Izdoti saskaņā ar
Valsts pārvaldes iekārtas likuma
72. panta pirmās daļas 2. punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Izglītības un zinātnes ministrijas ētikas kodekss (turpmāk – Ētikas kodekss) nosaka:
1.1. Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – ministrija) amatpersonu, ierēdņu un darbinieku (turpmāk – nodarbinātais) valsts pārvaldes vērtības, ētikas –uzvedības un rīcības – pamatprincipus;
1.2. nodarbinātā tiesības un pienākumus;
1.3. darbības interešu konflikta novēršanai;
1.4. rīcību ārpus amata vai darba pienākumu pildīšanas;
1.5. atklātības principus saziņā ar interešu pārstāvjiem;
1.6.kārtību, kādā tiek izskatīti Ētikas kodeksa normu pārkāpumi.
2. Ētikas kodeksa mērķis ir veicināt vienotu ministrijas nodarbināto izpratni par valsts pārvaldes vērtībām un uz tām balstītiem ētikas pamatprincipiem un tiem atbilstošu rīcību, ministrijas nodarbināto individuālo atbildību un godprātību, godprātīgas un atvērtas ministrijas iekšējās vides veidošanu, mazināt interešu konflikta un prettiesiskas rīcības riska rašanās iespējas un sekmēt labu pārvaldību un vairot sabiedrības uzticēšanos ministrijai.
3. Ētikas kodeksā iekļautie ētikas – uzvedības un rīcības – pamatprincipi ir vienlīdz saistoši ministrijas nodarbinātajiem, pildot amata vai darba pienākumus, kā arī ārpus darba laika, neatkarīgi no ieņemamā amata, nodarbinātības tiesisko attiecību veida un ilguma. Ētikas kodeksā neminētās situācijās nodarbinātais rīkojas atbilstoši vispārpieņemtām uzvedības normām.
4. Personāla nodaļa ar Ētikas kodeksa regulējumu ministrijas dokumentu vadības sistēmā Namejs (turpmāk – DVS Namejs) uzdod ar uzdevumu “Iepazīties”:
4.1. nodarbinātajam – 15 (piecpadsmit) darba dienu laikā no Ētikas kodeksa spēkā stāšanās dienas;
4.2. jaunajam nodarbinātajam – darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību nodibināšanas dienā.
5. Nodarbinātais apliecina iepazīšanos ar Ētikas kodeksu ministrijas DVS Namejs. Saņemot ministrijas DVS Namejs uzdevumu “Iepazīties”, nodarbinātajam ir pienākums iepazīties ar Ētikas kodeksu un apliecināt to, izpildot attiecīgo uzdevumu. Uzdevumu izpilde apliecina, ka nodarbinātais ir iepazinies ar Ētikas kodeksu. Ja tiek veikti grozījumi Ētikas kodeksā, nodarbinātais ar tiem iepazīstas šajā punktā noteiktajā kārtībā.
6. Ja nodarbinātā rīcība ir pretrunā ar Ētikas kodeksa normām un tajā ir disciplinārpārkāpuma pazīmes, lietu izskata saskaņā ar Darba likuma vai Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma normām. Lietas neizskatīšana Ētikas komisijā nevar būt pamats disciplinārsoda nepiemērošanai.
7. Ministrija nodrošina, ka informācija par valsts pārvaldes vērtībām un ētikas prasības, kas jāievēro nodarbinātajiem, ir publiski pieejama.
II. Vērtības un profesionālās ētikas pamatprincipi
8. Nodarbinātais rīkojas saskaņā ar šādām valsts pārvaldes vērtībām:
8.1. profesionalitāte un efektivitāte;
8.2. godprātība;
8.3. atbildība;
8.4. darbs sabiedrības labā;
8.5. valsts ilgtspēja un sabiedrības labklājība;
8.6. atklāta un sabiedrībai pieejama valsts pārvalde;
8.7. sadarbība valsts pārvaldē.
9. Nodarbinātais papildus Ētikas kodeksa 8. punktā minētajām valsts pārvaldes vērtībām rīkojas saskaņā ar ministrijas vidēja termiņa darbības stratēģijā noteiktajām vērtībām.
