Līdzdalība ir process, kurā jauniešiem ir iespēja piedalīties sev būtisku jautājumu izlemšanā un apkārt notiekošā veidošanā ar mērķi uzlabot savu un līdzcilvēku dzīves kvalitāti. 

Jauniešiem ir tiesības līdzdarboties jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā

  1. iesaistoties neformālās izglītības iegūšanā un sniegšanā un veicot brīvprātīgo darbu;
  2. darbojoties izglītības iestāžu pašpārvaldēs; 
  3. izstrādājot un īstenojot projektus, kā arī citas iniciatīvas; 
  4. piedaloties jaunatnes organizāciju, kā arī citu biedrību un nodibinājumu darbībā; 
  5. iesaistoties jaunatnes politiku ietekmējošu valsts un pašvaldību lēmumu pieņemšanas procesā; 
  6. iesaistoties citās aktivitātēs, kas vērstas uz jauniešu līdzdalības veicināšanu jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā. 

Kāpēc ir vērts iesaistīties?

  • iespēja pavadīt brīvo laiku interesantā vidē;
  • jaunas prasmes, zināšanas un pieredze; 
  • pašvērtējuma un pašapziņas paaugstināšana; 
  • iespēja mainīt savu un vietējās sabiedrības nākotni; 
  • iespēja būt saklausītam.

Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, izmantojot šādus nacionāla mēroga līdzdalības mehānismus: 

Lai popularizētu darbu ar jaunatni, stiprinātu sadarbību jaunatnes jomā, labo prakšu un pieredzes apmaiņu, paaugstinātu darbā ar jaunatni iesaistīto personu, pašvaldību un organizāciju, kas veic un organizē darbu ar jaunatni, prestižu, kā arī veicinātu jauniešu līdzdalību un iesaistīšanos sabiedriskajos procesos, Izglītības un zinātnes ministrija organizē konkursu “Latvijas jauniešu galvaspilsēta”.

Lai izteiktu atzinību jaunatnes organizācijām un darba ar jaunatni veicējiem par ieguldījumu jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanā, Izglītības un zinātnes ministrija organizē konkursu “Labākais darbā ar jaunatni”. Konkursa mērķis ir popularizēt darbu ar jaunatni un tā nozīmi jauniešu pilnvērtīgai un vispusīgai attīstībai, tādējādi veicinot jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanos, paaugstināt darbā ar jaunatni iesaistīto personu prestižu, kā arī rosināt pašvaldības, jaunatnes organizācijas un organizācijas, kuras veic darbu ar jaunatni, izvērtēt īstenotās aktivitātes jaunatnes jomā.

Līdzdalības veidi

Formālie līdzdalības veidi (nostiprināti tiesību aktos un kurus organizē valsts vai pašvaldības institūcijas):

  • skolēnu vai studentu pašpārvalde; 
  • jauniešu dome;
  • konsultatīvā padome/komisija;
  • jauniešu forums;
  • Eiropas Jaunatnes dialogs (vairāk šeit);
  • dalība vēlēšanās (pašvaldības, Saeimas, Eiropas Parlamenta)  un referendumos; 
  • brīvprātīgais darbs;
  • dalība politiķu sēdēs; 
  • dalība nevalstiskajās organizācijas (piemēram, jaunatnes organizācijā);
  • politiskas petīcijas parakstīšana; 
  • parakstu vākšana kādai iniciatīvai; 
  • dalība organizētās diskusijās par politikas jautājumiem; 
  • dalība publiskajās apspriešanās; 
  • kontaktēšanās ar politiķiem klātienē (tiekoties iedzīvotāju pieņemšanas laikos, sanāksmēs); 
  • dalība politiskā partijā un/vai politiskās partijas jaunatnes organizācijā; 
  • dalība pašvaldības domes sēdēs; 
  • politisku drukas materiālu izplatīšana (avīzes, bukleti, skrejlapas u.tml.); 
  • piedalīšanās protesta akcijās un/vai streikā. 

Neformālie līdzdalības veidi (neformāls dialogs ar lēmuma pieņēmējiem un sabiedrību): 

  • neformālas tikšanās ar politiķiem (piemēram, izmantojot metodi kafija ar politiķiem); 
  • foto, video, teātra un citu radošo metožu izmantošana; 
  • viedokļa paušana, izmantojot sociālos medijus; 
  • politiska viedokļa paušana internetā (komentāri, publikācijas, blogi, karikatūras, mīmi);
  • kontaktēšanās ar politiķiem internetā; 
  • publiskas akcijas un kampaņas;
  • jauniešu interešu aizstāvība; 
  • vides sakopšanas talkas un citi vides aizsardzības pasākumi; 
  • labdarības pasākumi;
  • dzīvnieku aizsardzības pasākumi;
  • atbalsts, palīdzība solidaritātes akcijas dažādām sabiedrības grupām, kuras nonākušas grūtībās 
  • drošības un kārtības nodrošināšana savā dzīves vietā (piem., kontrolpirkumi alkohola/ tabakas tirdzniecības vietās, ziņošana par pārkāpumiem, kārtības nodrošināšana pasākumos u.c.);
  • pārtikas produktu vai rūpniecības preču boikots politisku iemeslu dēļ.