Izvēlne

Aptauja

Vai esat ģimenē atkārtojuši ceļu satiksmes noteikumus kopā ar bērniem?
117
60
Tas jāapgūst skolā
27

Kopējais balsu skaits: 204

No 2020. gada 1. janvāra brīvpusdienas 1.-4. klašu skolēniem būs jānodrošina gan valstij, gan pašvaldībām, un pašvaldībām savu budžetu ietvaros finansējums jāatvēl vismaz tādā pašā apmērā, kādā to nodrošina valsts.

Pārskatot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetu 2020. gadam, atkārtoti tika konstatēts, ka brīvpusdienu nodrošināšanas funkcija ir neraksturīga kopējai IZM darbībai, kuras pienākums primāri ir gādāt par izglītības saturu, metodoloģiju un kvalitāti. Kvalitātes jēdziens sevī ietver arī mācību procesa organizēšanai nepieciešamo infrastruktūru, objektu un pakalpojuma pieejamību, sakārtotu un drošu emocionālo un fizisko vidi, bet tieši tāpēc pašvaldības kā skolu dibinātājas ir līdzatbildīgas izglītības funkcijas veikšanā. Tieši tādēļ Ministru kabineta 2019.gada 13.septembra sēdes lēmums nosaka:
Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā 2020. gada budžeta likumprojektu paketē grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, paredzot valsts un pašvaldību līdzdalību brīvpusdienu nodrošināšanā 1.-4. klases izglītojamajiem no 2020. gada 1. janvāra un grozījumus Izglītības likumā, paredzot, ka no 2020. gada 1. janvāra pašvaldības piedalās brīvpusdienu nodrošināšanā 1.-4. klases izglītojamajiem savu budžetu ietvaros vismaz tādā apmērā kā valsts.

IZM uzsver, ka nevienā brīdī nav apšaubīta pusdienu nepieciešamība skolā, jo ir skaidrs, ka tas ir viens no skolēna veselības, attīstība un labsajūtas pamatnosacījumiem. Jautājums bija nevis par to - vai pusdienām skolā jābūt, bet gan – kas tās apmaksās.

IZM nav pilnīgu datu par pašvaldību piedalīšanos brīvpusdienu nodrošināšanā, tajā pašā laikā jāņem vērā 2018. gadā iegūtie dati, kas liecina - pašvaldības no saviem budžetiem papildus valsts finansējumam tērē vairāk nekā 24 milj. eiro skolēnu brīvpusdienām. Aptuveni 40% pašvaldību brīvpusdienas tiek nodrošinātas līdz pat 12. klasei, tādējādi mēģinot piesaistīt konkrētās pašvaldības skolai skolēnus un, protams, risinot arī novada sociālās problēmas.

Pakāpeniski sakārtojot skolu tīklu, netērējot lielāko daļu finansējuma infrastruktūras uzturēšanas un sakārtošanas izdevumiem, pārstrukturējot finansēšanas modeli (skolas pamatvajadzību grozs), var mainīties arī situācija valsts un pašvaldības funkcijās un atbildībā, nodrošinot izglītības procesu izglītojamajam.

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.