Izvēlne

Aptauja

Kas vislabāk raksturo mūsdienīgu skolotāju?
Līderība, harizma
37
Orientēšanās aktualitātēs
28
Stingrība un konsekvence
11
Viss iepriekš minētais
142

Kopējais balsu skaits: 218

eksperimentsLatvijas zinātniekiem ir jāorientējas ne tikai uz ātri komercializējamiem produktiem un tehnoloģijām, bet arī jāsniedz ieguldījums lielo sabiedrības izaicinājumu risināšanā. Tikai visaptveroša pieeja sekmēs ilgtspējīgu Latvijas izaugsmi, nodrošinot līdzsvarotu ekonomiskā, sociālā un kultūras kapitāla attīstību, norāda zinātnieki Mārtiņš Kaprāns un Ivars Austers, kuri pabeiguši apjomīgu pētījumu “Latvijas sabiedrības, tautsaimniecības un zinātnes attīstībai aktuālie jautājumi, to nākotnes attīstības tendences un iespējas”. Pētījums kalpos par vienu no atskaites punktiem Ministru kabineta rīkojuma projekta “Par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018. – 2021.gadam” izstrādē. Šonedēļ zinātnes prioritāros virzienus nodos sabiedriskai apspriešanai.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) uzsver, ka pētniecības projektus visās zinātnes nozaru grupās – dabas zinātnēs, dzīvības zinātnēs un medicīnā, inženierzinātnēs, zemkopībās zinātnēs, sociālajās zinātnēs un humanitārajās zinātnēs uz līdzvērtīgiem noteikumiem vērtēs atsevišķos konkursos. Priekšroka būs iecerēm, kuras saskanēs ar iedzīvotāju un valdības akceptētajiem prioritārajiem virzieniem zinātnē nākamajiem četriem gadiem.

Nākamgad kopējo valsts finansējumu zinātniskiem pētījumiem plānots palielināt par 3,9 miljoniem eiro. Šogad valsts tam atvēlēja 10,1 miljonu eiro, bet nākamgad - jau 14 miljonus eiro. Lielāko daļu šī finansējuma 9,5 milj. eiro plānots investēt Latvijas sabiedrībai nozīmīgu jautājumu izpētē.

IZM ir sagatavojusi rīkojuma projektu “Par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018. – 2021.gadam”. Definējot prioritāros virzienus, IZM ir apkopojusi ministriju, profesionālo nozaru asociāciju, nevalstisko organizāciju un uzņēmumu atzinumus par sabiedrībai aktuālajiem, būtiskajiem nozaru izaicinājumiem. Tiesību akta projekts būs pieejams publiskai apspriešanai sākot ar ceturtdienu 12.oktobri. 26.oktobrī ir plānota atvērta diskusija par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018. – 2021.gadam ar zinātnes politikas ekspertiem, nozaru, kā arī Eiropas Komisijas Vienotā pētījumu centra (Joint Research Centre) pārstāvjiem.

Līdz 2017.gada beigām ir spēkā šādi seši prioritārie zinātņu virzieni: vide, klimats un enerģija, inovatīvie un uzlabotie materiāli, viedās tehnoloģijas, sabiedrības veselība, vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana, valsts un sabiedrības ilgtspējīga attīstība, kā arī letonika. Šie virzieni lielā mērā sabalsojās ar Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” prioritātēm. Taču kopš šo prioritāšu apstiprināšanas Eiropā ir notikušas būtiskas sociālas un ģeopolitiskas pārmaiņas, kas ietekmē arī Latvijas zinātnes uzdevumus, kurus nepieciešams precizēt atbilstoši esošajai situācijai.

Apstākļi, kas būtiski ietekmējuši vajadzību pārvērtēt Latvijas zinātnes prioritāros virzienus, ir saistīti ar nelabvēlīgo Latvijas demogrāfisko situāciju, kuru uzskatāmi raksturo negatīvais iedzīvotāju migrācijas saldo, depopulācija un sabiedrības novecošanās, pētījumā par prioritārajiem virzieniem zinātnē norāda zinātnieki Mārtiņš Kaprāns un Ivars Austers. Pētījuma autoriem iedzīvotāji akcentējuši, ka atbalstāma ir viņiem tuvāku problēmu pētīšana, kā veselība un pārtikas kvalitāte, kopējās drošības un brīvību jautājumi tiek vērtēti kā mazāk nozīmīgi. Pētījuma autori gan uzsver, ka tas nekādā gadījumā nav interpretējams kā vēlme attiekties no šīm pētniecības un inovāciju jomām. Zinātnes institūcijas un zinātnieki itin bieži norāda, ka sociāli un humanitāri orientēti pētījumi ir ļoti nozīmīgi ilgtspējīgas attīstības kontekstā. Neietverot cilvēku subjektīvās labklājības un drošības jautājumus šķietami pilnībā tehnoloģisku vai dabaszinātnisku tēmu izpētē, var rasties situācija, kurā tehnoloģijām pašām par sevi pazūd to radīšanas sociālā jēga.

Pētījuma “Latvijas sabiedrības, tautsaimniecības un zinātnes attīstībai aktuālie jautājumi, to nākotnes attīstības tendences un iespējas” analītiskā ziņojuma pilns teksts.

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.