Publicēts 01 jūlijs 2014

Pagājušajā mācību gadā īstenotais pilotprojekts sešās profesionālās izglītības iestādēs ir veiksmīgs, un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno turpināt pilotprojekta īstenošanu arī 2014./2015.mācību gadā, iesaistot vairāk profesionālās izglītības iestāžu, uzņēmumu un jauniešu.

Darba vidē balstītās mācības gūst aizvien lielāku popularitāti un atbalstu gan profesionālo izglītības iestāžu, darba devēju, gan arī jauniešu vidū. 2014./2015.mācību gadā šāda veida mācības gatavas ir piedāvāt jau vairāk nekā 20 skolas, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktās skolu aptaujas dati, kurus šodien, 1.jūlijā, preses konferencē prezentēja IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa.

Ja 2013./2014.mācību gadā profesionālās iemaņas darba vidē balstītās mācībās sākotnēji apguva 148 audzēkņi, tad jaunajā mācību gadā šāda veida mācībās varētu būt iesaistīti aptuveni 500 audzēkņi. Savukārt uzņēmumu skaits, kuros jaunieši profesionālās prasmes apgūst, atbilstoši ministrijas veiktās aptaujas datiem, no 29 pagājušajā mācību gadā varētu palielināties līdz 170 uzņēmumiem. Palielināsies arī piedāvāto programmu un iegūstama kvalifikāciju piedāvājums, kas varētu sasniegt 45 programmas un kvalifikācijas.

Darba vidē balstītas mācību pilotprojekti 2013./2014.mācību gadā tika īstenoti sešās profesionālās izglītības iestādēs - Ventspils Tehnikumā, Ogres Valsts  tehnikumā, Rīgas Valsts tehnikumā, Jelgavas tehnikumā un Valmieras profesionālā vidusskolā, kā arī Jelgavas Amatu vidusskolā. Visas šīs izglītības iestādes turpinās šādu mācību īstenošanu arī 2014./2015.mācību gadā, to plāno arī Aizkraukles Profesionālā vidusskola, Alsviķu arodskola, Austrumlatgales Profesionālā vidusskola, Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Bulduru Dārzkopības vidusskola”, Cīravas Profesionālā vidusskola, Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola, Daugavpils Tirdzniecības profesionālā vidusskola, Ērgļu Profesionālā vidusskola, PIKC Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums, Laidzes Profesionālā vidusskola, Ogres tehnikums, profesionālās izglītības kompetences centrs (PIKC) „Liepājas Valsts tehnikums”, Rīgas Pārdaugavas profesionālā vidusskola, PIKC „Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikums”, Priekuļu tehnikums, Rīgas Amatniecības vidusskola, Smiltenes tehnikums, Rīgas Stila un modes profesionālā vidusskola, Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums”, Viduslatgales Profesionālā vidusskola.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete šodien preses konferencē norādīja, ka darba vidē balstītās mācības lielā mērā pamatojas uz senajām zeļļa un mācekļa attiecībām, kad pieredzi uzkrājušais māca sava darba pārmantotāju. “Šo sistēmu mēs esam atjauninājuši atbilstoši 21.gadsimta prasībām un zināšanām, ko prasa mūsu sabiedrība, darba vide. Šī pieredze ļauj arī dažādot mūsu izglītības formas. Darba vidē balstītā izglītība apvieno audzēkņa, profesionālās izglītības iestādes un darba vietas enerģiju, izdomu un zināšanas. Tieši šādā sadarbībā var rasties vislabākie rezultāti, lai audzēkņiem profesionālajā izglītībā mācītu to, kas ir vajadzīgs, un atrastu šo nepieciešamo līdzsvaru starp teoriju un praksi,” sacīja ministre, piebilstot, ka profesionālās izglītības attīstībā Latvija ir uz pareizā ceļa.

IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa atzīmēja, ka darba vidē balstītu mācību nodrošināšanā liela loma ir arī pašvaldību līdzdalībai un patlaban par Latvijas pieredzē ieinteresētas arī citas valstis. Liepiņa arī aicināja citus uzņēmējus iesaistīties darba vidē balstītu mācību īstenošanā. “Mēs aicinām arī citus uzņēmumus uzsākt sarunas ar sev saistošajām profesionālo izglītības iestādēm. Aicinām audzēkņus skatīties un vērtēt šīs programmas, izmantot iespēju gūt nepastarpinātu un tiešu darba vides pieredzi, iegūstot labu starta pozīciju tālākām darba gaitām,” sacīja Liepiņa.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka darba devēji jūtas sadzirdēti un pirmie pilotprojektu rezultāti ir ļoti labi. Viņa pauda cerību, ka pilotprojekti būs pirmie vēstneši un iedrošinātāji nākamajiem darba devējiem. „Labākais veids, kā nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, -  ir to īstenot darba vidē. Tas nozīmē mācīt tās profesijas, kurās būs darbs, un mācīt tā, lai ikviens ar šo kvalifikāciju spētu labi nopelnīt. Bez aktuāla izglītības programmas satura, bez darba devēju iesaistes, bez kvalitatīvas prakses īstā darba vietā izcila profesionālā izglītība nav iespējama. LDDK apsveic IZM centienus veicināt darba vidē balstītu izglītību, kas, manuprāt, ir kvalitatīvas profesionālās izglītības priekšnosacījums,” uzsver Meņģelsone.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsvēra prakses lielo nozīmi dažādu profesiju apguvē. “Mēs visi apzināmies, ka būtu pilnīgi nepareizi un bīstami atļaut ceļu satiksmē piedalīties cilvēkam, kurš pietiekamā daudzumā instruktora uzraudzībā nav braucis ar transporta līdzekli, vai ļaut labot zobus cilvēkam, kurš par to ir tikai noklausījies teorētisko kursu. Tajā pat laikā mēs piemirstam, ka tas pats īstenībā attiecas uz jebkuru jomu. Pietiekamas reālas prakses neesamība rada drošības, kvalitātes vai produktivitātes neesamības risku. Tikai ar reālā uzņēmumā nodrošinātu pietiekami garu praksi mēs varam sagaidīt no izglītības sistēmas iznākam tik kvalificētus darbiniekus, kuri būs gatavi uzreiz no skolas sola (bez nozīmīgām papildus apmācībām) pilnvērtīgi strādāt - strādāt tā, lai saražotais produkts būtu pietiekami konkurētspējīgs un drošs. Tam savukārt, ir nepieciešams, lai darbinieks spētu strādāt maksimāli produktīvi un kvalitatīvi. Ieviešot darba vidē balstītas mācības mēs ejam pilnīgi pareizā virzienā. Pēc iespējas ātrāk no pilotēšanas stadijas mums ir jānonāk uz visas sistēmas pārbūvi.”, sacīja Endziņš.

Arī SIA “Poligrāfijas grupa Mūkusala” valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša atzinīgi vērtēja darba vidē balstītās mācības un līdz šim paveikto. Viņaprāt, šāda veida prakse ir jāturpina. “Ja mēs kā darba devēji, komersanti neieguldīsim savos darbiniekos, audzēkņos jau skolas laikā, tad mēs neko labu nedabūsim,” piebilda Trokša. Savukārt audzēknis Artūrs Bondars, kurš šogad iegūs diplomu iespiešanas operatora kvalifikācijā, atzina, ka darba vidē balstītā apmācība ir ļoti palīdzējusi diplomu iegūt, jo skolā, mācoties teoriju, nevar iemācīties to, ko redzi pats strādājot pie iespiešanas iekārtām. Tādējādi praktiskā pieredze palīdzējusi. Lai arī Artūrs patlaban vēl ir iespiešanas palīgs, jaunietis vēlas kļūt par pirmo iespiedēju.

Ogres tehnikuma direktore Ilze Brante uzsvēra, ka ieguvumi no darba vidē balstītām mācībām ir arī profesionālās izglītības iestādes, jo notiek cieša sadarbība ar uzņēmējiem un tiek aktualizētas izglītības programmas atbilstoši nozares vajadzībām. Pēc Brantes domām, ieguvums ir audzēkņiem, jo prakses programma plašāka un jaunieši iegūst vairāk zināšanu. Tehnikuma direktore arī minēja, ka audzēkņi ir atraduši savus darba devējus, kas dod iespēju strādāt vasarā. Tāpat tā esot iespēja pārliecināties, vai izvēlētā profesija ir īstā, ko vēlas apgūt. Viņasprāt, ieguvēji ir arī uzņēmēji, jo kopīgā sadarbība novērš pārmetumu, ka profesionālā izglītība sagatavo neatbilstošus speciālistus darba tirgum.

Lai tuvinātu profesionālo izglītību darba tirgus vajadzībām, profesionālās izglītības iestādes, īstenojot darba vidē balstītas mācības, nodrošina iesaistītajiem audzēkņiem ciešu teorētisko mācību un reālās darba vides sasaisti. Savukārt uzņēmums iesaistoties var sagatavot darbiniekus atbilstoši savām vajadzībām, tā potenciāli ietaupot līdzekļus jauna darbinieka ievadīšanai darba vidē.

Latvija darba vidē balstītu mācību īstenošanas jomā ir uzsākusi sadarbību ar vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm, piemēram ar Vācijas Federatīvo Republiku, Austriju un Šveici, kurās šāda veida mācības (darba vidē balstītu mācību sistēma) jau ilglaicīgi ir neatņemama profesionālās izglītības sastāvdaļa, nodrošinot salīdzinoši augstu jauniešu nodarbinātības līmeni.

Foto: https://www.flickr.com/photos/izglitibas_ministrija/sets/72157645460666304/