Publicēts 14 Novembris 2019

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzsākusi diskusiju par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu, kā arī principiem, pēc kādiem tuvāko gadu laikā valsts finansētajās augstskolās būtu piešķiramas budžeta vietas. Šodien, 2019. gada 14. novembrī, šie un arī citi augstskolām svarīgi jautājumi tika pārrunāti ar Latvijas Studentu apvienības pārstāvjiem.

Iemesls šādai diskusijai ir jaunu speciālistu trūkums dažādās nozarēs, studējošo motivācijas trūkums, bieža studiju programmu maiņa, kā arī ievērojams studējošo atbirums visās studiju jomās. Savukārt diskusijas par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu notiek jau daudzu gadu garumā, un šos procesus nepieciešams virzīt, lai uzlabotu augstskolas lēmumu pieņemšanas procesu, līdzsvarotu akadēmisko un administratīvo pārvaldi, uzlabotu kopējo studiju kvalitāti un veicinātu studiju programmu atbilstību darba tirgus prasībām.

Līdzīgi kā visus iepriekšējos gadus, arī šogad Izglītības un zinātnes ministrija tiksies ar augstskolām, lai pārrunātu nākamā gada budžeta vietu sadalījumu. Atšķirībā no līdzšinējās prakses, šogad notiks arī trīspusējās sarunas – ar to nozaru ministrijām, kuru padotībā ir augstākās izglītības iestādes, kā arī pašām augstskolām (Veselības ministrija – Rīgas Stradiņa universitāte; Zemkopības ministrija – Latvijas Lauksaimniecības universitāte; Kultūras ministrija – Latvijas Mākslas akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmija, Latvijas Kultūras akadēmija).

Plānojot studiju vietu sadalījumu 2020.gadā, ministrija izvirza noteiktus principus, piemēram, budžeta vietu aizpildījums un studējošo atbirums; atbilstība tautsaimniecības attīstības vajadzībām; valsts budžeta līdzekļu efektīva ieguldījuma princips; studiju virzienu akreditācijas ilgums, programmas vērtējums un citi. Tāpat jāņem vērā tendence ar faktisko budžeta vietu aizpildījumu (reālo situāciju), lai tiktu nodrošināts plānoto studiju vietu aizpildījums.

Ministrija lūgusi arī Latvijas Darba devēju konfederācijas viedokli un rekomendācijas par turpmāko valsts budžeta finansēto studiju vietu piešķiršanu 2020.gadā un vidējā termiņā, kā arī izteikt viedokli par nepieciešamajiem speciālistiem sadalījumā pa izglītības tematiskajām jomām, balstoties uz LDDK pārstāvēto nozaru asociāciju vajadzībām.

Kā liecina IZM apkopotie dati, vislielākais atbirums – vairāk nekā 50% budžeta vietās pēdējo četru gadu laikā ir dabaszinību un inženierzinātņu jomā, taču vērā ņemams tas ir arī citās studiju jomās.

Augsts studējošo atbiruma īpatsvars nav vērojams tikai Latvijā, un tā iemesli ir dažādi, piemēram, pārāk lielais darba tirgus vilinājums un sarežģītība apvienot studijas ar darbu.

Lai uzlabotu situāciju, viens no priekšlikumiem ir ņemt vērā absolventu skaitu, ņemot vērā augstskolas sniegumu, sasaisti ar darba tirgu, kā arī citus faktorus.

Lai panāktu efektīvāku finansējuma izlietojumu, no 2020.gada tiks mainīti doktorantūras finansēšanas principi: notiks 20% vietu pārdale pēc kvalitātes kritērijiem (50% svars absolventu skaitam, 50% svars augstskolas zinātniskās darbības rezultātiem – piesaistītais pētniecības finansējums, publikāciju kvalitāte u.c.).

Ministrijas prioritātes tuvāko gadu augstākās izglītības politikā ir jauns doktorantūras studiju modelis, jauns akadēmiskā personāla karjeras modelis, augstskolu pārvaldības reforma, augstākās izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas ieviešana, jauns studējošo kreditēšanas modelis.