Izvēlne

Aptauja

Jūsuprāt, kuras viedās specializācijas jomas nākamajos desmit gados attīstīsies visstraujāk?
Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas
Zināšanu ietilpīga bioekonomika
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģija
Viedā enerģētika
Sociālās un humanitārās zinātnes

bernard hermant 1065742 unsplashPrasme darboties komandā, spēja piedāvāt risinājumus nestandarta situācijā, saskaņota un pēctecīga zināšanu un prasmju apguve – to paredz pilnveidotais pamatizglītības standarts, kuru Latvijas skolās plānots pakāpeniski ieviest no 2020.gada 1.septembra. Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem šodien, 2018.gada 11.oktobrī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē un divu nedēļu laikā interesenti aicināti sniegt savus priekšlikumus un komentārus normatīvā akta pilnveidei.

Ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē mainās izpratne par to, kādas zināšanas un prasmes būs nepieciešamas nākotnes sabiedrībā. Latvijas skolēniem kopumā labi padodas uzdevumi, kas prasa atcerēties vai rīkoties pazīstamās situācijās, taču trūkst iemaņu un pieredzes iedziļināties, apstrādāt daudzveidīgus datus, darboties komandā, piedāvāt risinājumus nestandarta situācijām. Tāpēc jaunais pamatizglītības standarts piedāvās skolēniem tādu mācīšanās pieredzi, kuras rezultātā viņi spēs lietot zināšanas, prasmes un ieradumus, kas balstīti vērtībās, risinot problēmas mainīgās, reālās dzīves situācijās.

Jaunajā standartā mācību saturs organizēts septiņās cilvēka dzīves darbībai nozīmīgās mācību jomās: valodu, sociālajā un pilsoniskajā, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes. Katrā no tām izvirzīti būtiskākie pamatjēdzieni, kas skolēnam jāapgūst, lai viņam veidotos vienota izpratne par apkārtējo pasauli un sevi tajā, kā arī mācību jomai raksturīgas prasmes. Īpaša uzmanība veltīta mācību satura pārskatīšanai kopumā, vērtējot, lai zināšanas, temati un prasmes dažādos mācību priekšmetos nepārklātos, pēc iespējas mazinot līdzšinējo satura sadrumstalotību.

Saglabājot fundamentālās zināšanas, izpratni un pamatprasmes daudzveidīgās cilvēka darbības jomās, saturs papildināts ar caurviju prasmēm un ieradumiem, kas balstīti vērtībās, lai skolēns iemācītos mācīties visa mūža garumā un ikdienā rīkotos saskaņā ar savām vērtībām. Visu mācību saturu caurvij tādas prasmes kā kritiskā domāšana un problēmrisināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība, digitālās prasmes. Kā svarīgākās vērtības un tikumi tiek akcentēta atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums, tolerance.

Jaunā satura sabiedriskās apspriešanas ietvaros pedagogi, vecāki, zinātnieki un uzņēmēji atzinīgi vērtēja iepriekšējos gados aizsākto virzienu mācību pieejas pilnveidošanai dabaszinātņu jomā. Ņemot vērā aktuālās tendences pētniecībā un izglītībā, jaunā mācību satura piedāvājumā ir iekļauta arī tehnoloģiju joma, kurā ir vairāki satura bloki, tajā skaitā inženierzinātnes un datorika, kas atbilstoši skolēnu vecumam un izglītības iestādes īstenotajai izglītības programmai mācāmi jomas ietvaros vai kā atsevišķi mācību priekšmeti.

Jaunajā standartā tagadējā mācību priekšmeta “Mājturība un tehnoloģijas” vietā tiek piedāvāts mācību priekšmets “Dizains un tehnoloģijas” visās pamatskolas klasēs, par centrālo mērķi izvirzot dizaina procesa apguvi un pieredzi ar dažādām tehnoloģijām. 7.klasē būs iespēja apgūt jaunu priekšmetu “Inženierzinības”. Datorikas mācību saturs būs jāapgūst no 1. klases, 1.-3. klasē to mācot integrēti, bet 4.-9. klasē kā atsevišķu mācību priekšmetu, nozīmīgi palielinot datorikas stundu skaitu. Savukārt 7.-9.klašu posmā visi skolēni apgūs programmēšanas pamatus.

Otrās svešvalodas apguve paredzēta divus gadus agrāk – no 4.klases, savukārt Latvijas un pasaules vēsture tiks mācīta vienotā priekšmetā no 7.klases. Arī vēstures apguve integrēti ar sociālajām zinībām tiks uzsākta agrāk – jau no 4.klases (šobrīd no 6. klases).

Līdztekus tradicionālajiem mācību priekšmetiem “Literatūra”, “Vizuālā māksla” un “Mūzika” tiks piedāvāts jauns mācību priekšmets “Drāma” jeb izpildītājmāksla, kura mērķis ir attīstīt bērnos apzinātas intelektuālās, emocionālās, fiziskās un verbālās darbības spējas, izmantojot savas ķermeņa kustības, žestus un mīmiku.

Tāpat kā līdz šim, standarts noteiks obligātā satura apguves plānotos rezultātus, beidzot 3., 6. un 9. klasi. Tas, kā šo rezultātu sasniegt, būs katras skolas un skolotāja izvēle un atbildība. Izglītības iestāde atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm varēs samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā vai mācību jomā, nepārsniedzot 10% no kopējā stundu skaita trīs gados mācību priekšmetā vai jomā, kurā stundu skaits tiek mainīts.

Lai noteiktu skolēnu stiprās un vājās puses, arī turpmāk tiks organizēti diagnosticējošie darbi. Pamatizglītības pakāpes beigās skolēni kārtos līdzšinējos trīs obligātos valsts pārbaudījumus – latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā, savukārt kā ceturtais tiks veidots starpdisciplinārais valsts pārbaudes darbs sociālajā un pilsoniskajā, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomā. Jaunajā standartā vērtēšana akcentēta kā neatņemama mācību sastāvdaļa, kas svarīga skolēnu snieguma uzlabošanai un nodrošina efektīvu atgriezenisko saiti attiecībā uz sasniedzamajiem rezultātiem. 1.- 3.klašu posmā visos mācību priekšmetos plānots noteikt rakstisku skolēna snieguma vērtējumu līmeņos atbilstoši nozīmīgākiem mācību jomās plānotiem sasniedzamiem rezultātiem.

Jaunā mācību satura ieviešana skolās sāksies 2020.gada 1.septembrī 1., 4. un 7. klasē, 2021. gada 1. septembrī – 2., 5.un 8. klasē, bet 2022. gada 1. septembrī – 3., 6. un 9. klasē.

Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” pieejams IZM mājaslapā. Komentārus un priekšlikumus par noteikumu projektu interesenti aicināti sūtīt uz e-pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. līdz 25.oktobrim.

Prezentācija "Mācību satura un pieejas uzsvari jaunajā pamatizglītības standartā".

Papildu informācija:

Valsts izglītības satura centrs (VISC) no 2016.gada 17.oktobra īsteno projektu “Kompetenču pieeja mācību saturā”, kura mērķis ir izstrādāt, aprobēt un pēctecīgi ieviest tādu vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai vecumā no 1,5 gadiem līdz vidusskolai, kā rezultātā skolēni iegūs dzīvei 21. gadsimtā nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes. Plašāka informācija par projektu.

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.