Izvēlne

Aptauja

Kas vislabāk raksturo mūsdienīgu skolotāju?
Līderība, harizma
37
Orientēšanās aktualitātēs
28
Stingrība un konsekvence
11
Viss iepriekš minētais
142

Kopējais balsu skaits: 218

ES padomeŠodien un rīt, 22.un 23. maijā, Briselē notiek ES Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru sanāksme, kurā Latviju pārstāv Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Līga Lejiņa.

Jaunatnes jomā Padomē diskutēs par stratēģiskajām perspektīvām Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā un strukturētā dialoga ar jauniešiem veidošanu pēc 2018.gada, kad beidzas Eiropas Jaunatnes stratēģijas līdzšinējais regulējums. Latvija uzskata, ka ir jāturpina Strukturētā dialoga process, bet tā ieviešana un īstenošana jāvienkāršo. “Jaunatnes darbā jāturpina veidot jaunas metodes un pieejas. Tāpat ir būtiski veicināt jauniešu diskusiju par ES vērtībām un būtību, lai attīstītu ES pilsonību un jauniešu piederības sajūtu un piedāvātu tādu redzējumu par ES nākotni, kas jauniešus iedvesmo,” uzsver L.Lejiņa.

Izglītības jomā Padome apstiprinās jauno Ieteikumu par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru mūžizglītībai. Latvija atbalsta vienotas un skaidri definētas Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras mūžizglītībai izveidi un nostiprināšanu, akcentējot, ka visām iesaistītajām pusēm jābūt skaidram mehānismam, kā iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences novērtējamas un salīdzināmas.

Padomē notiks arī debates par to, kā uzlabot un modernizēt izglītības sistēmas, lai nodrošinātu augstas kvalitātes izglītību visiem iedzīvotājiem, un kā maksimāli panākt atgriezenisko saiti - izglītības procesā iesaistīto viedokļa paušanu. Latvijā tiek īstenoti pasākumi iekļaujošās izglītības veicināšanai dažādos izglītības līmeņos, savukārt izglītojamo iesaiste viedokļa paušanā par mācību procesu Latvijā ir noteikta nacionālajos tiesību aktos, tiek iniciēta izglītības iestāžu un pašvaldību līmenī, kā arī ir pašu jauniešu iniciēta. Kā uzsver L.Lejiņa, ļoti atzinīgi vērtējams tas, ka starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) pētījumi piedāvā novērtēt gan pamata kompetences, gan citus faktorus, piemēram, pilsoniskumu, kritisko domāšanu, globālo kompetenci. Tāpat starptautiskā līmenī svarīgs ir iekļautības datu pētniecības sistēmiskums.

Padomes darba kārtībā ir jautājums par sportu kā sociālās iekļaušanas platformu, izmantojot brīvprātīgo darbu, tiks apstiprināts arī ES sporta darba plāns no 2017. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim. Latvija pauž atbalstu sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku brīvprātīgai iesaistei sporta aktivitātēs, vienlaikus uzsverot, ka nepieciešams nodrošināt šādu pasākumu atbilstību nacionālajam regulējumam. Pozitīvi vērtējami sporta darba plānā iekļautie temati, īpaši plānotais darbs godprātīguma apdraudējuma sportā novēršanā, spēļu rezultātu pasūtīšanas apkarošanas un cīņas pret dopingu jomā. Svarīgi ir darba plānā iekļautie pasākumi sporta un veselības, tai skaitā iedzīvotāju fiziskās aktivitātes veicināšanas jomā. Pozitīvi vērtējama arī Eiropas Sporta nedēļas iniciatīva kā praktisks rīku dažādu sporta vērtību popularizēšanai. ES Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru sanāksmē plānotas arī debates par sporta plašsaziņas līdzekļiem un to lomu sociālās iekļaušanas stiprināšanā.

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.