Latvijas zinātnes politikas veidošanas pamatā ir Zinātniskās darbības likums (ZDL) un Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014. -2020. gadam (ZTAIP).

Latvijas pētniecības sistēma tiek veidota kā daļa no Eiropas pētniecības telpas (European Research Area (ERA)), īstenojot pasākumus Latvijas pētniecības sistēmas sinhronizēšanai ar pārējo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sistēmām, pētniecības snieguma pietuvināšanai ES standartiem, kā arī, lai stiprinātu Latvijas zinātnieku kapacitāti risināt sabiedrībai svarīgas problēmas.

Zinātnes politikas mērķis ir sekmēt gudras, tehnoloģiski attīstītas un inovatīvas sabiedrības attīstību Latvijā, veidojot sistēmu, kas attīsta izcilu un starptautiski pētniecību, paaugstina inovācijas kapacitāti un starptautisko sadarbību un vienlaikus stimulē tautsaimniecības transformāciju uz efektīvāku resursu izmantošanu un jaunu, augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanu. 

Valdība:

  • sagatavo un iesniedz apstiprināšanai Saeimā nacionālos pētniecības attīstības stratēģiskos plānus;
  • apstiprina nacionālās pētniecības programmas;
  • nodrošina sadarbību starp ministrijām un normatīvā regulējuma ieviešanu.

Izglītības un zinātnes ministrija

  • nodrošina zinātnes rīcībpolitikas izstrādi un īstenošanu;
  •  organizē zinātnisko institūciju finansēšanu un novērtēšanu;
  •  koordinē starptautisko pētniecības sadarbību nacionālā mērogā;
  •  atbild par zinātnes politikas plānošanu, koordinēšanu, izpildi un monitoringu attiecībā uz augstākās izglītības un zinātniskajām institūcijām.

Ekonomikas ministrija ir atbildīga par inovācijas politikas veidošanu uzņēmējdarbības attīstīšanas un konkurētspējas veicināšanas kontekstā.

Zinātnes politikas plānošanas dokumenti