Izvēlne

Aptauja

Jūsuprāt, kuras viedās specializācijas jomas nākamajos desmit gados attīstīsies visstraujāk?
Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas
30
Zināšanu ietilpīga bioekonomika
5
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
31
Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģija
26
Viedā enerģētika
13
Sociālās un humanitārās zinātnes
7

Kopējais balsu skaits: 112

Augstākai izglītībai Latvijā ir trīs līmeņi – bakalaura, maģistra un doktora. Universitātēs un augstskolās īsteno akadēmiskās un profesionālās studiju programmas, kā arī zinātnisko darbību, pētniecību un māksliniecisko jaunradi. Koledžās īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas. Koledžas var darboties kā augstskolu dibinātas koledžas vai kā patstāvīgas izglītības iestādes.

Akadēmiskā izglītība ir fundamentālajā un lietišķajā zinātnē sakņota vispārējā augstākā izglītība. Akadēmiskās izglītības mērķis ir nodrošināt teorētisko zināšanu un pētniecības iemaņu apguvi, sagatavojoties patstāvīgai zinātniskās pētniecības darbībai izvēlētajā zinātņu nozarē vai apakšnozarē. Akadēmiskās izglītības saturu un apjomu nosaka valsts akadēmiskās izglītības standarts. Akadēmiskās izglītības studijas beidzas ar gala pārbaudījumiem, kuru daļa ir bakalaura vai maģistra darba izstrāde un aizstāvēšana. Pēc sekmīgas akadēmisko studiju programmas apguves studējošais iegūst akadēmisko bakalaura vai maģistra grādu.

Profesionālā augstākā izglītība ir lietišķajā zinātnē, mākslā sakņota izglītība, kas nodrošina iespējas sagatavoties profesionālai darbībai. Profesionālās augstākās izglītības saturu un apjomu nosaka valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standarts un valsts otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standarts. Profesionālās augstākās izglītības studijas noslēdzas ar valsts pārbaudījumiem. Beidzot otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, studējošais var iegūt profesionālā bakalaura vai profesionālā maģistra grādu un attiecīgo profesionālo kvalifikāciju.

Bakalaura grāds tiek piešķirts radniecīgu zinātņu nozaru grupā. Latvijā var iegūt izglītības zinātņu, humanitāro zinātņu, sociālo zinātņu, dabaszinātņu, inženierzinātņu, lauksaimniecības zinātņu, veselības zinātņu bakalaura grādu.

Personas, kurām ir maģistra grāds vai tam atbilstoša augstākā izglītība, var pretendēt uz studijām doktorantūrā. Doktorantūras studijas paredzētas zinātnieka darbam nepieciešamās izglītības, pētniecisko iemaņu un prasmju radošai apguvei. Doktorantūras studijas ietver disertācijas sagatavošanu doktora zinātniskā grāda iegūšanai. Doktora zinātnisko grādu piešķir promocijas padome pēc disertācijas aizstāvēšanas. Doktora grāds vienlaicīgi apliecina zinātnisko kvalifikāciju.

Plašāka informācija un statistikas dati par augstāko izglītību Latvijā pieejama sadaļā "Statistika par augstāko izglītību".

 

Apakšsadaļas:

Augstākās izglītības iestādes

Studiju programmu licencēšana

Studiju virzienu akreditācija

Profesiju standarti

Augstākās izglītības finansēšanas modelis

Pētījums augstākās izglītības pārvaldības efektivizācijai

Boloņas process

Informācija par starptautiskiem izglītības pētījumiem un to rezultātiem Latvijā

RPIVA reorganizācija

Statistika par augstāko izglītību

Vienošanās par labu praksi ārvalstu studējošo piesaistē

 

Jūsu pārlūks ir ļoti novecojis, tas var attēlot mājas lapas saturu nekorekti.
Aicinām Jūs ielādēt jaunāku pārlūka versiju bez maksas.

Apzinos mājas lapas deformācijas risku un gribu turpināt to apskatīt.