Izvēlne

Aptauja

Kas vislabāk raksturo mūsdienīgu skolotāju?
Līderība, harizma
37
Orientēšanās aktualitātēs
28
Stingrība un konsekvence
11
Viss iepriekš minētais
142

Kopējais balsu skaits: 218

Lai veicinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību skolēniem visā Latvijas teritorijā, tiks noteikts minimāli pieļaujamais bērnu skaitu klasē. To paredz trešdien, 22.novembrī, Saeimā galīgajā lasījumā apstiprinātie grozījumi “Izglītības likumā”, kas ietver deleģējumu Ministru kabinetam noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu un kritērijus maksimāli pieļaujamā izglītojamo skaita noteikšanai klasē un klašu grupās pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs vidusskolas posmā. Izglītojamo skaita kritēriji  tiks attiecināti uz 10.-12.klasēm.

“Mūsdienīgs, realitātei atbilstošs vidusskolu tīkls ir vajadzīgs, lai celtu pedagoģijas profesijas prestižu, skolotājiem nodrošinātu pienācīgu atalgojumu, lai mūsu bērni iegūtu tās zināšanas un prasmes, kas veidos gan pašu personisko labklājību un dzīves kvalitāti, gan pārtikušu Latviju,” par Saeimas pieņemtajiem grozījumiem “Izglītības likumā”, saka izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis.
“Veicot pārmaiņas skolu tīklā mums ir reālas iespējas sasniegt augstu izglītības kvalitāti ikvienā vidusskolā, mazināt nevienlīdzības plaisu,” uzsver Šadurskis. “Tiešie ieguvēji, veidojot modernu vidusskolu tīklu, būs skolēni un skolotāji. Skolēniem tā ir iespēja iegūt ērtu, modernu mācību vidi, daudzpusīgas un plašas ārpusskolas aktivitātes, kā arī interešu izglītības un sociālos kontaktus. Pedagogiem tā ir iespēja saņemt labāku atalgojumu un strādāt mūsdienīgā un ērtā darba vidē. Savukārt pašvaldībām skolu tīkla sakārtošana sniedz jaunas iespējas mērķtiecīgāk ieguldīt modernas skolas infrastruktūrā, mācību vides un līdzekļu aprīkojumā, kā arī veidot pievilcīgu un ērtu vidi gan skolēniem, gan pedagogiem. Tie ir papildu līdzekļi pašvaldību īstenotajai interešu izglītībai, skolu atbalsta personālam, piemēram, karjeras konsultantiem un sociālajiem pedagogiem,” akcentē ministrs.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas veiktais pētījums laika periodā no 2003. – 2012.gadam liecina, ka izglītības iestādēs lauku reģionos skolēnu mācību sasniegumi matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā joprojām atpaliek no vienaudžu sasniegumiem citās Latvijas teritorijās. Tādējādi pastāv risks šiem izglītojamajiem iegūt zemākas kvalitātes izglītību, salīdzinot ar to, ko var iegūt citās izglītības iestādēs, piemēram, novadu pilsētās, kur ir pieejami gan augstvērtīgi pedagogi, gan nodrošināta materiāltehniskā bāze. Minētos noteikumus Ministru kabinets izdos līdz 2018.gada 31.augustam.

Ministrija paredzējusi sociālā atbalsta programmu tiem pirmspensijas vecuma pedagogiem, kuriem līdz vecuma pensijas sasniegšanai būs palikuši ne vairāk kā trīs gadi un kuri skolu tīklu sakārtošanas rezultātā zaudēs darbu. Sociālais atbalsts būs pieejams tiem pedagogiem, kuru kopējais pedagoga darba stāžs valsts un pašvaldības izglītības iestādēs, kuras īsteno vispārējās izglītības programmas ir vismaz 25 gadi, tajā skaitā pēdējie pieci gadi pirms izglītības iestādes likvidācijas vai reorganizācijas nostrādāti izglītības iestādē, kura īsteno vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas. Sociālā atbalsta maksimālais apjoms paredzēts līdz sešu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Tāpat Saeimā atbalstītie grozījumi nosaka, ka jaunu internātskolu dibināšana no 2018.gada 1.janvāra nav atļauta, savukārt to internātskolu uzturēšanas izmaksa, kas nodibinātas līdz minētajam datumam, no 2018.gada 31.decembra būs jāsedz izglītības iestādes dibinātajam.

Plānots, ka likums stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī.

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.