Izvēlne

Aptauja

Kas, Jūsuprāt, ir būtiskākais skolas gaitu uzsākšanā 1.klasē no sešu gadu vecuma?
Mācību saturs un metodika atbilst 6 gadu vecu bērnu vajadzībām
49
Bērni mācās atbilstošā vidē, izmantojot piemērotas mācību metodes
57
Sešgadnieku vide ir daudzveidīga, ar vietu un laiku kustību aktivitātēm
24
Bērniem ir iespēja lietderīgi pavadīt laiku izglītības iestādē pēc stundām
11
Brīva izvēles iespēja vecākiem izvēlēties pamatizglītības apguvi sākt no 6 vai 7 gadu vecuma
158

Kopējais balsu skaits: 299

221x121 izglitibas ministrija actual

Uz nozīmīgām pārmaiņām un attīstību vērsts - tā raksturojams 2017. gads Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošajās jomās. Uzsākta virkne jaunu iniciatīvu, kas sniegs būtisku ieguldījumu ilgtermiņā izglītības kvalitātes paaugstināšanā visās izglītības pakāpēs, zinātnes un inovāciju attīstībā, valsts valodas lomas stiprināšanā, sporta sistēmas pilnveidē un jaunatnes lomas palielināšanā.

Vispārējā izglītība
IZM rosinājusi būtiskas pārmaiņas izglītības pieejā Latvijā, lai pirmo reizi vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos pārskatītu mācību saturu un mācīšanas veidu, kādā skolotāji sadarbojas, organizē un vada skolēnu mācīšanos ikdienā.

Sabiedriskajai apspriešanai nodots jaunā mācību satura un pieejas apraksta projekts “Izglītība mūsdienīgai lietpratībai”. Dokumentā vienkopus aplūkoti mērķi, galvenie sasniedzamie rezultāti skolēnam, apgūstamais mācību saturs, pieeja mācībām un mācību darba organizācijai visās vispārējās izglītības pakāpēs – pirmsskolā, pamatizglītībā un vidējā izglītībā. Sabiedriskā apspriešana notiks līdz 2018. gada 1. februārim, un šī ir unikāla iespēja skolotājiem, vecākiem, uzņēmējiem, ikvienam sabiedrībā ietekmēt saturu mācībām skolās Latvijā.

2017. gadā 100 Latvijas skolās un pirmsskolās uzsākts mācību satura pilotprojekts, kura mērķis ir izstrādāt, aprobēt, pēctecīgi ieviest Latvijā tādu vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai vecumā no 1,5 līdz 18 gadiem, kā rezultātā skolēni gūtu dzīvei 21. gadsimtā nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes.

Apstiprināti grozījumi valsts pārbaudījumu norises kārtībā un noteikumos par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību, nosakot, ka 9. un 12.klašu skolēniem eksāmena kārtošanas valoda ir latviešu valoda. Gan latviešu, gan mazākumtautību skolu absolventiem tas nodrošinās vienādas iespējas darba un izglītības tirgū, kā arī ļaus veiksmīgāk iekļauties profesionālās un augstākās izglītības iestādēs, kurās izglītība tiek īstenota valsts valodā. 12.klašu absolventi eksāmenus latviski kārtos jau 2017./2018.mācību gadā, bet 9.klašu beidzēji – no 2019./2020.m.g.

IZM uzdevumā ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja vadītā ekspertu grupa veica skolu tīkla pētījumu, kurā eksperti vispusīgi analizējuši demogrāfiskos datus un procesus, ekonomisko aktivitāti, nākotnes potenciālu, valsts starptautisko konkurētspēju, izglītības kvalitātes rādītājus, publiskās infrastruktūras pieejamību, mobilitātes, kā arī daudzus citus aspektus. Pētījumā analizēta arī citu attīstīto valstu pieredze izglītības un mobilitātes aspektos. Pētījums ir unikāla bāze, uz kuras pamata pašvaldībām būs iespēja plānot optimālu skolu tīklu, kā galveno kritēriju izvirzot kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu ikvienam bērnam.

