Publicēts 28 maijs 2014

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) otrdien, 27.maijā, notika diskusija, kurā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete un ministrijas pārstāvji ar Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvjiem, pašvaldību un to izglītības pārvalžu vadītājiem apsprieda vispārējās vidējās izglītības skolu tīkla attīstību.

Izglītības sistēmu ietekmē pašreizējā demogrāfiskā situācija - pēdējos gados skolēnu skaits Latvijā ir turpinājis sarukt, un atbilstoši prognozēm 2020./2021.mācību gadā sagaidāms 11,6 tūkstošu skolēnu samazinājums vispārējā vidējā izglītībā. Savukārt izglītojamo skaita pieaugums ir prognozējams pamatizglītībā (skolēni vecumā no 7 līdz 15 gadiem).

Ministre bija rosinājusi šo diskusiju, lai tuvinātu skolu tīkla pilnveidē iesaistīto pušu atšķirīgos viedokļus par iespējamiem vidusskolu tīkla attīstības virzieniem un rastu risinājumu, tai skaitā, minimālā nepieciešamā skolēnu skaita noteikšanai 10.klases atvēršanai. Tādēļ diskusijas gaitā tika pārrunāta iespēja noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasē. Visi sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka šajā jautājumā ir nepieciešams vispusīgs izvērtējums par skolēnu mācību sasniegumiem un pedagogu sastāvu Latvijas vidusskolās.

Patlaban pašvaldību vidū nav vienotas nostājas šajā jautājumā, proti, kamēr lielās pašvaldības varētu atbalstīt minimālā nepieciešamā skolēnu skaita noteikšanu vidusskolas 10.klasē, mazās pašvaldības saredz grūtības ar vidējās izglītības pieejamības nodrošināšanu novados.

IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule iepazīstināja ar pētījuma par mazo  skolu tīklu Latvijā rezultātiem. Tajā tika uzsvērts, ka lēmumu pieņemšanas procesā par skolu tīkla sakārtošanu par vadmotīvu jābūt mērķim nodrošināt pēc iespējas augstākas kvalitātes izglītību un vispusīgas attīstības iespējas vistuvāk bērnu un skolēnu dzīvesvietai, vienlaikus nodrošinot efektīvu finanšu pārvaldību. Tāpat pētījumā tika norādīts, ka skolu tīkla sakārtošanu nevar īstenota centralizēti.

Aprīļa beigās IZM atsauca no Ministru kabineta noteikumu nr.1616 “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai” projekta normu par to, ka 10.klase novados un lielajās pilsētās varētu tikt atvērta un finansēta, ja ir attiecīgi 15 un 18 skolēni 10.klasē, jo par to vēl ir nepieciešamas plašākas diskusijas. Lēmums ir jāskata arī kontekstā ar šīs valdības nosprausto virzību uz obligāto vidējo izglītību. 

Lai sagatavotu pamatojumu jaunu lēmumu pieņemšanai par minimālā skolēnu skaita noteikšanu vidusskolas klasē, diskusijas dalībnieki vienojās turpināt sarunas par vidusskola tīkla attīstību, lai šo normu kā pārejas perioda risinājumu ieviestu no 2015./2016.mācību gada.

Minimālā skolēnu skaita noteikšana 10.klases atvēršanai gan nenozīmēs, ka pašvaldības nedrīkstēs atvērt klasi ar mazāku skolēnu skaitu. Šādā gadījumā pašvaldībai būs jāiegulda finansējums, lai atbilstoši normatīvo aktu prasībām nodrošinātu nepieciešamo finansējumu pedagogu atalgojumam.