Izvēlne

Aptauja

Kas vislabāk raksturo mūsdienīgu skolotāju?
Līderība, harizma
37
Orientēšanās aktualitātēs
28
Stingrība un konsekvence
11
Viss iepriekš minētais
142

Kopējais balsu skaits: 218

Vidusskolēnu zināšanas, vispārējās izglītības kvalitatīvos rādītājus būtiski ietekmē gan skolas lielums, gan optimāli plānots izglītības iestāžu tīkls, liecina skolu tīkla pētījuma pirmā starpziņojuma datu analīze, ko Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzdevumā veic ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja vadītā ekspertu grupa.
Daudzpusīga datu analīze liecina, ka izglītības kvalitāti, pedagogu algas, skolu infrastruktūru un materiāltehnisko nodrošinājumu tieši ietekmē skolu tīkla atbilstība reālajai situācijai. “Dati liecina par pozitīviem piemēriem, kad, veicot pārmaiņas skolu tīklā, ir salīdzinoši labāki rādītāji gan skolēnu zināšanās, gan, piemēram, arī pedagogu atalgojumā,” uzsver izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis. “Ja vēlamies tiekties pēc izcilības un vienlīdzības, lēmumi par skolu tīkla pārmaiņām, ir neizbēgami,” turpina ministrs.

Izpētes dati parāda, ka sabiedrībā ir pieprasījums pēc izglītības kvalitātes, ko apliecina arī vecāku un skolēnu skolas izvēle, kas daudzos gadījumos nav tuvākā dzīves vietai. Šī tendence vērojama ne tikai lauku reģionos, bet arī pilsētās. Objektīvi dati parāda sabiedrības vajadzības un pieprasījumu, norāda ministrs. Tomēr jāapzinās, kas rezultātus ir iespējams sasniegt tikai kopīgā rīcībā, kurā tiek respektēts sabiedrības pieprasījums pēc kvalitatīvas un mūsdienu prasībām atbilstošas izglītības. Pašvaldību kā skolu dibinātāju lēmumi būs tie, kas noteiks vajadzīgo pārmaiņu efektivitāti.

Tautsaimniecības transformācija, demogrāfiskās izmaiņas, Latvijas integrēšanās globālajā ekonomikā, -pārmaiņas skolu tīklā ir jāskata kontekstā ar šiem procesiem. Pētījumā tiek analizēta arī citu Eiropas un kaimiņvalstu pieredze un kritēriju kopums, kas tiek īstenots, lai veidotu optimālu skolu tīklu. Datu analīze liecina, ka Latvijā skolu tīkla izrmaiņas ir veiktas fragmentāri, un tādos rādītājos kā skolēnu attiecība pret vienu pedagogu, klašu un skolu piepildījums būtiski atpaliek no citu Eiropas valstu rādītājiem. Turpretim pēc budžeta izdevumiem izglītībai Latvija Eiropā ieņem pirmo vietu, ko jau iepriekš ir norādījuši gan Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas eksperti, gan apliecinājuši Eiropas Savienības un OECD statistikas rādītāji.

Pētījums ir nepieciešams, lai izstrādātu priekšnoteikumus kvalitatīvas izglītības iespējām, vienlaikus nodrošinot skolēnu optimālu nokļūšanu potenciālajos izglītības centros. Ieviešanas sasniedzamais rezultāts ir neradīt papildus finanšu slogu nodokļu maksātājiem, samazināt izglītības kvalitātes atšķirības vispārējās izglītības iestādēs pilsētās un lauku teritorijās, tajā skaitā novēršot krasās atšķirības arī starp skolām vienas pilsētas ietvaros. Tiks radīti apstākļi finanšu līdzekļu ietaupījumam un iespējām palielināt pedagogu atalgojumu bez papildu sloga valsts budžetam.

Pētījuma dati un analīze tiks izmantoti skolu tīkla modeļa izstrādei, ietverot arī ārvalstu pieredzi, atbilstīgi skolu tipam un izglītības pakāpei. Kritēriji, kuru pamatā ir skolēnu skaits un skolas pieejamība jeb attālums un laiks ceļā uz un no skolas pamatosies uz dalījumu pēc izglītības iestādes tipa un pakāpes: vidusskolas posms 10.-12.klase, pamatskola, iekļaujot arī sākumskolu, 1.-9. klase un sākumskola 1.-6.klase. Tāpat kritēriju kopumā tiek iekļauts reģionālais iedalījums četrās grupās pēc iedzīvotāju skaita: lielās pilsētas ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju (Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava); republikas pilsētas, 21 reģionālais centrs un Pierīgas reģions; trešā grupa ir pārējā Latvijas teritorija, izņemot attālas vietas, piemēram, pierobežu; attālas vietas kā atsevišķa grupa bez līdzvērtīga skolu piedāvājuma 25 km rādiusā. Optimāla skolu tīklapriekšlikuma sagatavošanā tiks izmantoti ne tikai kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji, bet ņemti vērā arī reālie apstākļi katrā konkrētajā reģionā.
Pētījuma rezultātā tiks iegūta ne tikai vispusīga datu analīze un pašvaldībām sagatavots priekšlikums optimālam skolu tīklam visās vispārējās izglītības pakāpēs, bet arī skolu tīkla ģeotelpiskās plānošanas platforma. Skolu tīkla plānošanu, izmantojot ģeotelpiskās plānošanas platformu, veiksmīgi jau ir izmantojušas Smiltenes un Bauskas novadu pašvaldības. Atbilstoši iecerei, skolu tīkla ģeotelpiskās plānošanas platformai jākalpo gan kā optimālā skolu tīkla modeļa izstrādes rīkam, gan ikdienā lietojamam instrumentam lēmumu pieņēmējiem, diskutējot par optimālajiem risinājumiem katrā Latvijas pilsētā vai novadā.

 Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā. Pētījuma pirmais nodevums (.pdf)

Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā. Prezentācija (.pdf)

 Latvija 12klOCEt

 

Riga OCE 12kl

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.