Izvēlne

Aptauja

Kas vislabāk raksturo mūsdienīgu skolotāju?
Līderība, harizma
37
Orientēšanās aktualitātēs
28
Stingrība un konsekvence
11
Viss iepriekš minētais
142

Kopējais balsu skaits: 218

ES fondi 080317

Šodien, 8.martā, IZM valsts sekretāra vietniece – Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa uzstājās Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Parlamenta kopīgi rīkotajā konferencē par programmas “Apvārsnis 2020” un ES fondu ieguldījumu savstarpējo papildinātību. Konference organizēta iniciatīvas “Stairway to Excellence” ietvaros, kuras mērķis ir stiprināt jauno ES dalībvalstu (EU-13) kapacitāti un zinātnisko ekselenci un sekmēt to piedalīšanos programmas “Apvārsnis 2020” finansētajos projektos.

Konferences mērķis ir apzināt dalībvalstu pieredzi nacionālā un Eiropas līmeņa programmu nosacījumu salāgošanā un diskutēt par šķēršļiem, ar kuriem praksē sastopas projektu ieviesēji.
Savā uzrunā EK Kopējā pētniecības centra ģenerāldirektors Vladimir Sucha akcentēja universitāšu centrālo lomu inovāciju ekosistēmās. Savukārt EK par reģionālās politikas (sk. ES struktūrfondu) atbildīgā ģenerāldirektorāta direktors Marc Lemaitre uzsvēra viedo specializācijas stratēģiju nozīmi un to sasaisti ar īstenoto pētniecības un inovāciju politiku un finansēšanas instrumentiem. Tajā pašā laikā Eiropas reģionu komitejas prezidents Markku Markkula savā uzrunā norādīja uz ieguldījumu nozīmi cilvēkkapitālā, salīdzinot ar ieguldījumiem infrastruktūrā, jo tieši zinātniskā izcilība stiprinātu Eiropas reģionu ekonomiku. Līdz ar to īstenotajiem pētniecības projektiem būtu jābūt vietējiem apstākļiem atbilstošiem.

A.Kiopa savā prezentācijā parādīja Latvijas labo praksi ES struktūrfondu programmu izstrādē, iestrādājot iespējas veidot sinerģiju ar programmu “Apvārsnis 2020”. Piemēram, Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta programmā ir iestrādāti Marijas Skladovskas-Kirī programmas galvenie īstenošanas principi un novērtēšanas pieeja. Tāpat šajā programmā var iegūt finansējumu tie projekti, kuri ir iesniegti Marijas Skladovskas-Kirī programmā un novērtēti virs kvalitātes sliekšņa, tomēr nav guvuši EK finansējumu.

A.Kiopa informēja klātesošos, t.sk. Eiropas Komisiju, par izaicinājumiem, ar kuriem praksē nākas saskarties, savietojot dažādos finanšu instrumentus. Kā vienu no galvenajiem izaicinājumiem nacionālajā līmenī var uzskatīt valsts atbalsta nosacījumu piemērošanu saimnieciskajiem projektiem EK projektu pārfinansēšanas vai līdzfinansēšanas gadījumā, kas rada papildu administratīvo slogu un, iespējams, neizdevīgākus līdzfinansējuma nosacījumus. Līdzīgu viedokli pauda arī Slovēnijas, Polijas, Lietuvas, Igaunijas un citu valstu pārstāvji. A.Kiopa pauda Latvijas viedokli, ka turpmākai pētniecības finansēšanas instrumentu uzlabošanai nepieciešamas vienoties ar Eiropas Komisiju par izpratni, ka ES fondu ieguldījumi tāpat kā programmas “Apvārsnis 2020” ieguldījumi ir vērsti uz kopīgu Eiropas līmeņa problēmu izpēti un Eiropas kopējās konkurētspējas paaugstināšanu. Tāpēc projektiem, kas ir ieguvuši EK Ekselences apliecinājumu “Seal of Exellence”, nav jāveic atkārtota vērtēšana un jāpiemēro valsts atbalsta nosacījumi. Tāpat A.Kiopa rosināja vienkāršot ES fondu finansēšanas nosacījumus un vairāk lietot atvieglinātus projektu izmaksu veidošanas nosacījumus.

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.