Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) arī 2026. gadā turpina īstenot atbalsta pasākumus skolēniem, pedagogiem, izglītības iestādēm un pašvaldībām izglītības kvalitātes un pieejamības uzlabošanai visā Latvijā. Aktivitātes nodrošina valsts budžeta, Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas fonda finansējums vairāk nekā 258 miljonu eiro apmērā. No šī gada paredzēts arī papildu finansējums pedagogu darba samaksai, pilnā apmērā ieviešot finansēšanas modeli “Programma skolā”.
Būtiska daļa atbalsta aktivitāšu paredzēta pedagogu profesionālās kapacitātes stiprināšanai. Līdz 2029. gadam norisinās projekts “Pedagogu profesionālā atbalsta sistēmas izveide”. Tā mērķis ir nodrošināt vienotu un koordinētu metodisko atbalstu mācību procesa kvalitātes uzlabošanai vispārējā un profesionālajā izglītībā. Pedagogiem pieejamas valsts budžeta apmaksātas profesionālās pilnveides programmas, kā arī norisinās iniciatīvas jauno pedagogu piesaistei, tostarp Indukcijas gads ar mentoru atbalstu un programma “Mācītspēks”.
Jau no 2025. gada pakāpeniski tiek ieviests jaunais pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis “Programma skolā”, kas paredz papildu finansējumu atbalsta personāla darba samaksai un turpmākajos gados – pedagogu atalgojuma pieaugumu. No šī gada 1. septembra modelis “Programma skolā” tiks īstenots pilnā apmērā, pedagogu vidējais atalgojums turpinās pieaugt ne tikai 2026. gadā, bet arī turpmākajos gados. Pedagogu darba samaksai “Programma skolā” ieviešanai 2026. gadā paredzēti papildu 45 miljoni eiro, 2027. gadā – vairāk nekā 90,5 miljoni eiro, bet 2028. gadā – vairāk nekā 86,5 miljoni eiro. Valdībā apstiprināts IZM sagatavotais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks līdz 2030. gadam, kas paredz pedagogu zemākās mēnešalgas pieauguma tempu, lai vidējā mēnešalga būtu 2,5 reizes lielāka nekā valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga.
Skolēnu labbūtības un sociālās iekļaušanas veicināšanai ar ES fondu atbalstu 15,9 miljonu eiro apjomā tiek īstenots projekts “Skola – kopienā”, kura mērķis ir mazināt sociālās atstumtības un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskus. Tāpat tiek nodrošināts finansējums vardarbības mazināšanas pasākumiem izglītības iestādēs, tostarp pedagogu profesionālajai pilnveidei un labbūtības veicināšanas programmu ieviešanai.
Skolēniem ar īpašām vajadzībām pieejamas asistīvās tehnoloģijas mācību atbalstam un asistenta pakalpojumi pārvietošanās un pašaprūpes nodrošināšanai. 2026. gadā palielināts finansējums speciālās izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumiem.
Vienlaikus tiek īstenoti apjomīgi ieguldījumi izglītības infrastruktūras attīstībā. Vairāk nekā 110 miljonus eiro plānoti vispārējās, profesionālās un speciālās izglītības iestāžu modernizācijai, uzlabojot mācību vidi, pieejamību personām ar invaliditāti un nodrošinājumu mācību satura apguvei. Digitālās plaisas mazināšanai skolās un izglītojamiem no sociāli neaizsargātām grupām ar ES fondu un Atveseļošanas fonda atbalstu 39,5 miljonu eiro apmērā tiek nodrošināta datortehnika un interneta pieejamība.
Lai stiprinātu datos balstītu izglītības politikas veidošanu, tiek attīstīta izglītības kvalitātes monitoringa sistēma un nodrošināta Latvijas dalība starptautiskos izglītības pētījumos, tostarp PISA, TIMSS un PIRLS, kas ļauj salīdzināt Latvijas skolēnu sasniegumus ar citām valstīm un identificēt nepieciešamos uzlabojumus.