Jaunatnes politika Latvijā tiek veidota, balstoties uz Eiropas Savienības un Latvijas Republikas nacionālajos attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem un prioritātēm, kā arī Jaunatnes likumā definētajām jaunatnes jomā iesaistīto personu kompetencēm jaunatnes politikas nozarē.

Likums nosaka jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītās personas un to kompetenci jaunatnes politikas nozarē, kā arī pamatprincipus finansējuma piešķiršanai. Tā 1. pantā likums nosaka, ka jaunieši ir personas vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Likuma 4. pantā noteikta Jaunatnes konsultatīvās padomes atbildība. Jaunatnes likuma 6. pantā noteikti kritēriji, kas izpildāmi, lai biedrību ierakstītu jaunatnes organizāciju sarakstā

2009. gada 1. janvārī stājās spēkā Jaunatnes likums. Saeima pieņēma Jaunatnes likumu ar mērķi uzlabot jauniešu – personu vecumā no 13 līdz 25 gadiem – dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī atbalstot darbu ar jaunatni. Jaunatnes likums nosaka jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītās personas un to kompetenci šīs politikas jomā, jauniešu līdzdalību jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā, kā arī pamatprincipus finansējuma piešķiršanai jauniešu iniciatīvām, līdzdalībai lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni.

Jaunatnes politika Latvijā balstās uz septiņiem principiem:

  1. līdzdalības princips; 
  2. informācijas pieejamības princips; 
  3. vienlīdzīgu iespēju princips; 
  4. jauniešu interešu ievērošanas princips; 
  5. labvēlīgu ekonomisko priekšnosacījumu princips; 
  6. jauniešu integrācijas princips; 
  7. mobilitātes un starptautiskās sadarbības princips

Latvijas nacionālās prioritātes jaunatnes jomā: 

  • Jauniešu izglītība un apmācība; 
  • Jauniešu sociālā iekļaušana; 
  • Jauniešu līdzdalība; 
  • Jauniešu nodarbinātība un uzņēmējdarbība, uzņēmīgums; 
  • Jauniešu veselība un labklājība. 

Jaunatnes politikas īstenošanas plāns 2016. - 2020. gadam ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments jaunatnes jomā, kas izstrādāts saskaņā ar 2014.-2020. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības un Latvijas valsts nacionālajos attīstības plānošanas dokumentos noteikto, ar mērķi uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti, panākot saskaņotas jaunatnes politikas īstenošanu un tās koordināciju visos līmeņos, identificējot prioritāros rīcības virzienus un politikas rezultātus. Jaunatnes politika ir paredzēta visām jauniešu sociālajām grupām. Visiem jauniešiem ir līdzvērtīgas tiesības, neatkarīgi no viņu etniskās piederības, ekonomiskā stāvokļa, izglītības, ģeogrāfiskās atrašanās vietas, veselības stāvokļa un funkcionālo traucējumu veida.

Atbilstoši 2014. gada 2. decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi”, kā arī saskaņā ar Jaunatnes politikas īstenošanas plāna 2016.-2020. gadam 5. punktā noteikto, 2019. gadā tika veikts Jaunatnes politikas īstenošanas plāna 2016.-2020.gadam starpposma izvērtējums laika periodam no 2016. līdz 2018. gadam. 

Jaunatnes politikas valsts programma ir veidota, lai nodrošinātu jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentos noteikto uzdevumu un pasākumu īstenošanu. Programma nosaka informatīvu, metodisku un finansiālu valsts atbalstu, lai radītu labvēlīgu vidi, kas palīdzētu jaunietim uzsākt patstāvīgu dzīvi kā atbildīgam sabiedrības loceklim, nodrošinot darba ar jaunatni Latvijā koordināciju un attīstību.

Jaunatnes politikas prioritātes 2020. gadam ir darba ar jaunatni sistēmas vienmērīgas attīstības Latvijas teritorijā veicināšana, t.sk. stratēģiska darba ar jaunatni plānošana vietējā līmenī, darba ar jaunatni nozīmes stiprināšana un darba ar jaunatni realizācijas veidu paplašināšana, jaunatnes organizāciju darbības attīstības, sadarbības ar valsti un pašvaldībām, kā arī starptautiskajām institūcijām jaunatnes politikas nozarē sekmēšana, tāpat kā 11 jaunatnes mērķu ieviešanas saskaņā ar Eiropas Savienības Jaunatnes stratēģijā 2019.-2027. gadam noteikto veicināšana.