Saeima apstiprinājusi grozījumus Izglītības likumā, kas ietver deleģējumu Ministru kabinetam noteikt minimāli pieļaujamo skolēnu skaitu un kritērijus maksimāli pieļaujamā bērnu skaita noteikšanai klasē un klašu grupās pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs vidusskolas posmā. Skolēnu skaita kritēriji tiks attiecināti uz 10.-12.klasēm.

Ar grozījumiem normatīvajos aktos pilnveidots jaunais pedagogu darba samaksas modelis, sakārtojot un precizējot prasības saistībā ar pedagogu algu likmēm un darba slodzi, mazinot darba samaksas nevienlīdzību starp vienādu darbu strādājošiem skolotājiem. Grozījumi arī nosaka stingrāku finanšu disciplīnu pašvaldībām saistībā ar valsts mērķdotācijas izlietojumu.

Izstrādāts Pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks turpmākajiem 5 gadiem.

Apstiprināta jauna pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas organizēšanas kārtība. Tajā kā svarīgākais pedagoga darba kvalitātes novērtējuma kritērijs izvirzīts pedagoga ikdienas darbs mācību stundā, sadarbības prasmes un skolotāja atbalsts skolēnu spēju attīstībā un virzībā. Līdzšinējo 5 pakāpju vietā pedagogs varēs pretendēt un iegūt kādu no 3 kvalitātes pakāpēm.

Izstrādāti grozījumi Izglītības likumā, kas paredz sociālo atbalstu tiem pirmspensijas vecuma pedagogiem, kuriem līdz vecuma pensijas sasniegšanai būs palikuši ne vairāk kā trīs gadi un kuri skolu tīklu sakārtošanas rezultātā zaudēs darbu.

Profesionālā izglītība
2017.gadā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu 88,5 milj. eiro apmērā uzsākta profesionālās izglītības iestāžu modernizācijas projektu īstenošana, turpinot iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā iesākto mācību aprīkojuma modernizāciju un profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanu profesionālās izglītības programmu īstenošanai.

IZM administrētu Eiropas Sociālā fonda projektu “Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā” uzsākusi īstenot Latvijas Darba devēju konfederācija. Projekta mērķis ir veicināt darba vidē balstītu (DVB) mācību ieviešanu.

Sagatavotas DVB mācību īstenošanas vadlīnijas, kas ietver vienotus pamatprincipus un metodisku atbalstu mācību organizēšanai un īstenošanai. Lai veicinātu aktīvāku darba devēju iesaisti DVB mācībās, pieņemti grozījumi MK noteikumos "Kārtība, kādā organizē un īsteno darba vidē balstītas mācības".

Pilnveidota DVB mācību vadītāju sagatavošana – gan integrējot jau aprobētas pieejas, gan veidojot jaunas mācību formas un saturu ar ES fondu un ES Erasmus eksperimentāla projekta TTT4WBL atbalstu.

Sagatavoti un Saeimā pieņemti grozījumi Profesionālās izglītības likumā, kā arī sagatavoti un pieņemti MK noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju, kuros ietverti Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņu apraksti.

Pirmo reizi notika nacionālais jauno profesionāļu meistarības konkurss SkillsLatvia 2017, kurā 3 dienās 16 profesijās sacentās 96 konkursanti. Savukārt profesiju parādē 27 izglītības iestādes un uzņēmumi demonstrēs vairāk nekā 50 profesijas un profesionālās prasmes.

Latvijas komanda – astoņi jaunie profesionāļi, profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi un absolventi, veiksmīgi startēja starptautiskajā profesionālās meistarības konkursā WorldSkills 2017, saņemot trīs medaļas par izcilību. Kopvērtējumā Latvijas jaunieši 58 komandu konkurencē ieguva augsto 25.vietu.

Uzsākta modulāro profesionālās izglītības programmu aprobācija, kā arī jaunu modulāro programmu, profesijas standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību izstrāde.

Ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu turpinās profesionālās izglītības iestāžu, Profesionālās izglītības kompetenču centru personāla kvalifikācijas pilnveides pasākumi: cilvēkresursu un stratēģiskā plānošana, pieaugušo izglītība, sadarbības veicināšana ar darba devējiem, administratīvo un vadības kompetenču pilnveide, digitālā pratība.

