Izvēlne

Aptauja

Kas vislabāk raksturo mūsdienīgu skolotāju?
Līderība, harizma
37
Orientēšanās aktualitātēs
28
Stingrība un konsekvence
11
Viss iepriekš minētais
142

Kopējais balsu skaits: 218

latvijaIzglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi priekšlikumus pārejai uz mācībām valsts valodā vidusskolas posmā, vienlaikus nodrošinot mazākumtautību valodas un kultūras saglabāšanu.

Līdz 2017.gada 8.novembrim ministrija sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem grozījumiem Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, lai nodrošinātu atbilstošu normatīvo regulējumu.

Pārejas uz mācībām valsts valodā mērķis ir nodrošināt ikvienam Latvijas bērnam vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, kas veicina 21.gadsimtā nepieciešamo zināšanu, prasmju un attieksmju apguvi.

Latviešu valoda un kultūra reizē ir Latvijas sabiedrību vienojošais pamats. Pārmaiņu mērķis ir stiprināt valsts valodas lomu Latvijā, nodrošinot dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju nacionālo kultūru savdabību un attīstību. Plānotā mācību satura pilnveide valsts valodas un sabiedrības integrācijas jomā paplašinās mazākumtautību jauniešu iespējas profesionālajā un augstākajā izglītībā, kur mācības notiek latviešu valodā, kā arī to konkurētspēju darba tirgū.

Izglītības un zinātnes ministrija rosinājusi būtiskas pārmaiņas izglītības pieejā Latvijā, lai pirmo reizi vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos pārskatītu mācību saturu un mācīšanas veidu, kādā skolotāji sadarbojoties organizē un vada skolēnu mācīšanos ikdienā, tajā skaitā mazākumtautību skolēnu. Pāreja uz mācībām valsts valodā vidusskolas posmā vispārējās izglītības iestādēs veicinās sekmīgu jaunā vispārējās izglītības satura un mācīšanās pieejas ieviešanu. Jaunajam mācību saturam un pieejai jānostiprina skolēnu valodas zināšanas, lai pārliecinātos, ka jaunieši ir ieguvuši nepieciešamās prasmes izglītības turpināšanai. 

Vienlaikus pedagogiem tiks nodrošināts nepieciešamais atbalsts, lai sagatavotos gan jaunā izglītības satura īstenošanai, gan turpinātu pilnveidot latviešu valodas prasmes profesionālo amata pienākumu veikšanai.

Pārmaiņu ieviešanas soļi:

  • Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks uzsākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas pirmsskolas izglītību beidzot, nodrošinās latviešu valodas prasmi, lai mazākumtautību bērni varētu sekmīgi uzsākt sākumskolas izglītību latviešu valodā;
  • 12. klases centralizētie eksāmeni no 2017./2018.mācību gada tikai latviešu valodā;
  • 9. klases valsts pārbaudījuma darbi no 2019./2020 mācību gada tikai latviešu valodā;
  • No 2019./2020.mācību gada 7.klasē notiek pāreja uz jauno izglītības standartu, kas nodrošinās, ka, pamatskolu beidzot, 80% no izglītības programmā iekļautajiem mācību priekšmetiem tiek apgūti latviešu valodā;
  • No 2020./2021.mācību gada vispārizglītojošajā vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiek pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Informācijai:

  • Pētījuma “Valodas situācija Latvijā: 2010-2015” dati liecina, ka 39% Latvijas mazākumtautību jaunieši prot latviešu valodu teicami, tikpat daudz jauniešu prot latviešu valodu labi, tomēr 22% atzinuši, ka ir apguvuši latviešu valodu pamatprasmes līmenī vai zina to vāji.
  • Pētījuma dati tāpat liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (apmēram 70 %) uzskata, ka mācību priekšmetu apguve latviešu valodā jāsāk pēc iespējas ātrāk – bērnudārzā un sākumskolā.
  • Ik gadu pieaug to mazākumtautību izglītības programmu absolventu skaits, kas izvēlas kārtot valsts pārbaudījumus latviešu valodā. 2013./2014.mācību gadā šādu izvēli izdarīja 76% mazākumtautību izglītojamo, savukārt 2016./2017.mācību gadā jau 92%.
  • Profesionālā un augstākā izglītība jau šobrīd tiek nodrošināta valsts valodā.
  • IZM priekšlikumu par centralizēto eksāmenu kārtošanu tikai valsts valodā atbalstīja Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos. To, ka bilingvālās izglītības sistēmai ir jāmainās, lai virzītos uz homogēnāku sabiedrību, atzīst eksperti un arī Tiesībsarga birojs. 2017.gada 8.augustā Ministru Kabinets pieņēma MK noteikumus Nr.335 “Par centralizēto eksāmenu norises kārtību” un grozījumus MK noteikumos Nr.1510 “Valsts pārbaudījumu norises kārtība”, kas paredz valsts pārbaudījumu un centralizēto eksāmenu kārtošanu valsts valodā 9. un 12.klasē.
  • Latviešu valodas aģentūra kopš 1996.gada nodrošina latviešu valodas prasmes pilnveides kursus profesionālo pienākumu veikšanai pedagogiem mazākumtautību skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs. Kopš 2015.gada kursu piedāvājums ir pilnveidots.
  • IZM atbildīgi pildīs uzņemtās starptautiskās saistības mazākumtautību izglītības nodrošināšanā un attīstībā, tai skaitā nodrošinot nepieciešamo finansējumu tām izglītības iestādēm, kuras saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem īsteno mazākumtautību izglītības programmas.

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.