Publicēts 23 maijs 2014

Saeimā ceturtdien, 22.maijā, tika apstiprinātas Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam. Šajā vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentā noteikti izglītības attīstības politikas pamatprincipi, mērķi un rīcības virzieni nākamajiem septiņiem gadiem, un tas aptver visus izglītības veidus un pakāpes.

Pamatnostādnēs kā virsmērķis izglītības attīstības politikai noteikta kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei.

Plānošanas dokumentā izvirzīti trīs apakšmērķi. Pirmais no tiem paredz uzlabot izglītības vidi, paaugstinot izglītības vides kvalitāti, veicot satura pilnveidi un attīstot atbilstošu infrastruktūru. Šī apakšmērķa īstenošanai izglītības saturs tiks orientēts uz sabiedrībā pieprasītām kompetencēm, radošumu, inovāciju un veselīgu dzīvesveidu. Plānots paaugstināt pedagogu un akadēmiskā personāla motivāciju un profesionālo kapacitāti un nodrošināt 21.gadsimtam atbilstīgu izglītības videi un izglītības procesu. Vēl apakšmērķa realizēšanai paredzēts īstenot iekļaujošās izglītības principu un mazināt sociālās atstumtības risku.

Otrais pamatnostādņu apakšmērķis ir vērsts uz indivīdu prasmju pilnveidošanu, veicinot vērtībizglītībā balstītu indivīda profesionālo un sociālo prasmju attīstību dzīvei un konkurētspējai darba vidē. Tiek plānots veicināt karjeras izglītības sistēmas attīstību un pakalpojumu pieejamību un samazināt priekšlaicīgi mācības pametušo un izglītību neieguvušo skaitu. Paredzēts paplašināt ārpus formālās izglītības iespējas un pieejamību bērniem un jauniešiem, tāpat ir plānots paplašināt  izglītības iespējas pieaugušajiem.

Efektīva pārvaldība, uzlabojot resursu pārvaldības efektivitāti un attīstot izglītības iestāžu institucionālo izcilību ir trešais apakšmērķis plānošanas dokumentā. Lai to sasniegtu, tiks pilnveidota izglītības kvalitātes monitoringa sistēma, sakārtots izglītības iestāžu tīkls un attīstīta izglītības starptautiskā konkurētspēja. Tiks strādāts arī pie izglītības finanšu resursu pārvaldības efektivitātes veicināšanas.

Plānošanas dokumentu IZM izstrādājusi sadarbībā  ar nozares sociālajiem un sadarbības partneriem, to skaitā  Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Augstākās izglītības padomi, UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un citiem partneriem.