Izvēlne

Aptauja

Kas vislabāk raksturo mūsdienīgu skolotāju?
Līderība, harizma
37
Orientēšanās aktualitātēs
28
Stingrība un konsekvence
11
Viss iepriekš minētais
142

Kopējais balsu skaits: 218

Modernisation of higher education in Europe Eurydice

Pēdējos gados augstākās izglītības sektors visā Eiropā piedzīvo dziļas pārmaiņas. Tās saistītas ar studentu skaita izmaiņām un strukturālām pārmaiņām, tādām kā jauni augstākās izglītības finansēšanas veidi un jaunas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas. Pārmaiņas skar arī akadēmisko personālu – tā pienākums ir ne tikai mācīt studentus, bet arī veikt pētniecību un rast atbildes uz sabiedrības pieaugošajām vajadzībām. Pieaug konkurence starp akadēmisko amatu pretendentiem, bet sociālās garantijas nebūt nepalielinās.

Augstākās izglītības modernizācijas un akadēmiskā personāla jautājumu aktualitāti Latvijā apliecina gan Pasaules Bankas ekspertu iesaiste augstskolu pārvaldības rekomendāciju un akadēmiskā personāla stiprināšanas un atjaunotnes stratēģijas izstrādē, gan Latvijas dalība OECD organizētajā un Centrālās statistikas pārvaldes īstenotajā zinātņu doktoru karjeras apsekojumā. Arī jaunais Eurydice ziņojums “Augstākās izglītības modernizācija Eiropā: akadēmiskais personāls 2017” (Modernisation of Higher Education in Europe: Academic Staff – 2017) sniedz ieguldījumu labākai izpratnei par augstākās izglītības iestāžu akadēmisko personālu Latvijas un Eiropas augstākās izglītības modernizācijas kontekstā.

Ziņojums balstīts galvenokārt kvalitatīvajos datos, ko par 35 valstīm apkopojis Eurydice tīkls. Ziņojumā raksturots studiju un pētniecības darbā iesaistītais akadēmiskais personāls. Papildus ziņojumā izmantoti Eurostat statistikas dati un informācija no šī ziņojuma vajadzībām veiktajām arodbiedrību un kvalitātes novērtēšanas aģentūru aptaujām.

Jaunajā ziņojumā aplūkoti akadēmiskā personāla darbā pieņemšanas nosacījumi un kvalifikācijas prasības, kā arī darba nosacījumi, kvalitātes ārējās vērtēšanas ietekme uz akadēmisko personālu un valstu stratēģijas augstākās izglītības internacionalizācijā. Ziņojumā iekļautie dati un diagrammas raksturo un grupē akadēmisko personālu pēc dažādiem rādītājiem un kritērijiem. Tā piemēram, ir atklāts, ka Latvijā 81% no kopējā akadēmiskā personāla strādā nepilnu slodzi un tas ir lielākais rādītājs starp apsekotajām valstīm.

Ziņojumā ir analizētas arī studentu skaita un akadēmiskā personāla skaita attiecības. Secināts, ka dažās valstīs, kas pieredzējušas studentu skaita kritumu starp 2000. un 2015. gadu, attiecīgajā laika posmā ir samazinājies arī akadēmiskā personāla skaits (piem. Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā un Somijā), bet Latvijā akadēmiskā personāla skaits pieauga, lai gan studentu skaits samazinājās. Tas, iespējams, skaidrojams ar to, ka personāla skaits dažās izglītības sistēmās nespēj pietiekami ātri pielāgoties studentu skaita izmaiņām un atbilstošas akadēmiskā personāla skaita izmaiņas seko ar lielāku laika nobīdi.

Vidēji Eiropas Savienības valstīs kopā tikai 4,5% no akadēmiskā personāla ir 65 gadu vecumā vai vecāki, taču piecās valstīs – Bulgārijā, Igaunijā, Itālijā, Latvijā un Slovākijā – šīs vecuma grupas akadēmiskais personāls veido 10% un vairāk (Latvijā šīs vecuma grupas  akadēmiskais personāls veido 15,8%). Šajās valstīs ir novērojams arī salīdzinoši zems rādītājs akadēmiskajam personālam vecuma grupā zem 35 gadiem, kas, iespējams, signalizē par grūtībām akadēmiskā personāla paaudžu nomaiņas procesā.

Ar šiem un citiem secinājumiem var iepazīties, lasot pilnu ziņojuma tekstu angļu valodā un galveno faktu kopsavilkumu VIAA mājaslapā vai Eurydice tīkla mājaslapā.

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.