Izvēlne

Aptauja

Kurš, jūsuprāt, ir svarīgākais notikums izglītībā 2017.gadā?
Skolu tīkla pētījuma veikšana
24
Jaunā mācību satura pilotprojekts un sabiedriskā apspriešana
67
Studējošo un absolventu reģistra ieviešana
25
Priekšlikums par pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolās
93

Kopējais balsu skaits: 209

Piektdien, 2018. gada 2. februārī, Sofijā, Bulgārijā, notika Bulgārijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) padomē ietvaros organizēta neformālā ES Konkurētspējas ministru padomes sanāksme par inovāciju veicināšanu un ieguldījumiem cilvēkkapitālā. Latvijas delegācijas vadītāja bija Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa.

Sanāksmes laikā norisinājās divas paralēlās sesijas, kurās valstu pārstāvji sniedza prezentācijas un diskutēja par inovāciju veicināšanu un ieguldījumiem cilvēkkapitālā. Latvijas pārstāvji piedalījās paralēlajā sesijā “Pētniecības un inovācijas nākotne Eiropā: ieguldot cilvēkkapitālā”.

ES konkurētspēja, ekonomiskā izaugsme un darbavietu radīšana ir cieši saistīta ar tās pētniecības un inovāciju kapacitāti. Taču, lai ES varētu palielināt ekonomiskos un sociālos ieguvumus no pētniecības un inovācijām, tās rīcībā jābūt pietiekošam skaitam prasmīgu pētnieku. Ievērojot esošās demogrāfijas attīstības tendences un globālo talantu konkurenci, Eiropas izglītības un pētniecības sistēmai jābūt spējīgai piesaistīt jaunus, talantīgus un motivētus cilvēkus arvien vairāk. Turklāt ir jāizstrādā sistēma, kas atbilstoši atalgo jaunos zinātniekus visos karjeras līmeņos.

Tieši tas ir viens no Latvijas galvenajiem zinātnes politikas mērķiem - attīstīt jauno zinātnieku prasmes un palielināt zinātnisko kapacitāti, nodrošinot jauno zinātnieku karjeras uzsākšanas iespējas gan zinātniskajās institūcijās, gan pie komersantiem. Ne mazāk svarīgi jautājumi ir arī cilvēkresursu atjaunošana un kvalificētu speciālistu skaita pieaugums. “Tāpēc Latvijas galvenie uzdevumi augstākajā izglītībā ir attīstīt nepieciešamo zināšanu bāzi, palielināt spēju radīt inovācijas, sagatavot tādu cilvēkkapitālu, kas ir iesakņots Latvijā, taču ar plašu sadarbības tīklu visā pasaulē un spēj nodrošināt inovāciju radīšanu, kā arī efektīvi izmantot resursus starpdisciplināri un reģionālā mērogā,” uzsver A.Kiopa.

Kopš 21.gadsimta sākuma Eiropas Pētniecības telpa ir nodrošinājusi bagātu ietvaru pētniecības institūcijām un valsts institūcijām, piedāvājot dažādus ES finanšu instrumentus zināšanu un pieredzes gūšanai starptautiskā vidē. Latvija uzsver, ka arī nākamajā daudzgadu finanšu periodā būtu jāsniedz atbalsts zinātniekiem, īpaši jaunajiem zinātniekiem, darba tirgum nepieciešamo prasmju apguvei. Tāpat nākotnē jādrošina vienlīdzīgākas iespējas zinātnieku mobilitātei, kā arī atbalsts pētnieciskās vides sakārtošanai un finansējuma pieejamības vairošanai.

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.