Publicēts 20 augusts 2014

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Latvijas zinātnieki uzsver nepieciešamību nopietni ieguldīt izglītībā un zinātnē. Tikai tās valstis, kas ir izvēlējušās ieguldīt jomās, kas nodrošina tautsaimniecības konkurētspēju – izglītībā un zinātnē ir spējušas pārvarēt ekonomiskās lejupslīdes un krīzes. Konkurētspējīga zinātnes ir viena no galvenajām Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm.

IZM vēlas pateikties zinātniekiem par nozares finansiālo problēmu aktualizēšanu, jo reformu īstenošana un sekmīgs tās rezultāts ir iespējams tikai vienlaikus ar nepieciešamā finansējuma palielināšanu, lai Latvija varētu pietuvoties citu ES dalībvalstu pētniecības finansēšanas līmenim, kas ir priekšnoteikums ilgtspējīgai, uz inovācijām balstītai gan eksakto, gan fundamentālo zinātnes nozaru attīstībai.

Zinātnes konkurētspēju nosaka vairāki faktori, tostarp pieejamais finansējums gan zinātnes institūciju uzturēšanai, gan kapacitātes un starptautiskās konkurētspējas attīstīšanai, gan  starptautisko finanšu instrumentu līdzfinansēšanai un starptautiskās sadarbības veicināšanai. Atbilstoši prioritātēm ieguldījums zinātnes attīstībā pēdējos gados ir pieaudzis, taču joprojām nav pietiekams.

Tā zinātniskās darbības bāzes finansējums, kas 2014.gadā ir 16,76 milj. eiro, salīdzinot ar  iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 22%. Turklāt nākamgad bāzes finansējumam paredzētos 16,76 milj. eiro  IZM plāno palielināt vēl par 10,15 milj. eiro. Tādēļ, iesniedzot jaunās politikas iniciatīvas 2015.gadam, IZM  kā vienu no būtiskākajām prioritātēm ir izvirzījusi zinātnisko institūciju bāzes finansējuma palielināšanu, pieprasot papildu finansējumu. Līdz ar to 2015.gadā zinātnes bāzes finansējums varētu sasniegt 26,91 milj. eiro.

Zinātnes finansējumu veido ne  tikai valsts budžeta līdzekļi. Tas veidojas ir arī no pašu zinātnieku piesaistītajām investīcijām, kā arī ES fondu līdzekļiem.

2007. - 2013.gada ES struktūrfondu plānošanas perioda pasākumi zinātnē un pētniecībā līdz 2015.gada augustam - novembrim paredz vēl 41 jauna projekta īstenošanu aktivitātē „Atbalsts zinātnei un pētniecībai” ar kopējo ERAF finansējumu 10,8 milj. eiro. 2014.gada septembrī plānots uzsākt otro projektu iesniegumu atlases kārtu aktivitātē "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem zinātnē un tehnoloģijās", kur pieejamais ERAF finansējums ir 2,35 milj. eiro un plānotais projektu īstenošanas termiņš - 2015.gada novembris.

Esam panākuši, ka pārdalot Eiropas struktūrfondu līdzekļus, zinātnisko institūciju iniciēto reformu atbalstam šogad piešķirti ES fondu 2007. - 2013.gada darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma apakšaktivitātes „Zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes attīstība” līdzekļi 9 milj. eiro apmērā. Tie paredzēti zinātnisko institūciju iniciēto reformu atbalstam, starptautiskā izvērtējuma rekomendāciju ieviešanai un mērķtiecīgiem zinātnisko institūciju apvienošanās pasākumiem, kas ietver izcilības attīstību un pārvaldības uzlabošanu zinātnes nozarē,  restrukturizāciju un konsolidēšanu un   ir vērsti uz to, lai prioritāri atbalstītu pētniecības iestādes ar labākiem rādītājiem. Šo projektu īstenošana paredzēta  līdz 2015.gada novembrim.

Apmēram 15 miljoni eiro šo reformu turpināšanai ir paredzēti arī nākamajā ES fondu plānošanas periodā 2014. - 2020.gadam. 19.augusta Ministru kabineta sēdē IZM sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Finanšu ministriju tika uzdots izskatīt iespēju šo finansējumu palielināt ar mērķi veidot īpaša atbalsta programmas to zinātnisko institūtu atbalstam, kas nozīmīgi konkrētu tautsaimniecības nozaru attīstībai.

2015.gadā uzsākamās 2014. - 2020.gada  ES struktūrfondu plānošanas perioda aktivitātes zinātnē un pētniecībā aptver divus virzienus. 2015.gada pirmajā pusē paredzēts uzsākt projektu iesniegumu atlasi zinātnisko grupu praktisko pētījumu atbalstam un pēcdoktorantūras pētījumiem. Indikatīvi 2015.gada konkursos būs pieejami vismaz 20 milj. eiro ERAF finansējuma. Savukārt pētniecības infrastruktūras aktivitāšu īstenošanu ir paredzēts uzsākt 2016.gadā, jo tikai 2015.gada augustā – novembrī noslēdzas iepriekšējā perioda infrastruktūras projektu īstenošana, pēc tam jāveic šo ieguldījumu izvērtējums, lai noteiktu līdzšinējos ieguvumus un nākamo ieguldījumu prioritātes.

Lai veicinātu sadarbību zinātnē starp Latviju un Norvēģiju, pētniecībai zinātnē ir pieejami 4,4 miljoni eiro Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu programmas “Pētniecība un Stipendijas” aktivitātē “Pētniecība”. Pētniecības aktivitāte vērsta uz divpusējās sadarbības stiprināšanu starp Latvijas un Norvēģijas pētniecības iestādēm. Plānotais projektu īstenošanas termiņš ir 2017.gada 30.aprīlis.

Pašlaik norit sarunas ar Finanšu ministriju par papildus 9,9 milj. eiro ERAF finansējuma piesaisti 2.1.1.3.1.aktivitātes 1.kārtai jeb Valsts nozīmes pētniecības centriem. Šodien, 20.augustā, paredzēta nozares vadības tikšanās ar  valsts nozīmes pētniecības centru vadošajiem pētniekiem, lai apspriestu šo iniciatīvu.

Lai gan zinātnisko institūciju attīstības atbalstam līdzekļi ir paredzēti, šobrīd joprojām akūti trūkst līdzekļu tieši pētniecībai. Līdzekļus pētniecībai būtu nepieciešams paredzēt visās tautsaimniecības nozarēs. Šāda pieeja zinātnes finansēšanai ir definēta stratēģiskajā dokumentā, kurš nosaka pētniecības un inovāciju attīstību turpmākajiem gadiem un prioritāros pētniecības virzienus, -“Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2014. - 2020.gadam”, kas ir pieejamas:

http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file21796.doc.