Trauksmes celšana

Trauksmes celšana nozīmē godprātīgi sniegt informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja šī informācija gūta saistībā ar darba pienākumu veikšanu un ir pamatoti iemesli to uzskatīt par patiesu.

Trauksmes cēlējs Trauksmes celšanas likuma izpratnē ir fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas notiek, tiek plānots vai ir noticis, un kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu. Sabiedrības interesēs ir celt trauksmi, piemēram, par finanšu vai mantas izšķērdēšanu, korupciju, riskiem sabiedrības veselībai, vides vai būvniecības drošībai, darba drošībai u.c. jomas.

Trauksmes cēlējs nav juridiska persona vai persona, kas informē par pārkāpumu anonīmi, vai izmantojot pseidonīmu.

Trauksmes celšana nav rīcība, kuras galvenais motīvs ir personīga sūdzība, personīgas nesaskaņas vai kāda personīga labuma, tostarp materiāla labuma gūšana, nav trauksmes celšana.

Trauksmes celšanas likumā (paredzētas vairākas trauksmes cēlēju aizsardzības garantijas, tostarp aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas trauksmes celšanas dēļ (atbrīvot no darba, sodīt, pazemināt amatā u.c.), trauksmes cēlēja identitātes aizsardzība un valsts nodrošināta juridiskā palīdzība.

Ministru kabinets 2022. gada 8. februārī pieņēma noteikumus Nr. 96 "Noteikumi par Eiropas Savienības tiesību aktiem, par kuru pārkāpumiem ceļama trauksme vai kuros ir paredzēta cita ziņošanas kārtība"

Minētie noteikumi paredz noteikt Eiropas Savienības tiesību aktus, par kuru pārkāpumiem ceļama trauksme Trauksmes celšanas likuma 3. panta pirmās daļas 5., 6., 8., 9., 13., 14., 15., 17., 18., 20., 21. un 22. punktā minētajās jomās un Eiropas Savienības tiesību aktus, kuros ir paredzēta cita ziņošanas kārtība Trauksmes celšanas likuma 2. panta otrajā daļā minētajās jomās. Valsts kancelejas skaidrojumu par ES tiesību aktiem, par kuriem ceļama trauksme un kuros paredzēta cita ziņošanas kārtība pieejams   Valsts kancelejas tīmekļvietnēs - trauksmescelejs.lv un mk.gov.lv.

Kur ziņot par iespējamo pārkāpumu?

Trauksmi varēs celt divējādi – vēršoties darba vietā (iekšējā trauksmes celšana) vai kompetentajā institūcijā. Trauksmes celšanas likuma 4.panta otrā daļa arī nosaka, kādos gadījumos trauksmi varēs celt, sniedzot informāciju publiski. Lai celtu trauksmi, var izmantot arī trauksmes cēlēju kontaktpunkta, biedrības vai nodibinājuma, arodbiedrības vai to apvienības starpniecību.

Izglītības un zinātnes ministrijā iekšējās trauksmes celšanas sistēmas ietvaros trauksmi var celt to Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo iestāžu un profesionālās izglītības iestāžu, kurās nav izveidota trauksmes celšanas sistēma”, nodarbinātie: Studiju un zinātnes administrācija, Latvijas Sporta muzejs, Latvijas Zinātnes padome, Latviešu valodas aģentūra, Jēkabpils Agrobiznesa koledža, Liepājas Jūrniecības koledža, Malnavas koledža,Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža, Profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Tehniskā koledža", Rīgas Celtniecības koledža, Rīgas 1. medicīnas koledža, Aizkraukles Profesionālā vidusskola, Daugavpils Būvniecības tehnikums; Daugavpils tehnikums, Daugavpils Tirdzniecības profesionālā vidusskola, Jelgavas tehnikums, Kandavas Lauksaimniecības tehnikums, Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums, Ogres tehnikums,Priekuļu tehnikums, Profesionālās izglītības kompetences centrs "Liepājas Valsts tehnikums", Profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Valsts tehnikums", Rēzeknes tehnikums, Rīgas Mākslas un mediju tehnikums, Rīgas 3. arodskola, Rīgas Stila un modes tehnikums, Rīgas Tirdzniecības profesionālā vidusskola, Saldus tehnikums, Smiltenes tehnikums, Valmieras tehnikums, Ventspils tehnikums, Murjāņu sporta ģimnāzija, Sociālās korekcijas izglītības iestāde "Naukšēni".

Par kompetento institūciju tiek uzskatīta iestāde, kurai ir attiecīgais pilnvarojums un no likuma izrietošas tiesības pārbaudīt trauksmes cēlēja ziņojumā norādītās informācijas patiesumu un vērsties pret pārkāpējiem, vai nu uzsākot pārbaudi, izmeklēšanu vai arī veicot citas kontroles darbības pārkāpumu atklāšanai, novēršanai un pārkāpēju sodīšanai.

Kā var iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu Izglītības un zinātnes ministrijā

a)     "Trauksmes cēlēja ziņojumu var iesniegt elektroniski bez droša elektroniskā paraksta valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv vai tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv,

• Tiešsaistes ziņojumiem no tīmekļvietnes www.trauksmescelejs.lv nav jābūt parakstītiem, jo  ir ieviests autentifikācijas modulis un personas identitāte jau tiek pārbaudīta.
• Tiešsaistes ziņojumi no tīmekļvietnes www.trauksmescelejs.lv  nonāk uzreiz iesniedzēja norādītajā kompetentajā institūcijā."

b)       Izmantojot trauksmes ziņojumu sniegšanas veidlapu sūtot uz ministrijas trauksmes cēlēju e-pastu: trauksme@izm.gov.lv

c)       papīra formā, pa pastu

d)       trauksmes cēlēja ziņojumu var izteikt vai iesniegt klātienē (par tikšanos iepriekš vienojoties, zvanot uz tel. 67047975 vai tel.65804934 Izglītības un zinātnes ministrijas trauksmes cēlēju kontaktpersonām). Trauksmes cēlēja ziņojumu iesniedzot klātienē vai paužot mutvārdos ir jāņem līdzi personību apliecinošs dokuments (pase vai personas apliecība (eID)).

Ja izlasot trauksmes cēlēja ziņojumu tiks secināts, ka tas ir citas institūcijas kompetencē, tad trauksmes cēlēja ziņojums (izmantojot drošus saziņas kanālus) tiks pārsūtīts kompetentās institūcijas trauksmes cēlēju kontaktpersonai par to informējot trauksmes cēlēja ziņojuma iesniedzēju.

Lai aizsargātu trauksmes cēlējus Izglītības un zinātnes ministrija atbildi trauksmes cēlējam sūtīs uz viņa norādīto pasta adresi (ar ierakstītu vēstuli) vai arī uz oficiālo elektronisko adresi.

Papildu informācija Valsts kancelejas tīmekļvietnē.