Izvēlne

Aptauja

Kas vislabāk raksturo mūsdienīgu skolotāju?
Līderība, harizma
37
Orientēšanās aktualitātēs
28
Stingrība un konsekvence
11
Viss iepriekš minētais
142

Kopējais balsu skaits: 218

latvijas zinatnes prioritarie virzieniCeturtdien, 26. oktobrī, norisināsies publiskā diskusija par Latvijas prioritārajiem virzieniem zinātnē no 2018. līdz 2021. gadam. Diskusijā piedalīsies Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) amatpersonas, zinātnes politikas eksperti, nozaru, kā arī Eiropas Komisijas Vienotā pētījumu centra (Joint Research Centre) pārstāvji. Diskusijas moderators būs Latvijas Universitātes asociētais profesors, kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs.

Pamatojoties uz valsts attīstības nostādnēm un sabiedrības interesēm, IZM ir izvirzījusi astoņus virzienus, kuros turpmākajos četros gados būs fokusēts Latvijas zinātnieku darbs.

Prioritārie virzieni 2018. līdz 2021.gadam:

  • Dabaszinātnes, lietišķā matemātika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas zināšanu ekonomikas attīstībai, viedie materiāli un tehnoloģijas produktu un procesu vērtības palielināšanai un kiberdrošības stiprināšana;
  • Energoneatkarība, energoefektivitāte un klimata pārmaiņas;
  • Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana;
  • Sabiedrības veselība, sports, labklājība un demogrāfija;
  • Zināšanu kultūra un inovācijas ekonomiskajai ilgtspējai;
  • Atvērta, iekļaujoša sabiedrība un sociālā drošumspēja;
  • Sabiedrības drošības un aizsardzības izaicinājumi;
  • Latvijas valstiskums, valoda un vērtības.

Nākamajā gadā ministrija investēs 9.5 milj. eiro fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanā prioritārajos virzienos. Kopējo pētījumu finansējumu no valsts budžeta nākamajā gadā ir plānots palielināt par 3,9 miljoniem eiro.

Līdz 2017.gada beigām ir spēkā šādi seši prioritārie zinātņu virzieni: vide, klimats un enerģija; inovatīvie un uzlabotie materiāli, viedās tehnoloģijas; sabiedrības veselība; vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana; valsts un sabiedrības ilgtspējīga attīstība; letonika. Kopš šo prioritāšu apstiprināšanas gan Latvijā, gan Eiropā ir notikušas būtiskas sociālas un ģeopolitiskas pārmaiņas, kas ietekmē arī Latvijas zinātnes uzdevumus. Būtisks izaicinājums ir Latvijas ekonomiskā un demogrāfiskā situāciju, kuru uzskatāmi raksturo negatīvais iedzīvotāju migrācijas saldo, depopulācija un sabiedrības novecošanās - norāda zinātnieki Mārtiņš Kaprāns un Ivars Austers, kuri veica IZM pasūtīto pētījumu par prioritārajiem virzieniem zinātnē.

Iedzīvotāji pētījuma veicējiem akcentējuši, ka atbalstāma ir viņiem tuvāku problēmu pētīšana, piemēram, saistībā ar veselību un pārtikas kvalitāti, savukārt kopējās drošības un brīvību jautājumi tiek vērtēti kā mazāk nozīmīgi. Pētījuma autori uzsver, ka tas nekādā gadījumā nav interpretējams kā vēlme atteikties no šīm pētniecības un inovāciju jomām. Zinātnes institūcijas un zinātnieki norāda, ka sociāli un humanitāri orientēti pētījumi ir ļoti nozīmīgi ilgtspējīgas attīstības kontekstā. Neietverot cilvēku subjektīvās labklājības un drošības jautājumus šķietami pilnībā tehnoloģisku vai dabaszinātnisku tēmu izpētē, var rasties situācija, kurā tehnoloģijām pašām par sevi pazūd to radīšanas sociālā jēga.

Diskusija norisināsies ceturtdien, 26. oktobrī, Rīgas Juridiskajā augstskolā (Strēlnieku iela 4k-2, Rīgā). Diskusija sāksies plkst.10.00.

Diskusiju tiešraidē varēs vērot šeit. Jebkurš interesents varēs uzdot jautājumus ar Slido rīka palīdzību, pasākuma kods #zinatne2018-2021.

Pētījums “Latvijas sabiedrības, tautsaimniecības un zinātnes attīstībai aktuālie jautājumi, to nākotnes attīstības tendences un iespējas.

Ar MK rīkojuma projektu "Par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018.–2021.gadā" var iepazīties MK mājaslapā.


Seko Twitter platformā @IZM_gov_lv
#zinatnelatvijai #Latvijaszinatne #researchpriorities #prioritarievirzienizinatne #zinatnesprioritates

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.