2017.gada 7.jūlijā noslēgts līgums par pētījuma veikšanu, kas paredz padziļināti analizēt profesionālās vidējās izglītības sistēmas finansēšanu Latvijā un sagatavot priekšlikumus izglītības programmu izmaksu koeficientu aktualizēšanai. Pētījuma rezultāti tiks izmantoti normatīvo aktu pilnveidei.

Augstākā izglītība
Izstrādāts jauns pedagoga profesijas standarts. Lai stiprinātu skolotāju sagatavošanu konceptuāli jaunā kvalitātē, 2018. gadā plānots ieviest jaunu otrā pīlāra finansējuma formulas sastāvdaļu, kas paredz papildu finansējumu atkarībā no tā, cik absolventu uzsākuši darba gaitas vai jau strādā izglītības iestādēs nākamajā mācību gadā pēc augstskolas absolvēšanas. Šis finansējums attieksies uz augstskolām, kuras gatavo skolotājus.

Lai nodrošinātu talantīgu un izcilu skolotāju sagatavošanu darbam Latvijas skolās, izglītības zinātņu studiju programmu savstarpējo papildinātību un pēctecību, kā arī resursu koplietošanu pedagoģijas studiju programmu īstenošanā, veikta divu valsts augstskolu konsolidācija, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju pievienojot Latvijas Universitātei, mūzikas un deju pedagogu sagatavošanu koncentrējot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Visiem RPIVA studējošajiem nodrošināta studiju procesa nepārtrauktība, kā arī nemainīgi studiju finansēšanas nosacījumi visu studiju laiku.

Valdība atbalstījusi IZM izstrādāto rīkojuma projektu, kas nosaka - no 2018. gada 1. marta Daugavpils medicīnas koledža kļūst par Daugavpils Universitātes aģentūru. Koledžas integrācija universitātē sekmēs studiju sasaisti ar zinātnisko pētniecību, ļaus efektīvi izmantot augstākās izglītības un zinātnes resursus, paaugstinot studiju programmu kvalitāti un stiprinot to sasaisti ar zinātnisko pētniecību.

Uzsākta Studējošo un absolventu reģistra ieviešana. Pirmreizējās ziņas par personām, kas pašlaik studē, augstākās izglītības iestādes studējošo reģistrā ievada līdz 2017. gada 31. decembrim, turpmāk pamatinformāciju aktualizē katru mēnesi.

Parakstītas vienošanās par labu praksi ārvalstu studējošo piesaistē un studiju nodrošināšanā ar tām augstākās izglītības iestādēm, kas apņēmušās izvirzīt studiju kvalitāti par galveno kritēriju darbā ar ārvalstu studentiem. Augstskolām, kas nodrošina šo standartu, būs dotas iespējas piedalīties valsts līmeņa starptautiskajos pasākumos un ārvalstu vizītēs. Vienošanos izstrādāja IZM un Augstākās izglītības Eksporta apvienība.

Izstrādāti MK noteikumi, kas turpmāko četru gadu laikā paredz investēt Eiropas Savienības fondu finansējumu augstskolu akadēmiskā personāla stiprināšanā. Tādējādi augstskolām būs pieejams finansējums mērķtiecīgai pasniedzēju kompetenču paaugstināšanai, kā arī jaunu pasniedzēju piesaistei.

Izstrādāti MK noteikumi par studiju programmu fragmentācijas samazināšanu un resursu koplietošanas stiprināšanu, lai turpmāko piecu gadu laikā investētu ESF finansējumu jaunu, spēcīgu un starptautiski konkurētspējīgu studiju programmu izveidē. Projektā varēs iesaistīties gan valsts, gan privātās augstākās izglītības iestādes, tajā skaitā arī koledžas. Projektus paredzēts uzsākt 2018.gada otrajā pusgadā.

