Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2019. gada 17. janvāra rīkojumu Nr. 1-2/19/27, ministrija 22 valsts zinātniskajām institūcijām 2019. gadā piešķir zinātnes bāzes finansējumu 23 400 000 eiro apmērā.
Bāzes finansējums ir aprēķināts, balstoties uz zinātnisko institūciju iesniegto informāciju par iepriekšējā atskaites periodā sasniegtajiem zinātniskās darbības rezultātiem.
Šie rezultāti atspoguļojas zinātnisko institūciju īstenoto pētniecības darbu apmērā un kopā 22 zinātniskās institūcijas 2017. gadā bija īstenojusi pētniecības projektus 80,5 milj. euro apmērā no dažādiem finansējuma avotiem. Salīdzinājumā ar 2016. gadu, tas ir palielinājums par 36,9 milj. eiro (jeb 85 %) un tas atspoguļo galvenās zinātnes finansējuma tendences, kurā ES fondu finansējumā pārrāvuma dēļ kopējais zinātnes finansējums ir lēcienveidīgs un samazinājās no 0,62 % no IKP 2015.gadā uz 0,44 % 2016.gadā, bet pieauga uz 0,51% 2017. gadā.
Zinātnes bāzes finansējuma saņēmējus kopējais pētniecības finansējuma pieaugums 2017.gadā skāra nevienmērīgi, tikai 5 institūcijām piešķirtais zinātnes bāzes finansējuma apmērs 2019. gadā ir lielāks, salīdzinājumā ar 2018. gada janvāri, kamēr 17 institūcijām tas ir mazāks. Jāņem vērā, ka 2018. gada zinātnes bāzē bija viens papildu miljons, lai kompensētu fundamentālo un lietišķo projektu pārtraukumu. Šogad šis miljons ir atkal ietverts FLPP finansējumā.
No piesaistītā projektu finansējuma 26,1 milj. eiro (32,4 %) ir starptautisko zinātnes projektu finansējums, 46,9 milj. eiro (58,3 %) ir valsts budžeta finansētie projekti, kamēr 7.5 milj, eiro (9,3 %) ir privātais finansējums un ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas. Starptautiskajos projektos visbūtiskākā loma ir Organiskās sintēzes institūtam, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtam, Rīgas Tehniskajai universitātei un Latvijas Universitātei, un šiem 4 institūtiem piesaistot 79 % no kopējā starptautiskā finansējuma apjoma. Nozares pasūtītos līgumpētījumus visvairāk īsteno Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" , šiem institūtiem katram piesaistot vairāk nekā 7 milj. eiro šajā rādītājā 2017. gadā.
Zinātnes bāzes finansējums tiek piešķirts atbilstoši MK noteikumiem Nr. 1316. “Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām” [ārēja saite].
Ar šo gadu, zinātnes bāzes finansējumu saņem arī Latvijas Kultūras akadēmija, kuras uzrādītie rezultāti atbilst MK noteikumos Nr. 1316 izvirzītajiem kritērijiem.
Lai veicinātu izcilību, papildus šo noteikumu 2. punktā noteiktajai aprēķinu formulai 2017. gada zinātnes bāzes finansējumu veido arī šo noteikumu 11.1. punkts, kurš paredz papildu finansējumu 10 % apmērā no tām zinātniskajām institūcijām vai šo institūciju struktūrvienībām, kuras minētajā izvērtējumā saņēmušas novērtējumu "4" un "5".
Zinātnes bāzes finansējums tiek piešķirts arī, lai uzlabotu augstskolu akadēmiskā personāla iesaisti zinātniskajā pētniecībā atbilstoši noteikumu 11.3 2. apakšpunktam. Šis punkts nosaka, ka bāzes finansējums tiek piešķirts pētnieciskā darba daļējai nodrošināšanai valsts dibināto augstskolu akadēmiskajam personālam – profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem, kas veic zinātnisko darbību. Šis finansējums tiek aprēķināts kā viena astotā daļa pilna darba laika slodzes atbilstoši profesora zemākajai mēneša darba algas likmei saskaņā ar pedagogu darba samaksas normatīviem un attiecas uz tiem akadēmiskā personāla pārstāvjiem, kuri nav ievēlēti kā vadošie pētnieki, pētnieki vai zinātniskie asistenti attiecīgajā augstskolā.