Izvēlne

Aptauja

Kas vislabāk raksturo mūsdienīgu skolotāju?
Līderība, harizma
37
Orientēšanās aktualitātēs
28
Stingrība un konsekvence
11
Viss iepriekš minētais
142

Kopējais balsu skaits: 218

tableLaika posmā no 2009. gada līdz 2015. gadam gandrīz dubultojies jauno zinātņu doktoru skaits vecumā līdz 35 gadiem – liecina Centrālās statistikas pārvaldes apsekojums, kas īstenots sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju. 2015. gadā bija 533 jauno zinātņu doktoru, savukārt 2009. gadā – 294. Salīdzinot 2009. un 2015. gada datus, secināts, ka visvairāk – par 7 procentpunktiem palielinājies zinātņu doktoru īpatsvars sociālajās zinātnēs.

Kā liecina aptauja, zinātniskais grāds pamatā tiek iegūts līdz 37 gadu vecumam un vidēji zinātniskā grāda iegūšana respondentiem prasījusi 5,8 gadus. Visjaunākie zinātniskā grāda ieguvēji ir zinātnes nozaru grupā “Inženierzinātne un tehnoloģijas” – vidēji 31 gads, savukārt visvairāk gadu ir lauksaimniecības zinātnes nozaru grupas grāda ieguvējiem – 43 gadi.

Pārsvarā zinātņu doktori ir nodarbināti augstākās izglītības sektorā (60 %), mazāk – valsts sektorā (20 %) un privātajā sektorā (16 %). Salīdzinot ar 2009. gada datiem, par 2,6 procentpunktiem ir samazinājies ekonomiski neaktīvo un darba meklētāju īpatsvars: 2015. gadā no visiem zinātņu doktoriem nebija nodarbināti vidēji 8,3 %. Gandrīz puse (46 %) zinātņu doktoru norāda, ka viņu pamatdarbs ir cieši saistīts ar nozaru grupu, kurā zinātniskais grāds iegūts. 29 % dabaszinātņu doktoru norāda, ka viņu pamatdarbs nav saistīts ar nozari, kurā iegūts zinātniskais grāds. 94 % zinātņu doktoru norādījuši, ka ir ļoti vai daļēji apmierināti ar uzticētās atbildības līmeni pamatdarbā. Retāk zinātņu doktori ir apmierināti ar algas apmēru (69 %) un papildu bonusiem (apdrošināšana, dienesta auto u.c.), ko nodrošina pamatdarbs (59%).

Analizējot datus par starptautisko mobilitāti, var secināt, ka tikai 6,6 % zinātņu doktoru pēdējo desmit gadu laikā atgriezušies vai ieradušies Latvijā no kādas citas valsts. Divi visbiežāk minētie atgriešanās vai atbraukšanas iemesli ir ekonomiskie vai ar nodarbinātību saistīti faktori (54 %) un ar pētniecību saistītie faktori (34 %).

Apsekojums tika uzsākts 2016. gada septembrī OECD Zinātņu doktoru karjeras apsekojuma (SCDH jeb Survey on the Careers of Doctorate Holders) ietvaros ar Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 8.3.6.1/16/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos” atbalstu. Informācija par SCDH apsekojuma uzsākšanu tika publicēta gan IZM, gan CSP mājaslapās.

Apsekojuma mērķis bija iegūt kvalitatīvus, starptautiski salīdzināmus statistikas datus par zinātņu doktoru kompetences jomām, darba pieredzi, ar karjeru saistīto zinātnisko darbību un starptautisko mobilitāti. No 3947 Latvijas zinātņu doktoriem vecumā līdz 69 gadiem aptaujā tika aicināti piedalīties 1500, no kuriem 1221 jeb 81,4 % respondentu sniedza atbildes uz aptaujas jautājumiem. Dati tika apkopoti par 2015. gadu.

Šādu izlases veida apsekojumu par zinātņu doktoru izglītību, karjeras tālāku attīstību un mobilitāti Latvijā CSP veikusi arī iepriekš – par 2006. un 2009. gadu. Iegūtie dati ir starptautiski salīdzināmi, jo apsekojums tika organizēts arī citās Eiropas valstīs, izmantojot vienotu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) metodoloģiju.

Vairāk informācijas zinātņu doktoru izlases veida apsekojumu kopsavilkumā: Zinātņu doktori 2015.gadā. Informatīvais apskats.

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.