Izvēlne

Aptauja

Kas vislabāk raksturo mūsdienīgu skolotāju?
Līderība, harizma
37
Orientēšanās aktualitātēs
28
Stingrība un konsekvence
11
Viss iepriekš minētais
142

Kopējais balsu skaits: 218

latvijas zinatnes prioritarie virzieniStratēģiskās attīstības kontekstā Latvijas zinātnes un inovāciju ekosistēmas dalībniekiem ir jāorientējas ne tikai uz ātri komercializējamiem produktiem un tehnoloģijām, bet arī jāsniedz ieguldījums lielo sabiedrības izaicinājumu risināšanā, liecina pētījuma “Latvijas sabiedrības, tautsaimniecības un zinātnes attīstībai aktuālie jautājumi, to nākotnes attīstības tendences un iespējas” rezultāti. Pētījums veikts Ministru kabineta rīkojuma projekta “Par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018. – 2021.gadam” izstrādes procesā, un tā autori ir zinātnieki Dr. Mārtiņš Kaprāns un Dr. Ivars Austers.

Tikai šāda visaptveroša pieeja sekmēs ilgtspējīgu Latvijas izaugsmi, nodrošinot līdzsvarotu ekonomiskā, sociālā un kultūras kapitāla attīstību. Atbilstoši ministrijas īstenotās politikas nostādnēm Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības attīstībai ir nepieciešamas zināšanas visās zinātņu nozaru grupās: dabaszinātnes, inženierzinātnēs un tehnoloģijā, medicīnas un veselības zinātnēs, lauksaimniecības un veterinārmedicīnas zinātnēs, sociālās zinātnes, humanitārajās zinātnēs un mākslā (atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) publicētajā zinātnes statistikas metodoloģijas krājumā “Frascati Manual” noteiktajai klasifikācijai1).

Minētā pētījuma mērķis ir analizēt Latvijas zinātņu nozaru specializācijas potenciālu, kā arī aktualizēt Latvijas izaugsmes problēmas, kuru risināšanā jāiesaistās Latvijas zinātniekiem. Ziņojuma pamatā ir pieņēmums, ka attīstīta valsts ir inovatīva valsts. Pētījumā ieskicēta Latvijas zinātnes vieta Eiropas un nacionālā līmeņa attīstības prioritāšu kontekstā. Šīm prioritātēm ir gan kopīgi, gan atšķirīgi motīvi Latvijas ekonomiskā, sociālā un kultūras kapitāla izaugsmē. Pētījumā izceltas vairākas stratēģiski nozīmīgas jomas, kurās vidējā termiņā nepieciešams nodrošināt vai pastiprināt pētniecības un inovāciju atbalstu: IKT, kiberdrošība un viedie materiāli, energoneatkarība un energoefektivitāte, demogrāfija un sabiedrības veselība, izglītības kvalitāte, Latvijas identitātes vērtības.

Latvijas iedzīvotāju skatījumā īpaši atbalstāma ir empīriski daudz tuvāku problēmu pētīšana, kā veselība un pārtikas kvalitāte. Savukārt kopējās drošības un brīvību jautājumi tiek vērtēti kā mazāk nozīmīgi. Tomēr tas nekādā gadījumā nav interpretējams kā vēlme attiekties no šiem pētniecības un inovāciju jomām. Zinātnes institūcijas un zinātnieki bieži norādījuši, ka sociāli un humanitāri orientēti pētījumi ir ļoti nozīmīgi ilgtspējīgas attīstības kontekstā, jo, neietverot cilvēku subjektīvās labklājības un drošības jautājumus šķietami pilnībā tehnoloģisku vai dabaszinātnisku tēmu izpētē, var rasties situācija, kurā tehnoloģijām pašām par sevi pazūd to radīšanas sociālā jēga. Otrkārt, apstākļi, kas būtiski izmainījuši vajadzību pārvērtēt Latvijas zinātnes prioritāros virzienus, ir saistīti ar nelabvēlīgo Latvijas demogrāfisko situāciju, kuru uzskatāmi raksturo negatīvais iedzīvotāju migrācijas saldo, depopulācija un sabiedrības novecošanās. Šīs nav jaunas tendences, taču kopš pašlaik spēkā esošo Latvijas zinātnes prioritāro virzienu apstiprināšanas demogrāfijas jautājumi daudz lielākā mērā ir nokļuvuši sabiedrības uzmanības centrā, radot apdraudējumu sabiedrības drošumspējai.

Pētījumā izmantoti daudzveidīgi datu avoti: Eiropas Savienības un Latvijas stratēģiskās attīstības un politikas plānošanas dokumenti un nozaru politikas regulējošie attīstības dokumenti, Latvijas iedzīvotāju aptaujas, fokusgrupu diskusijas ar Latvijas zinātņietilpīgo uzņēmumu, radošo industriju un jaunuzņēmumu, kā arī zinātņietilpīgo industriju profesionālo asociāciju pārstāvjiem, Latvijas zinātnisko institūciju aptauja un daļēji strukturētas intervijas ar Latvijas zinātniekiem.

Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā rīkojuma projektu “Par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018. – 2021.gadam”. Definējot Latvijas zinātnes prioritāro virzienus, ministrija ir apkopojusi nozaru ministriju, profesionālo nozaru asociāciju, nevalstisko organizāciju un nozaru vadošo uzņēmumu atzinumus par sabiedrībai aktuālajiem un būtiskajiem nozaru izaicinājumiem, kā arī nepieciešamo zināšanu bāzi un cilvēkkapitālu nozares attīstībai. Tiesību akta projekts būs pieejams publiskai apspriešanai jau sākot ar šī gada 12.oktobri. Turklāt, jau 26.oktobrī ir plānota atvērta diskusija par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018. – 2021.gadam ar zinātnes politikas ekspertiem, nozaru, kā arī Eiropas Komisijas Vienotā pētījumu centra (Joint Research Centre) pārstāvjiem.

Pētījuma “Latvijas sabiedrības, tautsaimniecības un zinātnes attīstībai aktuālie jautājumi, to nākotnes attīstības tendences un iespējas” analītiskā ziņojuma pilns teksts.


1Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) publicētais zinātnes statistikas metodoloģijas krājums Frascati Manual (OECD (2015), Frascati Manual 2015: Guidelines for Collecting and Reporting Data on Research and Experimental Development, The Measurement of Scientific, Technological and Innovation Activities, OECD Publishing, Paris. DOI: http://dx.doi.org/10.1787/9789264239012-en.).

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.