Zinātne
Valdība apstiprinājusi prioritāros zinātnes virzienus 2018. – 2021.gadam. Pamatojoties uz valsts attīstības nostādnēm un sabiedrības interesēm, kā arī būtiskām sociālām un ģeopolitiskām pārmaiņām Eiropā, IZM izvirzījusi deviņus prioritāros zinātnes virzienus, kuros turpmākajos četros gados tiks fokusēts zinātnieku darbs. Īpaši izcelta drošība – gan energoapgādes, gan tehnoloģiju, gan sabiedrības jomā.

Apstiprināti jauni fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtības noteikumi. Turpmāk pētniecības projektus visās zinātnes nozarēs uz līdzvērtīgiem noteikumiem vērtēs neatkarīgie Eiropas komisijas datu bāzēs iekļautie eksperti un priekšroka būs iecerēm, kuras visprecīzāk saskanēs ar iedzīvotāju un valdības akceptētajiem prioritārajiem virzieniem zinātnē nākamajiem četriem gadiem.


Mūžizglītība
Uzsākts vērienīgs pieaugušo izglītības projekts “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”. Tajā ikviens strādājošais vai pašnodarbinātais vecumā no 25 gadiem var paaugstināt savu profesionālo kompetenci un konkurētspēju. Pirmā pieteikšanās izsludināta četrās tautsaimniecības nozarēs, kurās pašlaik visvairāk trūkst kvalificētu darbinieku. Projektu finansē Eiropas Sociālais fonds un Latvijas valsts, turpmāko sešu gadu laikā ieguldot vairāk nekā 25 miljonus eiro.

Lai akcentētu pieaugušo izglītības nozīmīgumu un izteiktu atzinību gada labākajam pieaugušo neformālās izglītības sniedzējam, IZM pirmo reizi izsludinājusi pieteikšanos pieaugušo neformālās izglītības balvai. Pieaugušo neformālās izglītības balvas pasniegšana notiek Izglītības un zinātnes ministrijas Erasmus+ projekta “EPALE Nacionālais atbalsta dienests” ietvaros.

Sports
Pieņemta jauna sporta skolu (sporta klubu) treneru darba samaksas finansēšanas kārtība, būtiski paaugstinot kvalitātes prasības, ieviešot audzēkņu kontrolnormatīvus un palielinot atzīto sporta federāciju lomu. Nodrošināta visu datu, tajā skaitā dotācijas apmēra aprēķināšanai elektronizācija Valsts izglītības informācijas sistēmā.

Veicot grozījumus Sporta likumā un Biedrību un nodibinājumu likumā, noteikti dalības nosacījumi sporta klubos un sporta federācijās tām sporta izglītības iestādēm, kurām nav juridiskās personas statuss.

Nodrošināts viss nepieciešamais valsts atbalsts Latvijas olimpiešu sagatavošanai dalībai 2018.gada Ziemas olimpiskajās spēlē Phjončhanā, Dienvidkorejā;

Latvija parakstījusi Eiropas Padomes Konvenciju pret manipulācijām ar sporta sacensībām.

Sekmīgi uzsākta Daugavas stadiona un Tenisa centra “Lielupe” rekonstrukcija.

Nodrošināta 100% kapitāla daļu īpašumtiesību iegūšana Tenisa centrā “Lielupe” un Sporta centrā “Mežaparks”.

Valsts valoda
Izstrādāts informatīvais ziņojums, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolās. Pārmaiņu mērķis ir nodrošināt ikvienam Latvijas bērnam vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, kas veicina 21.gadsimtā nepieciešamo zināšanu, prasmju un attieksmju apguvi. Pāreja uz mācībām valsts valodā vidusskolās notiks pakāpeniski, līdz 2021./2022.m.g.

Lai sniegtu sistemātisku atbalstu latviešu valodas kā svešvalodas apguvei Latvijā un ārvalstīs, uzsākta interaktīvas e-mācību platformas izveide 2017‒2019. No 2017.gada septembra līdz decembra beigām latviešu valodu tālmācībā Classflow vidē skolotāju vadībā apgūst latviešu ģimeņu bērni 26 valstīs.

