Profesionālajai izglītībai mūsdienās jāspēj ātri un elastīgi pielāgoties darba tirgus vajadzībām, piedāvājot kvalitatīvas mācību iespējas gan jauniešiem, gan pieaugušajiem.
Kvalitatīvas profesionālās izglītības nodrošināšana saistīta ar daudziem aspektiem ‒ pedagogu profesionālo kompetenču pilnveidi, karjeras atbalsta pasākumu īstenošanu, profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, infrastruktūras modernizēšanu, kvalitatīvu profesionālās izglītības satura izstrādi un īstenošanu t.sk. uz darba tirgus pieprasījumu orientētu modulāro profesionālās izglītības programmu īstenošanu, kā arī prakses kvalitātes uzlabošanu un inovatīvu pieeju nodrošināšanu, piemēram, darba vidē balstītām mācībām.
Lai veicinātu profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanu, 2022. gada 1. aprīlī stājušies spēkā grozījumi Profesionālās izglītības likumā, ar mērķi veidot elastīgu, uz indivīda vajadzībām un spējām orientētu kvalitatīvu profesionālās izglītības sistēmu, kura vienlaikus pilnībā atbilstu nozaru vajadzībām.
Patstāvīgs sadarbības mehānismus ar sociālajiem partneriem un nozares organizācijām, attīstot Nozaru ekspertu padomju (turpmāk − NEP) darbu, nodrošina profesionālās izglītības satura atbilstību nozaru vajadzībām. NEP regulāri aktualizē nozaru kvalifikāciju struktūras, kas kopumā veido nozarē caurskatāmu, neatkarīgu, tomēr savstarpēji saistītu profesionālo kvalifikāciju struktūru, kas ir atvērta, viegli papildināma vai pilnveidojama ar nozarē aktuālajām profesionālajām kvalifikācijām un prasmēm.
Profesionālā izglītības satura attīstību nodrošina darba devēju līdzdalība nozares kvalifikāciju struktūrās esošo profesionālās kvalifikācijas prasību, tai skaitā profesionālās darbības pienākumu un uzdevumu, to izpildei nepieciešamo vispārējo un profesionālo kompetenču noteikšanā, kā arī identificējot darba tirgū atpazīstamas kvalifikācijas daļas.
Profesionālās izglītības saturs atbilstoši Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūras 2.-4. līmenim šobrīd ir aktualizēts un pārstrukturizēts profesionālajos kompetenču moduļos. Izglītojamam, apgūstot modulārās profesionālās izglītības programmās noteiktos sasniedzamos mācīšanās rezultātus, ļauj veikt konkrētus pienākumus un darba uzdevumus, kas visciešāk saistīti ar reāliem darba apstākļiem, ideālā gadījumā, tās iespējams īstenot tieši darba vietā. Savukārt modulārās profesionālās izglītības programmas piedāvā izglītojamam izvēles daļu, kas nodrošina specifiskas reģiona vai konkrētu uzņēmumu prasības.
Profesionālās izglītības saturs attīstās kopsolī ar Eiropas Savienības padomes ieteikumiem[1] un Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.‒2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai"[2], pielāgojoties izmaiņām darba tirgū, kas aptver gan vispārīgās jeb caurviju prasmes (t.sk. pašvadītu mācīšanos, pilsonisko līdzdalību, digitālās prasmes, zaļās prasmes u.c.), gan darba tirgum aktuālas un noderīgas specifiskas prasmes, nodrošinot individualizētu mācību pieeju, kur izglītības piedāvājums atbilst indivīda vajadzībām un iespējām, plānot individuālus mācīšanās un pašattīstības ceļus, nodrošinot mācību mobilitātes iespējas, pārnesot, atzīstot un uzkrājot individuālos mācību rezultātus, kā arī novērtēt ārpus formālās izglītības ceļā iegūtās kompetences.
Vairākas profesionālās izglītības iestādes piedāvā iegūt profesionālo kvalifikāciju vidusskolu absolventiem, mācoties profesionālās izglītības programmās atbilstoši iegūstamajam profesionālās kvalifikācijas līmenim, kuru apguves ilgums ir no viena līdz trim gadiem.
Profesionālās izglītības raksturīga iezīme ir skolu specializācija noteiktā izglītības tematiskajā jomā ar atbilstošu profesiju apguves piedāvājumu. Skolas piedāvā iespēju dzīvot dienesta viesnīcās.
Izglītojamiem ir iespēja saņemt valsts budžeta stipendiju. Minimālā stipendija ir 15 euro, paaugstinātā stipendija - līdz 150 eiro. Stipendijas apmērs atkarīgs no mācību rezultātiem, nodarbību apmeklējuma, izglītojamā aktivitātes izglītības iestādes sabiedriskajā dzīvē u.c.).
[1] Padomes Ieteikums (2020. gada 24. novembris) par profesionālo izglītību un apmācību (PIA) ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai 2020/C 417/01
[2] Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam