Publicēts 16 maijs 2014

Izglītības un zinātnes ministrijas  (IZM), Ekonomikas ministrijas (EM), Zemkopības ministrijas (ZM) un Valsts Izglītības attīstības aģentūras (VIAA) organizētajā diskusijā piektdien, 16.maijā, ministriju, zinātnisko institūciju un uzņēmēju pārstāvji sniedza savu redzējumu par to, kā palielināt pievienoto vērtību Latvijas tradicionālajās nozarēs un attīstīt zināšanu ietilpīgu bioekonomiku, kas ir viena no Latvijas Viedās specializācijas jomām.

IZM un EM diskusijā prezentēja plānotos Latvijas ekonomikas transformācijai paredzētos politikas instrumentus. Abu ministriju pārstāvji vērsa diskusijas dalībnieku uzmanību uz līdzšinējo pieredzi un to, kā, balstoties uz šo pieredzi, tiek plānoti nākamā perioda ieguldījumi. EM pārstāvis Kristaps Soms uzsvēra, ka, piemēram, līdzšinējā Tehnoloģiju pārneses (TP) programma tiek transformēta par TP platformu, kuras būtisks jauns elements būs „proof of concept” fonds, kas atbalstīs zinātnieku ideju izstrādi un to dzīvotspējas novērtēšanu.

ZM pārstāvis Aivars Lapiņš, uzsvēra, ka bioekonomikas pamats Latvijā ir dabas resursu izmantošana pārtikas, dzīvnieku barības un enerģijas ražošanā, jo Latvijas ģeogrāfiskais novietojumus ir īpaši piemērots pārtikas un citu resursu ražošanai no dabas resursiem, kas šobrīd  netiek pilnībā izmantoti gan apjoma, gan bezatlikumu izmantošanas ziņā. Tāpēc Latvijai jāfokusējas uz bioproduktu ražošanu mainīgos klimata apstākļos, uz nišas produktiem  ar augstu pievienoto vērtību un biomasas pilnīgu izmantošanu ķīmiskajai pārstrādei un enerģijai.

Viens no Latvijas bioekonomikas attīstības mērķiem ir eksporta struktūras maiņa no nepārstrādātu produktu eksporta uz pārstrādātu produktu eksportu.  Tāpēc jomas turpmākai attīstībai ir nepieciešami specifiski zināšanu un tehnoloģiju radīšanas un pārneses risinājumi un apsteidzoša tehnoloģiju modernizācija, ko diktē strauji augošas darba spēka izmaksas (2013.gadā – 9,6%), kā arī skaidra sasniedzamo rezultātu noteikšana. Diskusijas gaitā, apspriežot dažādas iespējamās produktu nišas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārstāve  Irina Pilvere, secināja, ka augstākas pievienotās vērtības produktu attīstībai ļoti būtiska ir pārtikas pētniecība un tās rezultātu nodošana Latvijas uzņēmējiem.

Agrita Kiopa, IZM, atzina: „Bioekonomika ir īpaša ar to, ka šajā jomā Latvijā ir stabila un pieredzējusi industrija, tomēr zinātne ir vairāk orientēta uz vietējo mērogu. Nozares izaugsmei nepieciešams gan turpināt attīstīt zinātnes ekselenci, gan stiprināt tās sadarbību ar uzņēmējiem. Abas iesaistītās puses – gan industrija, gan zinātne – būs ieguvējas no šādas sadarbības.”

Diskusijas gaitā tika secināts, ka nozares bioekonomikas attīstībai ir nepieciešami pakāpeniski ieguldījumi tās cilvēkresursos un infrastruktūrā, lai tādējādi stimulētu nozares kapacitātes pieaugumu. Diskusijas dalībnieki norādīja, ka zinātnieki un uzņēmēji Latvijā vēl tikai mācās sadarboties, tāpēc ES fondu plānošanas kontekstā atbalsts zinātniekiem un uzņēmējiem ir jāsabalansē, lai veicinātu abu pušu spēju iesaistīties jaunu produktu un pakalpojumu radīšanā. Meklējot attīstības virzienus, tika norādīts uz nepieciešamību vairāk investēt jaunu tehnoloģiju radīšanā.  Turklāt klimata pārmaiņu dēļ aizvien aktuālāka kļūst jaunu šķirņu selekcionēšana un to eksportēšana uz Skandināvijas valstīm.

Iepriekš notikušas konsultācijas ar  nozares pārstāvjiem par politikas instrumentiem izaugsmes atbalstam „Biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju, biofarmācijas un biotehnoloģiju” jomā, kā arī „Viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu” jomā. Diskusiju cikla noslēgumā tiks  izstrādāts Eiropas Komisijas rekomendācijām atbilstošs politikas instrumentu klāsts ES 2014. - 2020. gada  plānošanas perioda investīciju plānošanai.

Latvijas Viedās specializācijas stratēģija ir izklāstīta „Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2014. – 2020.gadam” un pieejama šeit: http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file21796.doc