Eiropas skolas (European Schools) un tajās īstenotās vispārējās izglītības programmas ir nozīmīgs atbalsta instruments, lai radītu ES dalībvalstīs izvietoto ES institūciju darbībai atbilstošus apstākļus, jo nodrošina šajās institūcijās strādājošo darbinieku bērniem iespējas vispārējo izglītību iegūt saskaņā ar vienotu izglītības programmu neatkarīgi no ES dalībvalsts, kurā šo bērnu vecāki strādā. Šādu iespēju ES institūcijās strādājošajiem nodrošina 1994. gada 21. jūnijā, Luksemburgā ES dalībvalstu parakstītā Konvencija, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus (turpmāk – Konvencija). Latvija šai Konvencijai pievienojās 2005. gadā, kad Saeima ratificēja Konvenciju. Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina Konvencijā paredzēto saistību izpildi attiecībā uz Latvijas valstspiederīgiem izglītojamajiem Eiropas skolās un piedalās Eiropas skolu pārvaldības institūcijās. Saskaņā ar šo Konvenciju darbojas tās Eiropas skolas, ko ir dibinājusi Eiropas skolu Augstākā valde, jeb tā sauktās I tipa Eiropas skolas. Tās, galvenokārt, ir izvietotas pie lielajām ES institūcijām, un tajās tiek uzņemti tikai ES institūcijās strādājošo darbinieku bērni.
Atjaunināts: 01.10.2025.
2025./2026. mācību gadā, ievērojot rotācijas principu, Latvija ir prezidējošās valsts Eiropas skolās. Pirms Latvijas šo atbildīgo lomu pildīja Kipra, savukārt pēc Latvijas prezidējošā valsts būs Lietuva.
Prezidentūras Eiropas skolās galvenais uzdevums ir nodrošināt dalībvalstu interešu pārstāvību un sadarbību izglītības jomā, veicināt kvalitatīvas, daudzveidīgas un iekļaujošas mācību vides attīstību, stiprināt Eiropas skolu sistēmas vienotību, kā arī sekmēt Eiropas vērtību un kultūras daudzveidības integrēšanu ikdienas mācību procesā.
Latvijas prezidentūras logo attēlo koku, grāmatu un Lielvārdes jostas rakstu, simbolizējot labbūtību, izaugsmi, zināšanas, dziļas saknes, kultūras mantojumu un tautas gudrību. Šie simboli atspoguļo Latvijas kultūras mantojumu un identitāti, vienlaikus sasaistot nacionālās vērtības ar Eiropas skolu kopienas principiem, veicinot izglītības kvalitāti, skolēnu un skolotāju attīstību un kopienas vienotību.
- “Labbūtība. Gudrība. Izaugsme.” – “Wellbeing. Wisdom. Growth.”
-
Eiropas skolu atpazīstamība un attīstība
-
Šī prioritāte ietver vairākus savstarpēji saistītus pasākumus. Tā paredz jaunās Eiropas skolu misijas un vīzijas (apstiprināta 2025. gada jūnijā) īstenošanu praksē, nodrošinot, lai tās kļūtu par mērķtiecīgi īstenojamu dokumentu, kas virza lēmumu pieņemšanu, atbalsta sistēmas stratēģisko attīstību un tiek integrētas ikdienas mācību procesā. Vienlaikus tiks stiprināta Eiropas skolu atpazīstamība un nozīme, sadarbojoties ar ES institūcijām, nacionālajām izglītības sistēmām un citām iesaistītajām pusēm. Prezidentūras laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta Eiropas Bakalaurāta (BAC) eksāmenu pilnveidei, kā arī tiks turpināta viedokļu un labās prakses apmaiņa, lai veicinātu Akreditēto Eiropas skolu attīstību un pilnvērtīgu integrāciju Eiropas skolu sistēmā.
-
-
Skolēnu un skolotāju labbūtība
-
Šajā prioritātē uzsvars tiek likts uz skolēnu labbūtības un audzināšanas darba stiprināšanu, integrējot to mācību saturā un ikdienas skolēnu dzīvē, lai veicinātu viņu akadēmisko sasniegumu un personisko izaugsmi, kā arī veidotu atbalstošu un iekļaujošu mācību vidi. Vienlaikus uzmanība tiks veltīta jauno Eiropas skolu skolotāju atbalstam, lai nodrošinātu viņu profesionālo integrāciju un atbalstu viņu pirmajā darba gadā Eiropas skolās. Prezidentūras laikā, 2026. gada aprīlī Rīgā, plānots Eiropas skolu skolotāju forums, kas sniegs platformu pieredzes apmaiņai un profesionālai pilnveidei, vienlaikus veicinot skolotāju labbūtību un stiprinot Eiropas skolu atpazīstamību.
-