolēni ar dažādām spējām.

Pētījuma rezultāti gadu gaitā ir atspēkojuši dažādus mītus vai pieņēmumus, kas saistīti ar izglītības kvalitātes atšķirībām dažādās valstīs. Tā, piemēram, mēdz uzskatīt , ka pasaule ir iedalīta bagātajās/augsti izglītotajās nācijās un nabadzīgajās/zemi izglītotajās nācijās. Taču realitātē tikai mazāk nekā ceturtā daļa no rezultātu atšķirībām starp OECD valstīm tiek skaidrota ar IKP rādītāju uz vienu iedzīvotāju. Citiem vārdiem, ir valstis, kas nav bagātas, tomēr nodrošina kvalitatīvu izglītību, un ir industriāli attīstītas valstis, bet tomēr nav konkurētspējīgas PISA vērtējumos. Tādējādi var secināt, ka nauda nav noteicošais faktors, kad runa ir par augstiem mācību sasniegumiem. Ir arī pietiekami daudz citu kritisko faktoru, piemēram, skolotāju ieinteresētība mācību darbā vai pielietotās mācību metodes.
Otrs pieņēmums balstās uzskatā, ka izglītības kvalitāte ir atkarīga no klases lieluma, taču PISA pētījumi rāda, ka izglītības sistēmās ar augstākajiem rādītājiem noteicošā loma ir kompetentiem pedagogiem, nevis klases lielumam.

Plašāk par biežāk uzdotajiem jautājumiem un mītiem saistībā ar PISA 2015 pētījumu lasiet šeit.  

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.