Latviešu valodniecības attīstība: informatīvi izglītojoša elektroniska karte - pielāgota darbam mobilajās ierīcēs, izstrādātas un ievietotas 100 jaunas satura vienības. http://www.lingvistiskakarte.lv (lietotājiem būs pieejamas 2018.gada janvārī).

Lietošanai mobilajās ierīcēs pielāgota igauņu-latviešu vārdnīca, kas lejuplādējama šeit.

Izstrādāta jauna, publiski pieejama lietotne "Valodas konsultācijas”, kur apkopotas atbildes uz vairāk nekā 600 aktuāliem valodas prakses jautājumiem.

Jaunatnes joma

2017. gada 19. decembrī apstiprināta Jaunatnes politikas valsts programma 2018. gadam. Tās
mērķis ir nodrošināt informatīvu, metodisku un finansiālu valsts atbalstu, lai radītu labvēlīgu vidi, kas palīdzētu jaunietim uzsākt patstāvīgu dzīvi kā atbildīgam sabiedrības loceklim, nodrošinot darba ar jaunatni Latvijā koordināciju un attīstību.

Nodrošināts finansiāls atbalsts 43 pašvaldību projektiem, kas vērsti uz jaunatnes politikas plānošanas dokumentos noteikto mērķu sasniegšanu.

Popularizējot darbu ar jaunatni pašvaldībās, notikusi virkne pasākumu Latvijas Jauniešu galvaspilsētā 2017 – Liepājā. Latvijas Jauniešu galvaspilsētas ceļojošais kauss nodots jaunajai Latvijas Jauniešu galvaspilsētai – Madonas novadam, kas 2018. gadā kļūs par epicentru jaunatnes jomas pasākumiem.

Nodrošinātas darbā ar jaunatni iesaistīto jaunatnes lietu speciālistu profesionālās pilnveides mācības 25 speciālistiem. Vairāk nekā 200 jaunatnes jomā strādājošiem sniegta iespēja piedalīties pieredzes apmaiņas braucienos, iepazīstot labo praksi Latvijas pašvaldībās, jauniešu centros un biedrībās.

Sadarbībā ar Kultūras ministriju turpinās darbs pie dāvanas Latvijai tās 100gades ietvaros, veidojot 100 iedvesmas stāstus par jauniem cilvēkiem Latvijas reģionos kā lielisku resursu Latvijas tagadnes un nākotnes veidošanā. www.tuesi.lv

IZM īstenojamie struktūrfondi
Izstrādāti īstenošanas noteikumi 6 ES fondu programmu īstenošanai izglītībā un zinātnē, kas kopumā tuvākajos gados regulēs ES fondu investīcijas 136,6 milj. eiro apmērā. Līdz ar to ES fondu 2014.- 2020. gada plānošanas periodā izglītības un zinātnes jomā ir izstrādāti īstenošanas noteikumi 25 ES fondu programmām, nodrošinot ES fondu finansējuma pieejamību 928,3 milj. eiro jeb 99,5% apmērā no plānošanas periodā pieejamā finansējuma.

Noslēgti līgumi par projektu īstenošanu vairāk kā 350 milj. eiro apmērā, tādējādi ir uzsākta un turpinās projektu īstenošana visās IZM atbildībā esošajās infrastruktūras attīstības programmās, veicot ieguldījumus izglītības iestāžu modernizācijā vairāk nekā 382 milj. eiro apmērā, kā arī investējot 12 ESF programmās vairāk nekā 184 milj. eiro.


Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātes 2018. gadā

IZM galvenie pasākumi 2018.gadā ir turpināt pāreju uz jauno izglītības saturu vispārējā izglītībā un veikt ES fondu investīcijas ilgtspējīga skolu tīkla izveides nodrošināšanai. Tāpat nākamajā gadā ievērojams finansējums paredzēts skolēnu individuālo kompetenču attīstībai, atbalstam bērniem ar mācīšanās grūtībām, kā arī bērnu ar speciālām vajadzībām integrācijai vispārējās izglītības iestādēs.

