Izvēlne

Aptauja

Kas vislabāk raksturo mūsdienīgu skolotāju?
Līderība, harizma
37
Orientēšanās aktualitātēs
28
Stingrība un konsekvence
11
Viss iepriekš minētais
142

Kopējais balsu skaits: 218

microsoft pic

“Sociālā un pilsoniskā kompetence ir iekļauta jaunajā mācību saturā kā viena no septiņām pamata kompetenču jomām, tādējādi jaunais vispārējās izglītības saturs un mācīšanās pieeja veicinās skolēnu izpratni par pilsonisko līdzdalību,” pēc starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma (International Association for Evaluation of Educational Achievement – ICCS 2016) rezultātu prezentācijas pauž Valsts izglītības satura centra direktors Guntars Catlaks.

Otrdien, 7.novembrī, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta pētnieki prezentēja jaunākā starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma rezultātus, atklājot gan pozitīvas tendences, gan problēmas un izaicinājumus.

Iepriekšējais pilsoniskās izglītības pētījums Latvijas skolās veikts 2009. gadā. 2016. gada pētījumā secināts, ka teju divas reizes palielinājusies skolēnu uzticība valdībai (2009.gadā – 32 % , savukārt 2016.gadā – 60%). Septiņu gadu laikā pieaugusi skolēnu uzticība politiskajām partijām (2009.gadā – 25 %, 2016.gadā – 40%). Tāpat palielinājusies kritiskās domāšanas nozīme pilsoniskās izglītības satura apguvē. Samazinājusies atšķirība sasniegumos starp skolēniem ar latviešu un krievu mācību valodu. Palielinājušies sasniegumi skolēniem ar krievu mācību valodu.

Tomēr Latvijas skolēnu sasniegumi pilsoniskās izglītības testā ir salīdzinoši zemi. LU pētnieki norāda, ka salīdzinājumā ar 2009. gadu vidējie sasniegumi ir uzlabojušies, tomēr pieaugums nav statistiski nozīmīgs un ir zemāks nekā lielākajai daļai pētījumu dalībvalstu. Turklāt starp Baltijas jūras reģiona demokrātiskajām valstīm rādītāji ir viszemākie. Piemēram, lielai skolēnu daļai ir vājas zināšanas par vēlēšanu nozīmi, valsts pārvaldes sistēmu un pilsoņu lomu tajā.

Pētījumā kā izaicinājums pilsoniskajā izglītībā minēta nepieciešamība palielināt to skolēnu skaitu, kuriem ir augsts vai ļoti augsts pilsoniskās kompetences līmenis. Skolotāju izglītībā un sabiedrībā kopumā jāveido izpratne par to, ko nozīmē augsts pilsoniskās kompetences līmenis kā valsts drošības un labklājības veidošanas būtisks aspekts. Tāpat pilsoniskajā izglītībā mērķtiecīgi jāturpina skolēnu kritiskās domāšanas, pastāvīgās un kontekstuālās domāšanas veicināšana. ICCS 2016 pētījumā Latvijā piedalījās 147 skolu 8. klases skolēni vecumā no 14 līdz 15 gadiem, kā arī skolotāji un skolu direktori.

Arī Eiropas Komisijas Eurydice tīkls šodien publicēja ziņojumu par “Pilsonisko izglītību Eiropas skolās 2017”. Ziņojums secina, ka valstu izglītības sistēmām ir raksturīgi pilsonisko izglītību vairāk mācīt vispārējās izglītības programmās, bet mazāk – profesionālās izglītības programmās. Tāda tendence esot raksturīga visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Latvijā, kā secināts ziņojumā, pilsoniskās izglītības zināšanas tiek pārbaudītas 9.klases beigās, skolēniem kārtojot centralizētos eksāmenus vēsturē un latviešu valodā. Šajos eksāmenos ir iekļauti tādi pilsoniskās izglītības jautājumi kā pilsoniskuma nozīme, demokrātija, tolerance, patriotisms, nacionālā identitāte, attieksme pret migrāciju.

„Jaunajā mācīšanās pieejā svarīgas būs ne tikai skolēnu zināšanas, bet arī spēja izmantot iegūtas zināšanas praksē. Jaunajā saturā esam paredzējuši mācību tematisko daļu savīt kopā ar prasmi analizēt situācijas un faktus, risināt problēmas. To bijām ieplānojuši, vēl nenojaušot par šī pētījuma rezultātiem,” piebilst G.Catlaks, uzsverot, ka šis pētījums dot pamatu, lai saprastu, kas vēl vairāk būtu jāakcentē jaunajā saturā.

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.