10. Nodarbinātais ievēro šādus Ētikas kodeksa 8. un 9. punktā minētajās vērtībās balstītus ētikas pamatprincipus:
10.1. profesionalitāte un efektivitāte:
10.1.1. izmanto un attīsta valsts darbā nepieciešamās kompetences, prasmes un zināšanas, pārņem nozares un privātā sektora labo praksi un starptautisko pieredzi;
10.1.2. ir mērķtiecīgs un orientēts uz rezultātu;
10.1.3. strādā efektīvi, izvirzīto mērķi un kvalitatīvu rezultātu sasniedzot ar iespējami maziem resursiem;
10.1.4. rīcība, lēmumi un viedokļi ir pamatoti un izsvērti, balstīti situācijas analīzē, objektīvos faktos un datos;
10.1.5. ir atvērts pārmaiņām un iesaistās jaunu pieeju un inovāciju izmantošanā valsts pārvaldē;
10.1.6. tiecas uz klientu izcilu apkalpošanu, lai ikkatrs saskarsmē ar valsts pārvaldi būtu apmierināts ar saņemto pakalpojumu;
10.1.7. tiecas mazināt administratīvo slogu un ievērot principu „konsultē vispirms”;
10.2. godprātība:
10.2.1. savus pienākumus pilda godprātīgi – godīgi, atklāti un patstāvīgi, ievērojot likumus, ētikas normas un citas saistošas prasības;
10.2.2. nodarbinātā rīcības pamatā ir vēlme ar savu darbu pilnveidot izglītības, zinātnes, kosmosa un sporta nozari, kā arī jaunatnes un valsts valodas politikas jomu;
10.2.3. pildot pienākumus, ievēro objektivitāti un neitralitāti (profesionālo neatkarību). Atturas no darbības, kuras dēļ nodarbinātā vai ministrijas godprātība, objektivitāte vai neitralitāte var tikt apšaubīta;
10.2.4. nepieļauj nonākšanu interešu konflikta situācijā un laikus informē par personiskām interesēm vai citiem apstākļiem, kas var radīt personīgu ieinteresētību un traucēt godprātīgai pienākumu veikšanai;
10.2.5. savu pienākumu izpildē un lēmumu pieņemšanā norobežojas no personīgajām interesēm un ārējās ietekmes (citu personu, politisku, reliģisku vai sociālu grupu interesēm), neizmanto sava amata priekšrocības personīgā labuma gūšanai sev vai citai personai;
10.2.6. saskaņā ar noteikto kārtību informē (ceļ trauksmi) par iespējamiem pārkāpumiem, kurus novēro, pildot pienākumus un cieņpilni izturas pret nodarbinātajiem, kas ceļ trauksmi;
10.2.7. neatkarīgi no piederības kādai politiskai vai profesionālai organizācijai neitrāli izturas pret ikvienu personu;
10.2.8. atbildīgi izturas pret darbā iegūtu ar likumu aizsargātu informāciju un izmanto to tikai darba vajadzībām. Nodarbinātais savā darbībā ievēro konfidencialitāti un rūpējas par informācijas aizsardzību ministrijā;
10.2.9. rīkojas taisnīgi, ievērojot personu vienlīdzību likuma priekšā, neizrādot labvēlību vai nepamatotas privilēģijas kādai no tām;
10.3. atbildība:
10.3.1. pienākumus pilda atbildīgi un rūpīgi, apzinoties, ka ar savu darbību ietekmē kopīgo valsts pārvaldes darba rezultātu;
10.3.2. apzinās savas darbības vai bezdarbības sekas un ietekmi uz ministriju, nozari, sabiedrību un valsti kopumā;
10.3.3. amata vai darba pienākumus veic atbildīgi, izmantojot savas zināšanas, prasmes, iemaņas un darba pieredzi, lai sasniegtu profesionāli visaugstāko rezultātu;
10.3.4. spēj pieņemt skaidrus un pamatotus lēmumus un uzņemties atbildību par tiem;
10.3.5. nodrošina lietderīgu, saimnieciski izdevīgu, produktīvu, efektīvu un sabiedrības interesēm atbilstošu darbību;
10.3.6. pārdomāti, pamatoti un taupīgi rīkojas ar nodokļu maksātāju naudu, valsts mantu un resursiem;
10.3.7. spēj atzīt savas kļūdas un uzņemties atbildību par tām;
10.3.8. lēmumu pieņemšanā balstās uz ticamos avotos gūtu informāciju un datu analīzi;
