Publicēts 15 augusts 2014

2013./2014.mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācījās 492 skolēni, kuri ir atgriezušies no mācībām ārpus Latvijas, liecina Izglītības un zinātnes (IZM) sadarbībā ar pilsētu un novadu izglītības pārvaldēm 2014.gada jūlijā apkopotā informāciju par skolēnu skaitu, kuri iepriekšējā mācību gadā ir atgriezušies no mācībām citā valstī. Ministrija ir apkopojusi arī informāciju par atbalsta pasākumiem, kuri ir sniegti skolēniem, vispārējās izglītības iestādēs.

“Latvieši, kas dzīvo ārzemēs, ir neatraujama mūsu tautas daļa, un Latvijai ir svarīgs ikviens tās iedzīvotājs. Mums ir jārūpējas par saiknes saglabāšanu ar dzimteni un jānodrošina apstākļi, lai tautieši atgrieztos un ikviens varētu veiksmīgi turpināt izglītības ieguvi un savu profesionālo karjeru Latvijā,” uzsver izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete.

283 skolēni pirms emigrācijas ir ieguvuši izglītību Latvijā, bet 209 skolēni Latvijā  pirms tam nav mācījušies. Izteikts vairākums skolēnu Latvijā mācās savam vecuma atbilstīgajā klasē. No tiem skolēniem, kuri ieguvuši izglītību Latvijā, tādi ir 83,7%, bet no skolēniem, kuriem nav pieredzes mācībās Latvijas skolā - 76,5%.

Izglītības iestādes ir sniegušas nozīmīgu atbalstu, lai skolēni spētu iekļauties skolas ikdienā un izglītības sistēmā, papildus apgūtu gan latviešu valodu, gan arī citus mācību priekšmetus. Aptaujā noskaidrots, ka latviešu valodu papildus ir apguvuši 25,4% skolēnu, kuri pirms emigrācijas ir mācījušies Latvijā, matemātiku 15,1 % skolēnu, krievu valodu 4,9 % skolēnu, kā arī citus mācību priekšmetus – 16,5 % skolēnu. Savukārt tie skolēni, kuri iepriekš nav mācījušies Latvijā, papildus izglītības programmai apguva latviešu valodu (36,8 %), matemātiku (12,4 %), krievu valodu (3,3% ), kā arī citus mācību priekšmetus - 3,6 % skolēnu.

Skolēni izglītības iestādēs nodrošināta arī iespēja saņemt atbalsta personāla palīdzību, piemēram, izglītības psihologa un speciālā pedagoga  atbalstu saņēma 6,3% skolēnu, logopēda - 4,5% skolēnu, pedagoga palīga  - 2,8% skolēnu, bet skolotāja palīga atbalstu saņēma 2,1% skolēnu.

No ārzemēm atgriezušies skolēni pamatā turpina izglītības ieguvi Rīgas izglītības iestādēs - 53,6%, savukārt Daugavpilī - 9%, bet Pierīgā 5,4%. Reemigrējušie skolēni mācās arī Gulbenē, Ventspilī, Valmierā, Jelgavā, Rēzeknē, Bauskā, Jēkabpilī, Balvos, Kuldīgā, Liepājā, Alūksnē, Ogrē, Talsos, Balvos, Zilupē, Krāslavā un citās Latvijas pilsētās un novados.

Aptaujas dati liecina, ka visvairāk skolēnu Latvijā ir atgriezušie no Lielbritānijas -27,4%, Vācijas – 9,2%, Īrijas - 4,4%, Krievijas Federācijas - 3%, Norvēģijas - 3 % un Amerikas Savienotajām Valstīm - 2,5%. Skolēni atgriezušies Latvijā arī no tādām valstīm kā Kipra, Spānija, Zviedrija, Itālija, Beļģija, Dānija, Ukraina, Grieķija, Nīderlande, Francija, Holande, Kanāda, Ķīna, Libāna, Šveice un Uzbekistāna.

IZM jaunajās politikas iniciatīvās 2015.gadam iesniegusi papildu finansējuma pieprasījumu skolēnu, kas atgriezušies no ārzemēm jeb reemigrējuši, iekļaušanas Latvijas izglītības sistēmā atbalstam.­ Plānoti tādi atbalsta pasākumi kā individuālas nodarbības mācību priekšmetu apguvei skolēniem, skolotāju profesionālo kompetenču pilnveide, konsultācijas skolēnu vecākiem un informatīvo materiālu izstrāde. Ministru kabineta noteikumos “Par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem” ir piedāvāti risinājumi atbalstam izglītojamiem, kuri ar savu ģimeni atgriezušies Latvijā no ārzemēm, piemēram, izglītības programmās papildus iekļaujot nodarbības latviešu valodas, sociālo zinību un Latvijas vēstures apguvei.