Izvēlne

Aptauja

Jūsuprāt, kuras viedās specializācijas jomas nākamajos desmit gados attīstīsies visstraujāk?
Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas
Zināšanu ietilpīga bioekonomika
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģija
Viedā enerģētika
Sociālās un humanitārās zinātnes

Izglītības un zinātnes ministrija ir saņēmusi Eiropas Komisijas sagatavotu ziņojumu par Latvijas zinātnes finansēšanas un pārvaldības sistēmu, ko sagatavoja starptautisko ekspertu komanda. Ziņojuma analītiskajā daļā ir apkopoti pētījuma rezultāti, kas iegūti gan analizējot Latvijas zinātnes tiesisko regulējumu, gan intervējot ministriju, zinātnisko institūciju un augstskolu pārstāvjus, kā arī sociālos partnerus. Ziņojuma secinājumu daļā ir sagatavotas rekomendācijas zinātnes un inovāciju efektivitātes paaugstināšanai.

Zinātnes  finansējumu eksperti rekomendē risināt šādos veidos: nozaru ministrijām daļa no sava budžeta jāinvestē pētniecībā un inovācijās. Tas nodrošinās katras ministrijas prioritārās jomas attīstību, veidojot tai nepieciešamo zināšanu bāzi un cilvēkkapitālu. Otrkārt, ņemot vērā, ka valsts kapitālsabiedrības ieņem nozīmīgu lomu uzņēmējdarbības sektorā (nodrošina 30% no iekšzemes kopprodukta), tām daļa no savas peļņas, sadarbojoties ar zinātniskajām institūcijām, ir jāinvestē pētniecībā un inovācijās. Tas nodrošinātu uzņēmējdarbības sektora produktivitātes paaugstināšanu, ļaujot esošos resursu izmantot augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā. 

Izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis pauž gandarījumu, ka jau aizvadītajā gadā budžeta veidošanas procesā un diskusijās izdevies panākt gan valsts finansējuma palielinājumu zinātnei, gan to, ka pirmā nozaru, Ekonomikas ministrija novirzījusi divus miljonus eiro valsts pētījumu programmai enerģētikas jomā. “Arī citām nozarēm, medicīnā, lauksaimniecībā, transporta un sakaru un citās ekonomikai un sabiedrībai nozīmīgās jomās turpmāk ir aktīvi jāiesaistās to pētniecības un inovāciju jomu finansēšanā,” viedokli pauž Šadurskis. 

Zinātnes un inovāciju pārvaldības fragmentācijas novēršanai eksperti rekomendē konsolidēt zinātni un inovācijas administrējošās institūcijas vienā stiprā un kompetentā pētniecības un inovāciju finansēšanas aģentūrā. Aģentūra ļautu stiprināt saikni starp pētniecību un uzņēmējdarbības inovācijām, kā arī veidotu nepieciešamo pētniecības un inovācijas politikas īstenošanas kapacitāti, sadarbojoties ar visām ministrijām, uzņēmējiem un citām ieinteresētām institūcijām. 

Ziņojumā ir identificētas divas būtiskas problēmas, kas ir saistītas ar zinātnes finansēšanu un pārvaldību: nepietiekamais zinātnes finansējums nespēj nodrošināt valsts ekonomisko izaugsmi un zinātnes konkurētspēju, ko apliecina Latvijas ieguldījumi pētniecībā (2016.gadā tie sastādīja 0,44% no iekšzemes kopprodukta, kas ir vairāk nekā piecas reizes zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā) un zinātnes un inovāciju pārvaldības fragmentācija, ko raksturo plašs zinātnes un inovāciju administrēšanā iesaistīto valsts pārvaldes iestāžu skaits. 

Ar visām starptautiskās ekspertu komandas izstrādātājām rekomendācijas zinātnes finansēšanas un pārvaldības efektivizēšanai var iepazīties gala ziņojumā (pielikums).

Starptautisko ekspertu komandas prezentācija par galvenajām problēmām Latvijas zinātnes finansēšanas un pārvaldības sistēmā un rekomendācijas uzlabojumiem.
(prezentēts 22.02.2018 ES Mājā) (.pdf)

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.