10.4. darbs sabiedrības labā:
10.4.1. rīkojas sabiedrības interesēs, panākot iespējami lielu labumu valstij un sabiedrībai;
10.4.2. orientējas uz cilvēku, apliecinot izpratni par iedzīvotāju (lietotāju, klientu) vajadzībām un iespējām, ievēro privātpersonu tiesības un tiesiskās intereses;
10.4.3. iespēju robežās sniedz palīdzību ikvienam, kurš pēc tās vēršas, arī tad, ja jautājums tieši neskar ministrijas darbības jomu;
10.4.4. pildot amata vai darba pienākumus, ievēro tiesiskuma un politiskās neitralitātes principu, kā arī pamatojas uz profesionāliem kritērijiem neatkarīgi no savas politiskās pārliecības;
10.4.5. ievēro visu sabiedrības locekļu līdztiesīgumu, kā arī taisnīguma principu, rodot taisnīgus un samērīgus risinājumus;
10.4.6. veido sadarbībā, uzticībā un savstarpējā cieņā balstītas attiecības ar privātpersonām;
10.5. valsts ilgtspēja un sabiedrības labklājība:
10.5.1. ar savu darbu sekmē valsts ilgtspējīgu attīstību un sabiedrības labklājību, nodrošinot labu mantojumu nākamajām paaudzēm;
10.5.2. ņem vērā un prasmīgi līdzsvaro dažādu iesaistīto pušu, nozares un valsts kopējās intereses;
10.5.3. veido pārdomātu un paredzamu valsts politiku nozarē un tiesisko regulējumu, vispusīgi izvērtējot ieguvumus, riskus un piemērošanu praksē;
10.5.4. domā stratēģiski un elastīgi, spēj pielāgoties pārmaiņām sabiedrībā un globālajiem procesiem;
10.5.5. sekmē Latvijas vērtību un tradīciju ievērošanu;
10.5.6. uzkrāj zināšanas, mērķtiecīgi popularizē tās, īpaši to personu vidū, kurām tās visvairāk nepieciešamas;
10.6. atklāta un sabiedrībai pieejama valsts pārvalde:
10.6.1. iesaistās, lai sabiedrībai ir viegli pieejama vispusīga, aktuāla un viegli uztverama informācija par valsts pārvaldes darbu. Skaidro iecerētās darbības, pieņemto lēmumu būtību un ieguvumus no tiem;
10.6.2. apzinās, ka atklāta ministrijas darbība nodrošina augstu ministrijas darba kvalitāti un sabiedrības uzticēšanos. Ministrijas darbības princips ir iespējami plaša atklātība un caurskatāmība gan lēmumu sagatavošanā, gan pieņemšanā, gan izpildē un īstenošanā;
10.6.3. izvērtē, kāda ministrijas rīcībā esoša vai tās radīta informācija būtu nozīmīga sabiedrībai, ierosina un sekmē šādas informācijas vispārpieejamības nodrošināšanu, vēlams, atvērto datu formā;
10.6.4. apzinās, ka pastāvīga sabiedrības uzraudzība pār ministrijas darbu, ir pašsaprotama. Informācijas pieejamības ierobežojumi ir pieļaujami tikai izņēmuma gadījumos Informācijas atklātības likuma noteiktajā kārtībā un tikai likumisku interešu aizsardzībai;
10.6.5. nodrošina atklātību ministrijas darbībā un aktīvi rīkojas, lai novērstu jebkādu prettiesisku darbību slēpšanu vai atbalstīšanu;
10.6.6. savā profesionālajā darbībā ir atklāts pret sabiedrību un sniedz informāciju normatīvajos aktos noteiktajās informācijas atklātības robežās, vienlaikus ievērojot konfidencialitāti un cienot privātumu;
10.6.7. plāno un nodrošina efektīvu sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldes darbā un lēmumu pieņemšanā. Laikus apzina ieinteresētās puses un izmanto piemērotas iesaistes formas un metodes, dodot iespēju paust viedokli un ietekmēt lēmumus, kā arī nodrošina atgriezenisko saiti, izvērtējot līdzdalības rezultātus;
10.6.8. pastāvīgi vērtē privātpersonu pieredzi, izzina un ņem vērā viņu vajadzības;
10.7. sadarbība valsts pārvaldē:
10.7.1. darbu valsts pārvaldē veic kā kopīgos mērķos balstītu komandas darbu, kas ietver saliedētību un saskaņotu rīcību;
