2009.gada 1.janvārī stājās spēkā Jaunatnes likums. Saeima pieņēma Jaunatnes likumu ar mērķi uzlabot jauniešu – personu vecumā no 13 līdz 25 gadiem – dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī atbalstot darbu ar jaunatni. Jaunatnes likums nosaka jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītās personas un to kompetenci šīs politikas jomā, jauniešu līdzdalību jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā, kā arī pamatprincipus finansējuma piešķiršanai jauniešu iniciatīvām, līdzdalībai lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni.

Jaunatnes politika Latvijā balstās uz septiņiem principiem:

  1. līdzdalības princips; 
  2. informācijas pieejamības princips; 
  3. vienlīdzīgu iespēju princips; 
  4. jauniešu interešu ievērošanas princips; 
  5. labvēlīgu ekonomisko priekšnosacījumu princips; 
  6. jauniešu integrācijas princips; 
  7. mobilitātes un starptautiskās sadarbības princips

Latvijas nacionālās prioritātes jaunatnes jomā: 

  • Jauniešu izglītība un apmācība; 
  • Jauniešu sociālā iekļaušana; 
  • Jauniešu līdzdalība; 
  • Jauniešu nodarbinātība un uzņēmējdarbība, uzņēmīgums; 
  • Jauniešu veselība un labklājība.