Eiropas Komisija ir iepazīstinājusi ar Eiropas prasmju programmu ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai. Tajā izvirzīti vērienīgi kvantitatīvi prasmju pilnveides (jau esošu prasmju uzlabošanas) un pārkvalificēšanās (jaunu prasmju apgūšanas) mērķi, kas jāsasniedz nākamajos piecos gados (2021. – 2025.).
EK prasmes

Infografikā norādīts finansējums, kurš ieplānots visas ES iedzīvotāju atbalstam.

Esošā situācija kopumā ES un mērķi 2025. gadam

 

Rādītāji Mērķi 2025. gadam Pašreizējais līmenis (pēdējais pieejamais gads) Pieaugums (%)
Pieaugušo (25–64 g. v.) dalība mācībās 12 mēnešu laikā (izņemot darba vietā vadītas mācības) 50 % 38 % (2016. gads) + 32 %
Mazkvalificētu pieaugušo (25–64 g. v.) dalība mācībās 12 mēnešu laikā 30 % 18 % (2016. gads) + 67 %
Pieaugušie (25–64 g. v.) bezdarbnieki, kuriem bijusi nesena mācību pieredze: īpatsvars 20 % 11 % (2019. gads) + 82 %
Pieaugušie (16–74 g. v.), kuriem ir vismaz digitālās pamatprasmes: īpatsvars 70 % 56 % (2019. gads) + 25 %

 

Pašlaik ES dalībvalstīs sāksies Eiropas Komisijas izstrādātās Eiropas prasmju programmas apspriešana.

Līdz šim dalība pieaugušo izglītībā tika mērīta pēdējo četru nedēļu laikā pirms iedzīvotāju aptaujas veikšanas. Turpmāk Eiropas Komisija plāno aplūkot šos datus 12 mēnešu periodā. Tas nozīmē – turpmāk, kad iedzīvotājus aptaujās par viņu iesaistīšanos pieaugušo izglītībā, tiks aicināts aplūkot pēdējo 12 mēnešu laika periodu nevis pēdējo četru nedēļu, kā tas bija līdz šim.

Kopumā, aplūkojot pieaugušo dalību izglītībā 12 mēnešu garumā, Latvijā 47,5 % iedzīvotāji iesaistījušies pieaugušo izglītībā (t.sk., izņemot darba vietā vadītas mācības – 39 %), liecina Eurostat Pieaugušo izglītības apsekojuma dati par 2016. gadu. Tas ir augsts sniegums, jo Baltijas valstīs pieaugušo izglītības iesaistē apsteidzam Igauniju un Lietuvu, bet kopumā ES ierindojamies 15. vietā.

Igaunijā 2016. gadā pieaugušo izglītībā iesaistījušies 44 % iedzīvotāju, Lietuvā – 27,9 %. Attiecīgi pārējo ES valstu saimē tās ierindojas 21. vietā (Igaunija) un 26. vietā (Lietuva).

Vislabākie rādītāji ir Šveicei (69,1 %), Nīderlandei (64,1 %), Zviedrijai (63,8 %), Norvēģijai (60 %), Austrijai (59,9 %), Ungārijai (55,7 %), Somijai (54,1 %), Īrijai (54,1 %). Ar visu ES valstu datiem var iepazīties šeit.

“Pētījumu dati par iedzīvotāju iesaisti pieaugušo izglītībā gada griezumā līdz šim bija pieejami vienu reizi piecos gados, tādēļ arī uz šo brīdi mums ir pieejami dati par 2016. gadu. Dati, kas iegūti pēc iepriekšējās metodoloģijas – četru nedēļu griezumā pirms iedzīvotāju aptaujas veikšanas – ir pieejami reizi gadā. 2019. gadā pēdējo četru nedēļu laikā, kad veikta aptauja, 7,4 % Latvijas iedzīvotāji bija iesaistījušies pieaugušo izglītībā. Izmainot pētījumu metodoloģiju, sākot ar 2022. gadu ir plānots, ka par iedzīvotāju iesaisti pieaugušo izglītībā 12 mēnešu periodā būs pieejami statistikas dati par katru gadu. Tas ir liels solis pretī tam, ka varēsim sekot līdzi aktuālajai situācijai Latvijā un tūlītēji reaģēt uz aktuālajām pieaugušo mācīšanās paradumu tendencēm,” skaidro Jeļena Muhina, Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta vecākā eksperte.

Ar Eiropas Komisijas izstrādāto Eiropas prasmju programmu ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai var iepazīties šeit.

Papildu informācijai:
Kintija Bulava,
IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departaments,
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.