Izvēlne

Aptauja

Jūsuprāt, kuras viedās specializācijas jomas nākamajos desmit gados attīstīsies visstraujāk?
Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas
Zināšanu ietilpīga bioekonomika
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģija
Viedā enerģētika
Sociālās un humanitārās zinātnes

Skolotajs Skola

Tās augstskolas, kuru pedagoģijas studiju programmu absolventi turpinās vai būs uzsākuši pedagoģisko darbu izglītības iestādēs, turpmāk saņem snieguma finansējumu par rezultātiem pedagogu sagatavošanā – to paredz otrdien, 27.februārī, valdībā atbalstītie Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem.

Grozījumi nosaka kārtību, kādā augstskolām tiek piešķirts snieguma finansējums par pedagoģijas studiju absolventiem, kuri uzsāks darbu pirmskolas, vispārējās, profesionālās, profesionālās tālākizglītības un pilnveides, profesionālās ievirzes un bērnu un jauniešu interešu izglītības iestādēs. Augstskolas arī tiks finansiāli stimulētas rūpīgāk atlasīt topošos studējošos, ņemot vērā viņu motivāciju un piemērotību pedagoga profesijai. Tāpat darbam skolās tiks aktīvāk iesaistīti tie pedagogi, kuri būs sagatavoti atbilstoši kompetencēs balstītas izglītības satura un izglītības darba tirgus prasībām.

Šobrīd no vidēji 1000 pedagoģijas studiju programmu absolventiem darbu skolās uzsāk 350 – 400 jauno speciālistu, kas nozīmē, ka jauno pedagogu sagatavošanai pieejamie ierobežotie resursi netiek izmantoti efektīvi. Valdības deklarācijā Izglītības un zinātnes ministrijai ir dots uzdevums reorganizēt jauno pedagogu sagatavošanas programmas pedagoģijas augstskolās, rūpīgi atlasot jaunos pedagogus, veidojot praksē balstītas mācības un nodrošinot profesionālo atbalstu skolās.

IZM mērķtiecīgi turpina darbu pie nepieciešamo atbalsta rīku izveides, kas nodrošinās efektīvu sistēmu pedagogu sagatavošanai atbilstoši kompetencēs balstītas izglītības satura un izglītības darba tirgus prasībām.

2018.gada janvāra sākumā valdībā tika apstiprināti IZM iesniegtie priekšlikumi konceptuāli jaunas pedagogu izglītības sistēmas veidošanai Latvijā. Jaunā sistēma balstīta sabiedrībai svarīgās vērtībās un atbilst jaunajam mācību saturam. Tā integrēs pedagogu izglītību ar pētniecību, padarīs to elastīgāku, spējīgu ātri reaģēt un skolotāju pielāgoties darba tirgus prasībām un tehnoloģiju attīstībai. Lai nodrošinātu studiju programmu jaunveidi un pedagogu sagatavošanas, akadēmiskā personāla un pārvaldības attīstību, IZM ir paredzējusi investīcijas vairāku ES struktūrfondu aktivitāšu ietvaros,

Savukārt ar šodien valdībā apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumos Nr.994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem" tiek ieviesta jauna otrā pīlāra jeb snieguma finansējuma formulas sastāvdaļa, kas paredz papildu finansējumu atkarībā no tā, cik absolventu uzsākuši darba gaitas vai turpina strādāt izglītības iestādēs nākamajā mācību gadā pēc augstskolas absolvēšanas. Piešķirtais finansējums ļaus izveidot finansēšanas instrumentu, ar kura palīdzību būs labāk iespējams atalgot augstskolas par konkrētiem sasniegtiem rādītājiem. Tas veicinās pedagoģijas studiju procesa ciešāku integrāciju ar absolventu tālākajām darba gaitām izglītības iestādēs un motivēs rūpīgāk atlasīt topošos studējošos, ņemot vērā viņu motivāciju un piemērotību pedagoga profesijai.

 

 

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.