Izglītības likums paredz – ikvienam cilvēkam ir tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, etniskās piederības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas. Tieši tāda ir iekļaujošās izglītības būtība – nodrošināt šo tiesību ievērošanu.
Publicēts: 07.09.2020.
Atjaunināts: 13.10.2026.
Atjaunināts: 13.10.2026.
2026. gada 15. septembrī
Tiešsaistes seminārs “Individuālais izglītības programmas apguves plāns izglītības iestādē: jaunākais normatīvais regulējums un praktiskā piemērošana”
- Semināra ieraksts: VIAA Youtube kanālā
2026. gada 11. jūnijā
Tiešsaistes seminārs par labbūtības veicināšanas un vardarbības mazināšanas programmu izvēli un rīcību vardarbīga izglītojamā gadījumā.
Semināra ieraksts: VIAA Youtube kanālā
2026. gada 22. aprīlī
Vebinārs par ārstniecības personu tiesībām un pienākumiem izglītības iestādēs
2026. gada 17. aprīlī
Seminārs speciālās izglītības iestāžu vadītājiem un to dibinātājiem
2025. gada 3. novembrī
Seminārs speciālās izglītības iestāžu vadītājiem
2024. gada 1. novembrī
Speciālās izglītības iestāžu vadītāju seminārs
2023. gada 30. martā
Speciālās izglītības iestāžu un profesionālās izglītības iestāžu vadītāju un vietnieku, valstpilsētu un novadu izglītības pārvalžu vadītāju seminārs
Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija
- Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma sniegšana par izglītojamajam atbilstošāko izglītības programmu
- Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija
- 2012. gada 16. oktobrī Ministru kabineta noteikumi Nr.709
„Noteikumi par Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas un pašvaldību pedagoģiski medicīniskajām komisijām”
Asistenti
No 2012. gada 1. septembra tika ieviests jauns atbalsta veids personām ar invaliditāti – asistenta pakalpojums mācību iestādēs pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai.
- Asistenta pakalpojumu saņemšana izglītības iestādē
- Kā saņemt asistenta pakalpojumu
- 2012. gada 9. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr. 695 „Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības iestādē”
Speciālās izglītības attīstības centru darbības mērķis – konsultatīva un metodiska atbalsta sniegšana vecākiem, bērniem un pedagogiem.
Darbības jomas:
- nodrošina agrīnu speciālo vajadzību diagnostiku pirmsskolas vecuma bērniem neatkarīgi no izglītības ieguves vietas atbilstoši speciālās izglītības attīstības centru specializācijai;
- nodrošina metodisku un pedagoģisku palīdzību plānošanas reģiona teritorijā esošo izglītības iestāžu pedagogiem jautājumos par atbalsta pasākumu piemērošanu, individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrādi un mācību sasniegumu dinamikas izvērtējumu izglītojamam ar speciālām vajadzībām;
- izstrādā mācību vai metodiskos atbalsta materiālus, lai veicinātu izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrēšanu izglītības apguves procesā;
- nodrošina konsultācijas izglītības iestāžu izglītojamiem ar speciālām vajadzībām vai viņu likumiskajiem pārstāvjiem neatkarīgi no izglītojamo izglītības ieguves vietas;
- organizē informatīvi izglītojošus pasākumus, t.sk. pedagogu profesionālās pilnveides pasākumus par iekļaujošo izglītību un palīdzības iespējām izglītojamiem ar speciālām vajadzībām;
- pētniecības jautājumos sadarbojas ar augstskolām, kuras īsteno pedagoģijas studiju programmas.
Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumi Nr.187 “Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā speciālās izglītības iestādei piešķir speciālās izglītības attīstības centra statusu”
Speciālās izglītības attīstības centri:
- Viduskurzemes pamatskola - attīstības centrs - Kurzemes plānošanas reģions
- Liepājas Līvupes pamatskola - attīstības centrs - Kurzemes plānošanas reģions
- Daugavpils Stropu pamatskola - attīstības centrs - Latgales plānošanas reģions
- Rēzeknes pamatskola - attīstības centrs - Latgales plānošanas reģions
- Valmieras Gaujas krasta vidusskola – attīstības centrs - Vidzemes plānošanas reģions
- Kokneses pamatskola - attīstības centrs – Zemgales plānošanas reģions
- Jelgavas pamatskola "Valdeka" - attīstības centrs - Zemgales plānošanas reģions
- Rīgas Strazdumuižas vidusskola - attīstības centrs - Rīgas plānošanas reģions
- Rīgas 5. pamatskola - attīstības centrs - Rīgas plānošanas reģions
- Rīgas 1. pamatskola - attīstības centrs - Rīgas plānošanas reģions
Prasības vispārējām izglītības iestādēm
- 2018. gada 27. novembrī Ministru kabineta noteikumi Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"
- Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumi Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē."
- Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija noteikumi Nr. 453 “Izglītojamo speciālo vajadzību izvērtēšanas metodika pirmsskolas izglītības iestādēs”
- Ministru kabineta 2026. gada 4. augusta noteikumu Nr. 447 “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām”
- 1.pielikums. Atbalsta pasākumi izglītojamiem ar redzes, dzirdes, fiziskās attīstības, valodas, mācīšanās vai garīgās veselības traucējumiem vispārējās vai speciālās izglītības programmas apguvē
- 2.pielikums. Atbalsta pasākumi izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem speciālās izglītības programmas apguvē
- Speciālās pirmsskolas izglītības programmas paraugi ir pieejami 2018. gada 21. novembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 716 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem"
- 3.pielikums. Speciālās pirmsskolas izglītības programmas paraugs
Izglītojamajiem, kas apguvuši speciālās izglītības programmas, izsniedz apliecību par pamatizglītības vai atestātu par vidējās izglītības ieguvi un sekmju izrakstu (Vispārējās izglītības likums, 58. pants)
Mazākumtautību izglītībā būtiskākās pārmaiņas attiecināmas sākot ar 1992.gadu, kad tika ieviests vienots valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standarts, 1995.- 1998.gadā mācību priekšmetu un mācību stundu plānā noteikta divu mācību priekšmetu apguve pamatizglītībā un trīs mācību priekšmetu apguve vidusskolā latviešu valodā; 1998. -1999.gadā pamatskolā ieviesti četri modeļi, kas nosaka dažādas proporcijas mācību priekšmetu apguvei latviešu valodā un mazākumtautības valodā; 2004.gadā noteikts, ka vidusskolā ne mazāk kā trīs piektdaļas mācību satura apguve notiek valsts valodā; 2008.gadā noteikts, ka valsts pārbaudes darbu saturs 12.klasē ir valsts valodā; 2012.gadā noteikts vienots latviešu valodas standarts vidusskolā.
2022. gada 29. septembrī Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā trīs gadu laikā. Vienlaikus pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē mazākumtautību izglītojamie interešu izglītības programmas ietvaros apgūst mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi, savukārt vispārējā vidējā izglītībā izglītojamie var apgūt specializēto kursu “Mazākumtautības valoda un literatūra”.
Ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumos Nr. 112 “Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudes pārbaudījumiem” [ārēja saite] noteikts, ka izglītojamos no pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības valsts pārbaudījuma kārtošanas latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās atbrīvo ar izglītības un zinātnes ministra lēmumu, pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā vai nepilngadīga izglītojamā likumiskā pārstāvja iesniegumu, kas iesniegts Izglītības un zinātnes ministrijā līdz attiecīgā gada 1.aprīlim un kam pievienota izglītojamajam izsniegta derīga Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas identifikācijas kartes kopija.