Publicēts 21 Novembris 2019

markus spiske uVrpmz1ATVg unsplash

Šodien, 2019.gada 21.novembrī, sākas divu dienu Eiropas Savienības Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padome par sporta un jaunatnes jomu aktualitātēm un izaicinājumiem Eiropas līmenī.

Padomē plānots apstiprināt Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumus par korupcijas apkarošanu sportā. Secinājumos uzsvērta labas pārvaldības principu ievērošana, kas nepieļauj korupciju sportā, kā arī trauksmes cēlēju aizsardzību. Iekļauts aicinājums pārskatīt iespējamās darbības publiska finansējuma piešķiršanā, pamatojoties uz sporta organizāciju apņemšanos īstenot pasākumus attiecībā uz labu pārvaldību un korupcijas apkarošanu.

Dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumos par bērnu aizsardzību sportā primāri uzsvērta tieši bērnu aizsardzība, lai bērni varētu nodarboties ar sportu kā vaļasprieku un kļūt par sportistiem, turklāt aktīvs dzīvesveids būtu jāuzsāk bērnībā. Papildus, Padomes secinājumos uzsvērta nepieciešamība aizsargāt bērnus no vardarbības sportā.

Padomē paredzēta arī diskusija par labas pārvaldības veicināšanu sportā. Somijas prezidentūra akcentē plašu labas pārvaldības veicināšanu sportā ES līmenī, tādejādi veicinot dalībvalstu un sporta kustības centienus sporta vērtību saglabāšanai un attīstībai. Tāpat tiek norādīts, ka valsts iestādēm un sporta organizācijām ir jāapzinās labas pārvaldības nozīme sporta vērtību saglabāšanai un sporta nozares attīstības veicināšanai, tādēļ svarīga ir visu iesaistīto pušu sadarbība. Labai pārvaldībai ir jābūt vienam no sporta organizāciju darbības pamatprincipiem, nodrošinot, ka sporta organizatoriskajā un pārvaldības darbā ir demokrātiskas pārvaldes struktūras, skaidri mērķi, taisnīgas procedūras, atklātība, sadarbība ar ieinteresētajām personām, efektīvs un ilgtspējīgs regulējums, kā arī skaidri pārraudzības un atbildības līmeņi.

Jaunatnes jomā paredzēts apstiprināt Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumus par digitālo darbu ar jaunatni. Dalībvalstis aicinātas sekmēt un attīstīt jaunatnes politiku, tostarp saistībā ar tehnoloģiju attīstību un digitalizāciju. Dokumentā uzsvērts, ka, izstrādājot politiku, kas ietekmē jauniešu dzīvi, būtu jāņem vērā un jāizvērtē digitalizācijas ietekme uz sabiedrību, tostarp uz paņēmieniem un pakalpojumiem darbā ar jaunatni. Tādējādi būtu jāstiprina politikas jomu starpnozaru sadarbība un sadarbība ar ieinteresētajām personām.

Jaunatnes sadaļā paredzēta arī diskusija “Redzējums par jauniešu darbu Eiropā – klimata pārmaiņas, jaunieši un darbs ar jaunatni”, ko izstrādājusi Somijas prezidentūra. Dokumentā uzsvērta klimata un jaunatnes mijiedarbība un iespējamie prioritārie darbības virzieni šajā kontekstā. Klimata pārmaiņas ir plašs jautājums, kas aptver gan valsts, gan privāto sektoru, gan arī sabiedrību kopumā, tāpēc jauniešu aktīvā iesaiste klimata pārmaiņu jautājumos tiek īpaši izcelta. Tā kā klimata pārmaiņas ir viena no galvenajām ES prioritātēm, ES pastāvīgi ir centusies panākt arvien vērienīgāku pieeju klimata pārmaiņu mazināšanā. Noteiktais mērķis līdz 2030. gadam ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un atjaunojamo energoresursu palielināšana, un sekojoši finansiālais atbalsts un attiecīgs regulējums. Atbilstoši jaunākajiem Eirobarometra aptaujas datiem, jaunieši uzskata, ka vides aizsardzībai un klimata pārmaiņu ierobežošanai, kā arī izglītībai un mācībām un cīņai pret nabadzību un sociālo nevienlīdzību jābūt ES galvenajām prioritātēm turpmākajiem gadiem.