Izvēlne

Aptauja

Kas vislabāk raksturo mūsdienīgu skolotāju?
Līderība, harizma
Orientēšanās aktualitātēs
Stingrība un konsekvence
Viss iepriekš minētais

Augstākās izglītības finansēšanas kārtība stimulē izglītības kvalitāti pētniecībā, radošā darba integrāciju ar studiju procesu un augstākās izglītības piedāvājuma salāgošanu ar Latvijas tautsaimniecības attīstības un darba tirgus vajadzībām – uzsvērts Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Augstākās izglītības pārvaldības modernizācijas un jaunā augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanas gaita un rezultāti”, kas šodien, 16. maijā, izskatīts valdībā.

2014. gadā valdība pieņēma lēmumu mainīt augstākās izglītības finansēšanas kārtību, papildinot finansējumu studijām un pētniecībai ar finansējumu par sasniegtajiem rezultātiem un attīstībai. Tika ieviests jauns trīs pīlāru modelis, kura 1.pīlārs ietver finansējumu budžeta vietām un zinātnes bāzes finansējumu, otrais pīlārs finansējumu, kas tiek piešķirts par sniegumu studiju kvalitātes uzlabošanā, trešais pīlārs ir finansējums augstskolu infrastruktūras uzlabošanai un studiju programmu modernizācijai. Laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam trešā pīlāra finansējumu veido ES struktūrfondu finansējums.

Atbilstoši pasākumu plānam, ir uzlabota pirmā pīlāra finansējuma kārtība. Ir pilnveidoti no valsts budžeta finansēto studiju vietu piešķiršanas kritēriji, ir apstiprināti jauni pedagogu darba samaksas noteikumi, kas palielina arī akadēmiskā personāla atalgojumu. Saskaņā ar otrā pīlāra (snieguma) finansējuma piešķiršana kritērijiem, augstskolas jau trešo gadu saņem papildu finansējumu par sasniegtajiem rezultātiem, nodrošinot pētniecībā un radošajā darbībā balstītu augstāko izglītību. Augstākās izglītības finansēšanas kārtībā ir iestrādāti arī nosacījumi augstākās izglītības un pētniecības procesa integrācijai, piešķirot papildu finansējumu augstskolu akadēmiskajam personālam pētniecībai.
Ministrija otrā pīlāra ietekmi vērtē kā ļoti veiksmīgu – augstskolu darbības rādītāji ir būtiski uzlabojušies un augstskolas otrā pīlāra finansējumu iegulda izglītības kvalitātes uzlabošanā. Savukārt, ieviešot trešo pīlāru, ir notikusi zinātnisko institūtu konsolidācija, integrējot tos universitātēs, ir samazināts zinātnisko institūciju skaits un novērsta pētniecisko virzienu fragmentācija un dublēšanās. Ar struktūrfondu atbalstu ir uzsākta augstskolu un koledžu studiju programmu infrastruktūras modernizēšana STEM jomās.

Lai stiprinātu skolotāju sagatavošanu konceptuāli jaunā kvalitātē, ministrija ieviesīs jaunu otrā pīlāra finansējuma formulas sastāvdaļu, kas paredz papildu finansējumu atkarībā no tā, cik absolventu ir uzsākuši darba gaitas vai jau strādā izglītības iestādēs nākamajā mācību gadā pēc augstskolas absolvēšanas. Šis finansējums attieksies uz tām augstskolām, kuras gatavo skolotājus. Ir nepieciešams 10% no pašreizējā pedagoģijas studiju finansējuma novirzīt augstskolām, atbilstoši kritērijam par absolventu nodarbinātību. Jaunā finansēšanas modeļa ieviešanas gaitā sadarbībā ar Pasaules Banku ir uzsākts pētījums par augstākās izglītības pārvaldību, lai nodrošinātu uz rezultātiem vērstas, sniegumā balstītas finansēšanas ieviešanu augstskolās un sagatavotu attīstības finansējuma (trešā pīlāra) saturu un nosacījumus. Ieteikumi tiks ņemti vērā, sagatavojot un īstenojot struktūrfondu programmas studiju programmu fragmentācijas samazināšanai, augstskolu resursu koplietošanas stiprināšanai, akadēmiskā personāla kapacitātes paaugstināšanai un augstskolu pārvaldības uzlabošanai

Ar informatīvo ziņojumu “Augstākās izglītības pārvaldības modernizācijas un jaunā augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanas gaita un rezultāti” iespējams iepazīties: Latvijas Republikas Ministru kabineta tiesību aktu projektu lapā.

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.