Izvēlne

Aptauja

Kur Jūs ikdienā iegūstat informāciju par zinātni
Iegādājos “Ilustrēto zinātni”, “Nacionālā Ģeogrāfija” vai tiem līdzīgus žurnālus
11
Meklēju man interesējošo informāciju par zinātni interneta avotos
19
Skatos ar zinātni saistītus raidījumus televīzijā
4
Klausos “Zināmais nezināmajā” un citus radio raidījumus Latvijas Radio
3
Apmeklēju zinātnes centrus Latvijā vai ārpus Latvijas
2
Palīdzu saviem bērniem izstrādāt skolēnu zinātniski pētniecības darbus
4
Apmeklēju Zinātnieku nakts pasākumus
1
Nodarbojos ar pētniecību profesionālo vai brīvā laika mērķu sasniegšanai
16
Interesējos par Latvijas zinātnieku sasniegumiem, aktuālajiem pētījumiem, to rezultātiem
2
Neinteresējos
9

Kopējais balsu skaits: 71

expenditureŠodien, 25. janvārī, Briselē notiek pirmais Eiropas izglītības samits, kura tēma ir “Veidot Eiropas izglītības telpas pamatus: inovatīvai, iekļaujošai un uz vērtībām balstītai izglītībai”. Samitā piedalās aptuveni 500 dalībnieku, tostarp izglītības ministri, vadošie izglītības jomas pārstāvji un uzņēmēji, kā arī eksperti un citi interesenti. Latviju samitā pārstāv Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Līga Lejiņa. Samita dalībnieki diskutē par Eiropas izglītības telpas 2025 nozīmi, iekļaujošo izglītību un tām prasmēm, kas būs nepieciešamas nākamajās desmitgadēs.

IZM valsts sekretāre Līga Lejiņa, uzstājoties samita paneļdiskusijā par investīcijām izglītībā, akcentēja Latvijas uzkrāto pieredzi investīciju plānošanā un efektīvu ieguldījumu nozīmi vispārējā izglītībā, ilustrējot Latvijas paveikto mūsdienīga skolu tīkla veidošanā un demonstrējot izstrādāto skolu karti. “Datu un analīzes pieejamība ir priekšnosacījums tam, lai plānotu un pamatotu investīciju nepieciešamību, veiktu sarunas ar iesaistītajām pusēm un skaidrotu sabiedrībai ieguvumus,” uzsvēra valsts sekretāre, aicinot Eiropas Komisiju sniegt atbalstu dalībvalstīm analītisku rīku un modeļu izstrādei.

Samita ietvaros kopīgi tiek meklētas atbildes uz vairākiem būtiskiem jautājumiem: Kā labāk risināt nevienlīdzību izglītības sistēmā? Kā pilsoņi var gūt labumu no nākotnes Eiropas izglītības telpas? Kā izglītība var palīdzēt nodot mūsu kopējās vērtības? Kādas prasmes būs nepieciešamas nākamajām desmitgadēm? Kopīgo diskusiju mērķis ir apzināt iespējas, kā iegūt jaunākās zināšanas, informāciju un izpratni par izglītības procesu, lai īstenotu iecerētos mērķus.

Pašreiz ir uzsākts darbs pie Eiropas izglītības telpas izveides, lai mobilitāti padarītu par realitāti visiem, izveidotu Eiropas universitāšu tīklu un veicinātu mūžizglītību. Vienlaikus tiek diskutēts par plašāku svešvalodu apguvi un diplomatzīšanas veicināšanu ne tikai augstākās, bet arī vispārējās izglītības līmenī. Eiropas Komisija atzīmē, ka tikai ar izglītības palīdzību iedzīvotāji var apgūt prasmes aktīvi iekļauties mūsdienu sabiedrībā. Eiropas iedzīvotājiem ir tiesības iegūt vislabāko pieejamo izglītību, lai īstenotu savu potenciālu un sniegtu ieguldījumu sabiedrības dzīvē un ekonomikā. Tomēr, kā liecina Eiropas Komisijas ikgadējais “Izglītības un mācību pārskats 2017” (Education and Training Monitor 2017), liels izaicinājums joprojām ir nevienlīdzība, jo cilvēku sociāli ekonomiskais stāvoklis lielā mērā nosaka viņu izglītības līmeni

“Raugoties uz Eiropas nākotni, mums nepieciešama kopīga un ambicioza darba kārtība, izmantojot mācīšanos kā virzītājspēku vienotībai. Tā ir izglītība, kas palīdz mums pielāgoties strauji mainīgajai pasaulei, attīstīt Eiropas identitāti, izprast citas kultūras un apgūt jaunas prasmes, kādas nepieciešamas mobilā, daudzkultūru un arvien digitalizētākā sabiedrībā,” uzsver Eiropas Komisijas Izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta komisārs T. Navračičs.

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.