Pamatizglītības pakāpē notiek sagatavošanās izglītībai vidējā pakāpē vai profesionālajai darbībai, dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguve un vērtīborientācijas veidošanās.
Pamatizglītības ieguvi sāk tajā kalendārajā gadā, kurā izglītojamajam aprit 7 gadi, īpašos Vispārējās izglītības likuma 32.panta trešajā daļā noteiktos gadījumos arī 1 gadu agrāk vai vēlāk.
Pamatizglītības ieguve vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai ir obligāta. Pamatizglītības programmas tiek īstenotas 9 gadu laikā.
Pamatizglītības obligāto saturu nosaka Valsts pamatizglītības standarts.
Par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamie saņem apliecību par vispārējo pamatizglītību un sekmju izrakstu. Vērtējumu mācību priekšmetos, kuros ir organizēts centralizētais eksāmens, apliecina pamatizglītības sertifikāts.
Obligātie valsts pārbaudījumi par pamatizglītības ieguvi noteikti Valsts pamatizglītības standartā. Vairāk par pārbaudes darbiem lasiet Valsts izglītības attīstības aģentūras tīmekļvietnes sadaļā Vispārējā izglītība - Pārbaudes darbi.
Noderīgi:
2022. gada 11. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 11 "Noteikumi par kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi".
Par pamatizglītības apguvi izsniedzamie dokumenti ir noteikti Vispārējās izglītības likuma 39.pantā.
Saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu [ārēja saite], skolēniem, kas apgūst pamatizglītību, vienā nedēļā drīkst būt līdz:
22 mācību stundām 1.klasē,
23 mācību stundām 2.klasē,
24 mācību stundām 3.klasē,26 mācību stundām 4.klasē,
28 mācību stundām 5.klasē,
30 mācību stundām 6.klasē,
32 mācību stundām 7.klasē,
34 mācību stundām 8. un 9.klasē.
Vienā dienā drīkst būt līdz:
5 mācību stundām no 1.klases līdz 3.klasei,
6 mācību stundām 4. un 5.klasē,
7 mācību stundām 6. un 7.klasē,
8 mācību stundām 8. un 9.klasē.