Jaunatnes politika ir visās valsts politikas jomās īstenojamu mērķtiecīgu darbību kopums, kas veicina jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, iekļaušanos sabiedrībā un dzīves kvalitātes uzlabošanos. Jaunatnes politika ir starpnozaru politika, ko īsteno dažādas valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes atbilstoši savai kompetencei, kā arī jaunatnes organizācijas un citas fiziskas vai juridiskas personas. Jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā līdzdarbojas arī paši jaunieši. 

Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums nosaka, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde jaunatnes politikas jomā, to izstrādājot, organizējot un koordinējot, kā arī veicinot jaunatnes jomā iesaistīto pušu sadarbību un organizējot jaunatnes lietu speciālistu apmācību. Eiropas Savienības jeb starptautiskā jaunatnes politikas līmenī par jaunatnes politiku atbild Eiropas Padome, izstrādājot rekomendācijas un standartus Eiropas Padomes dalībvalstīm un nodrošinot jauniešu iesaisti nozīmīgu lēmumu pieņemšanā. Vietējā jeb reģionālā līmenī par jaunatnes politikas īstenošanu atbildīgas ir Latvijas Republikas teritorijā esošās pašvaldības, to kompetences un tiesības nosakot Jaunatnes likumam.

Plānojot jaunatnes politiku, tiek izvērtētas jauniešu problēmas, apzināti jauniešu aktivitāšu īstenošanas traucējošie faktori, un attiecīgi noteikti mērķi, uzdevumi un veikti pasākumi, lai tos novērstu un radītu labvēlīgus apstākļus jauniešu personības attīstībai un līdzdalībai sociālajā, politiskajā, ekonomiskajā un kultūras dzīvē. Atbilstoši Jaunatnes likumā noteiktajam jaunieši Latvijā ir personas vecumā no 13 līdz 25 gadiem.