2018.gadā IZM uzsāks īstenot konceptuāli jaunu skolotāju izglītības modeli, kā arī tiks turpināta jaunā, uz rezultātiem balstītā augstākās izglītības institūciju pārvaldības un finansēšanas modeļa ieviešana. Tas ļaus nodrošināt ieguldītā finansējuma efektīvu pārvaldību, kā arī augstskolu finansēšanas sasaisti ar izglītības un pētniecības kvalitāti, atbilstību tautsaimniecības vajadzībām un darba tirgus prasībām, stiprinot saikni ar zinātni un pētniecību. Nākamajā gadā augstskolām būs pieejams vairāk nekā pusmiljons eiro studiju programmu sagatavošanai nākamā posma akreditācijai STEM un pedagoģijas (matemātika) jomā.

Latvija ir izvirzījusi mērķi koncentrēt pētniecību 20 spēcīgās zinātniskajās institūcijās, kas īsteno pētījumus Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai nozīmīgās jomās un veiksmīgi konkurē Eiropas pētniecības programmās. Papildu piešķirtais finansējums 1,4 miljonu eiro apmērā 2018.gada IZM budžetā tiks atvēlēts fundamentālo un lietišķo pētījumu veikšanai, savukārt papildu 2 miljoni eiro vidējā termiņa Ekonomikas ministrijas budžetā - valsts pētījumu programmas īstenošanai enerģētikas jomā.

Profesionālajā izglītībā IZM turpinās ieguldīt ievērojamus ES fondu līdzekļus, lai pabeigtu jau vairākus gadus sekmīgi īstenoto profesionālās izglītības reformu un nodrošinātu tās ilgtspēju. Nākamgad kā svarīgākais izvirzīts uzdevums paaugstināt profesionālās izglītības vides kvalitāti, veicot satura pilnveidi un attīstot atbilstošu infrastruktūru, kā arī turpināt darba vidē balstītu mācību pieejas ieviešanu. Plānots, ka audzēkņu īpatsvars, kas apguvuši darba vidē balstītas mācības un pirmajā un otrajā mācību gadā bijuši mācību praksē uzņēmumā, līdz 2020.gadam palielināsies vismaz uz pusi. Tāpat nākamgad tiks veikti pasākumi, lai palielinātu to profesionālās izglītības iestāžu skaitu, kuras aktīvi iesaistās pieaugušo izglītībā.

Sportā tiks nodrošināta sporta federāciju un sporta pasākumu, augstas klases sasniegumu sportā finansēšana, profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksa un citi sporta nozarei būtiski pasākumi. Nākamgad IZM pilnveidos normatīvo regulējumu sporta politikas jomā un īstenos sporta speciālistu sertifikācijas sistēmas reformu.

Izmantojot piešķirto papildu finansējumu, nākamgad plānots izstrādāt latviskās izglītības mācību satura vadlīnijas diasporas nedēļas nogales skolām, nodrošināt valsts valodas prasmes pārbaudes diasporas mītnes zemēs, paplašināt atbalstu diasporai latviskās izglītības nodrošināšanā nedēļas nogales skolās un vasaras skolās, organizēt pirmo diasporas izglītotāju forumu. Turpinot interaktīvas e-mācību platformas izveidi latviešu valodas kā svešvalodas apguvei dažādām mērķa grupām, lietotnei – pašmācības rīkam “e-Laipa” tiks izstrādāts un lietotnē ievietots latviešu valodas apguves A2 un B1 līmenim atbilstošais saturs.

Turpināsies Valsts izglītības informācijas sistēmas attīstība, ar Eiropas Sociālā fonda finansējumu tiks uzsākta izglītības kvalitātes monitoringa sistēma vispārējā, profesionālajā un augstākajā izglītībā. Nākamgad paredzēts ieviest nozīmīgus atbalsta mehānismus jaunatnes organizācijām, veicinot jauniešu iniciatīvas, dalību projektos, jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē pašvaldībās un valstī kopumā. Nozīmīgs būs atbalsts ar Latvijas valsts simtgadi saistītajiem pasākumiem izglītības, zinātnes, jaunatnes, valodas un sporta jomā, tajā skaitā XVIII Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkiem "Gaudeamus".

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.