Izvēlne

Aptauja

Kas vislabāk raksturo mūsdienīgu skolotāju?
Līderība, harizma
37
Orientēšanās aktualitātēs
28
Stingrība un konsekvence
11
Viss iepriekš minētais
142

Kopējais balsu skaits: 218

1.oktobrī noslēdzās Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošās Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) pievienošanas process Latvijas Universitātei (LU). Tādējādi pieejamie resursi tiek koncentrēti talantīgu un izcilu skolotāju sagatavošanai modernas izglītības nodrošināšanai ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Pēc pievienošanas visiem bijušajiem RPIVA studentiem ir nodrošināta studiju procesa nepārtrauktība, kā arī nemainīgi studiju finansēšanas nosacījumi saskaņā ar noslēgtajiem studiju līgumiem visu studiju laiku. Budžeta vietās studējošie turpina studijas budžeta vietās.

Reorganizācijas rezultātā LU ir pārņēmusi RPIVA īstenotās studiju programmas pedagoģijas jomā un komerczinībās, savukārt Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai (JVLMA) – deju un mūzikas pedagogu studiju programmas. Kopumā 2 244 studējošie turpina studijas Latvijas Universitātē, 115 studējošie - Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā, četri studējošie - Daugavpils Universitātē un viens - Liepājas Universitātē.

Darbu kā LU filiāles turpina visas astoņas RPIVA filiāles Alūksnē, Bauskā, Cēsīs, Jēkabpilī, Kuldīgā, Madonā, Tukumā un Ventspilī, vienlaikus saglabājot esošās studiju programmas un mācību darba organizāciju, tādējādi nodrošinot studiju procesa nepārtrauktību un izglītības pieejamību reģionos. LU un JVLMA ir pārņēmušas arī darba tiesiskās attiecības ar šo programmu īstenošanā iesaistīto personālu.

Pedagogu sagatavošanas modernizācijai ministrijas izveidota darba grupa līdz 31.oktobrim izstrādā priekšlikumus jaunas, kompetencēs balstītas, izglītības prasībām atbilstošas skolotāju izglītības nodrošināšanai Latvijā. Darba grupā darbojas pārstāvji no LU, JVLMA, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas, Kultūras ministrijas Latvijas Nacionālā kultūras centra, Augstākās izglītības padomes, Latvijas Studentu apvienības, nodibinājuma “Iespējamā misija”, kā arī citi nozares eksperti. Darba grupā izskatītie jautājumi ietver priekšlikumus par skolotāja profesijas vērtībām un lomu, pedagoģijas studiju sasaisti ar citu jomu studijām atbilstoši zināšanu ekonomikas prasībām, kompetenču struktūras integrāciju pedagoģijas studiju programmās, Valsts pētījumu programmas izveidi pedagoģijā un skolotāju profesionālo organizāciju attīstību, kā arī sadarbību ar izglītības tehnoloģiju jomas uzņēmumiem.

Ministrija skolotāju izglītības modernizācijai plāno ievērojamas investīcijas, kā to paredz 2017. gada 28. septembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās" īstenošanas noteikumi", ar kuru var iepazīties MK mājaslapā. Plānots, ka augstskolas projektu īstenošanu uzsāks 2018.gada otrajā pusē. Jauno pedagoģijas studiju programmu satura modernizācijā ministrija investēs 3 miljonus eiro.

Pedagoģijas studiju programmu uzlabošana ir daļa no izglītības reformām, kas ietver sevī pāreju uz kompetencēs balstīto izglītību skolās, kā arī sadrumstalotu un dublējošos studiju programmu konsolidāciju augstskolās.

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.