Izglītības likums paredz – ikvienam cilvēkam ir tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, etniskās piederības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas. Tieši tāda ir iekļaujošās izglītības būtība – nodrošināt šo tiesību ievērošanu.

Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija

Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma sniegšana par izglītojamajam atbilstošāko izglītības programmu

Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija

2012.gada 16.oktobrī Ministru kabineta noteikumi Nr.709 „Noteikumi par Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas un pašvaldību pedagoģiski medicīniskajām komisijām


Asistenti

No 2012.gada 1.septembra tika ieviests jauns atbalsta veids personām ar invaliditāti – asistenta pakalpojums mācību iestādēs pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai.

Asistenta pakalpojumu saņemšana izglītības iestādē

Kā saņemt asistenta pakalpojumu


Speciālās izglītības attīstības centru darbības mērķis – konsultatīva un metodiska atbalsta sniegšana vecākiem, bērniem un pedagogiem.

Darbības jomas:

  • nodrošina agrīnu speciālo vajadzību diagnostiku pirmsskolas vecuma bērniem neatkarīgi no izglītības ieguves vietas atbilstoši speciālās izglītības attīstības centru specializācijai;
  • nodrošina metodisku un pedagoģisku palīdzību plānošanas reģiona teritorijā esošo izglītības iestāžu pedagogiem jautājumos par atbalsta pasākumu piemērošanu, individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrādi un mācību sasniegumu dinamikas izvērtējumu izglītojamam ar speciālām vajadzībām;
  • izstrādā mācību vai metodiskos atbalsta materiālus, lai veicinātu izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrēšanu izglītības apguves procesā;
  • nodrošina konsultācijas izglītības iestāžu izglītojamiem ar speciālām vajadzībām vai viņu likumiskajiem pārstāvjiem neatkarīgi no izglītojamo izglītības ieguves vietas;
  • organizē informatīvi izglītojošus pasākumus, t.sk. pedagogu profesionālās pilnveides pasākumus par iekļaujošo izglītību un palīdzības iespējām izglītojamiem ar speciālām vajadzībām;
  • pētniecības jautājumos sadarbojas ar augstskolām, kuras īsteno pedagoģijas studiju programmas.

Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumi Nr.187 “Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā speciālās izglītības iestādei piešķir speciālās izglītības attīstības centra statusu

Speciālās izglītības attīstības centri:


Prasības vispārējām izglītības iestādēm

2018. gada 27. novembrī Ministru kabineta noteikumi Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"

Ministru kabineta 2022.gada 11.janvāra noteikumi Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē."

Mnistru kabineta 2021.gada 29.jūnija noteikumi Nr. 453 “Izglītojamo speciālo vajadzību izvērtēšanas metodika pirmsskolas izglītības iestādēs”

Izglītojamajiem, kas apguvuši speciālās izglītības programmas, izsniedz apliecību par pamatizglītības vai atestātu par vidējās izglītības ieguvi un sekmju izrakstu (Vispārējās izglītības likums, 58.pants

Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumi Nr.556 “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām

  • 1.pielikums. Atbalsta pasākumi izglītojamiem ar speciālām vajadzībām vispārējās izglītības programmas apguvē
  • 2.pielikums. Individuālais izglītības programmas apguves plāns izglītojamam ar speciālām vajadzībām)

Speciālās pirmsskolas izglītības programmas paraugi ir pieejami 2018.gada 21.novembra Ministru kabineta noteikumos Nr.716 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem"

  • 3.pielikums. Speciālās pirmsskolas izglītības programmas paraugs
  • 4.pielikums. Mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programmas paraugs

 

Mazākumtautību izglītībā būtiskākās pārmaiņas attiecināmas sākot ar  1992.gadu, kad tika  ieviests vienots valsts pamatizglītības  un vispārējās vidējās izglītības standarts, 1995.- 1998.gadā mācību priekšmetu  un mācību stundu plānā noteikta divu mācību priekšmetu apguve pamatizglītībā un trīs mācību priekšmetu apguve vidusskolā latviešu valodā; 1998. -1999.gadā pamatskolā ieviesti četri  modeļi, kas  nosaka dažādas proporcijas mācību priekšmetu apguvei latviešu valodā un mazākumtautības valodā; 2004.gadā noteikts, ka  vidusskolā ne mazāk kā trīs piektdaļas mācību satura apguve notiek valsts valodā; 2008.gadā noteikts, ka  valsts pārbaudes darbu saturs 12.klasē ir valsts valodā; 2012.gadā noteikts vienots latviešu valodas standarts vidusskolā.

Pamatojoties uz grozījumu Izglītības likuma 41.panta [ārēja saite] pirmajā daļā, mazākumtautību izglītības programmas izstrādā izglītības iestāde, izvēloties vienu no valsts pamatizglītības standartā ietvertajiem izglītības programmu paraugiem.

Mazākumtautību izglītības programmas

  • Mazākumtautību izglītības programmas izstrādā izglītības iestāde, izvēloties kādu no valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās vai valsts pamatizglītības standartā ietvertajiem izglītības programmu paraugiem.
  • Mazākumtautību izglītības programmās no 1. klases līdz 6. klasei mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50 procentu apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas.
  • Mazākumtautību izglītības programmās no 7. klases līdz 9. klasei mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 80 procentu apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas.
  • Mazākumtautību izglītības programmās papildus iekļauj attiecīgās etniskās kultūras apguvei un mazākumtautību integrācijai Latvijā nepieciešamo saturu.

Valsts pamatizglītības standartu, kurā ietverti standarta prasībām atbilstoši pamatizglītības programmu paraugi, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem”.

Par valodas proporciju mazākumtautību izglītības programmu īstenošanā (Valsts izglītības satura centra sagatavotā informācija).

 

Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna 2013.-2016.gadam 6.2.punktā noteikts, ka, lai īstenotu adaptācijas pasākumus un nodrošinātu skolēnu, kuri atgriezušies no ārzemēm (reemigrējuši), iekļaušanos Latvijas izglītības sistēmā, izglītības iestādēs tiek  nodrošinātas individuālas nodarbības mācību priekšmetu apguvei, t.sk., skolotāju profesionālo kompetenču pilnveides iespējas, sniegtas konsultācijas skolēnu vecākiem, izstrādāti informatīvie materiāli.

Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta noteikumos Nr. 468 „Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem” [ārēja saite] ir piedāvāti risinājumi atbalstam izglītojamiem, kuri ir atgriezušies Latvijā no ārzemēm, piemēram, izglītības programmās papildus iekļaujot nodarbības latviešu valodas, sociālo zinību un Latvijas vēstures apguvei.

Ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumos Nr. 112 “Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudes pārbaudījumiem” [ārēja saite] noteikts, ka izglītojamos no pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības valsts pārbaudījuma kārtošanas latviešu valodā mazākum­tautību izglītības programmās atbrīvo ar izglītības un zinātnes ministra lēmumu, pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā vai nepilngadīga izglītojamā likumiskā pārstāvja iesniegumu, kas iesniegts Izglītības un zinātnes ministrijā līdz attiecīgā gada 1.aprīlim un kam pievienota izglītojamajam izsniegta derīga Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas identifikācijas kartes kopija.