10.7.2. veido cieņā un koleģialitātē balstītas attiecības ar citiem nodarbinātajiem un iestādēm, izrāda iniciatīvu un elastību;
10.7.3. ir atklāts pret citiem nodarbinātajiem un citām iestādēm, veicina savstarpēju komunikāciju un informācijas apmaiņu;
10.7.4. iesaistās jautājumu risināšanā, kas skar vairākas struktūrvienības, iestādes vai nozares, ir atvērts sadarbības iniciatīvām ar citu jomu speciālistiem;
10.7.5. savstarpējo attiecību pamatā ir cieņa, pieklājība, godīgums, izpalīdzība, sadarbība, savstarpēja uzticēšanās un atbalsts;
10.7.6. mērķtiecīgi veido un iesaistās koprades procesos, attīsta efektīvas sadarbības platformas, lai veicinātu savstarpēju viedokļu un informācijas apmaiņu un radītu dažādām klientu grupām piemērotus risinājumus;
10.8. attīstība:
10.8.1. vērsts uz individuālu, ministrijas un nozaru attīstību, zinātkārs un izmanto iespējas, lai pārzinātu aktuālās tendences un jaunumus pasaulē;
10.8.2. pārņem labāko pieredzi un veicina pozitīvas pārmaiņas, lai iedzīvinātu progresīvus risinājumus ministrijā un nozarēs;
10.8.3. nosaka mērķus un uzdevumus, kas uzlabo līdz šim paveikto un veicina jaunus sasniegumus.
11. Ministrijas valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieki un struktūrvienību (departamentu, nodaļu) vadītāji papildus Ētikas kodeksa 10. punktā minētiem ētikas pamatprincipiem:
11.1. veicina nodarbināto izpratni par valsts pārvaldes vērtībām un ētisku rīcību;
11.2. vienmēr rīkojas saskaņā ar tām prasībām, kuras pats izvirza padotajiem;
11.3. skaidri formulē ministrijas vai struktūrvienības darbības mērķus un prioritātes, kā arī attiecīgi struktūrvienības sasaisti ar ministrijas mērķiem;
11.4. spēj definēt un pārvērst darbībā ministrijas vai nozares attīstības stratēģisko vīziju un organizē ministrijas vai struktūrvienības darbu tā, lai tiktu sasniegts plānotais rezultāts;
11.5. veicina nodarbināto izpratni par ministrijas un valsts pārvaldes misiju, mobilizē tos kopīgo interešu labā un veicina savstarpēju uzticību;
11.6. veido darba vidi, kas balstīta atklātībā, līdzdalībā, profesionalitātē un cieņpilnā un vienlīdzīgā attieksmē;
11.7. veicina nodarbināto iesaistīšanos ministrijas attīstībā, sekmē viņu profesionālo izaugsmi un iniciatīvu, ieinteresētību pienākumu veikšanā un snieguma pilnveidošanā;
11.8. veicina profesionālo zināšanu pēctecību, jaunu nodarbināto ievadīšanu darbā un viņu attīstību;
11.9. kritiku par nodarbinātā darbu izsaka individuāli, to pamatojot. Izsakot pozitīvu novērtējumu komandas darbam, uzsver sadarbības nozīmi kopīgu mērķu sasniegšanā;
11.10. pastāvīgi pilnveido ministrijas iekšējās kontroles sistēmu, darba vidi un darba procesus tā, lai mazinātu iespējamos pārkāpumus un celtu ministrijas darba efektivitāti;
11.11. regulāri izvērtē darbību, nodarbināto iesaisti un klientu apmierinātību, lai pastāvīgi uzlabotu valsts pārvaldes darbu;
11.12. veicina publiskas atzinības izteikšanu nodarbinātajam par sekmīgu pienākumu pildīšanu, radošu pieeju un iniciatīvu;
11.13. pašmērķīgi nedemonstrē savu varu, nepieļauj augstprātību un autoritatīvu vadības stilu;
11.14. atklāti un laikus informē nodarbinātos par veicamajiem uzdevumiem, nepieļaujot informācijas kavēšanu, slēpšanu vai nepamatotu konfidencialitāti;
11.15. nepieļauj un novērš rupju, demagoģisku iejaukšanos profesionālajā darbībā un lemšanā, izmantojot varas mehānismu un tiesības;
11.16. atbalsta nodarbināto iniciatīvu un priekšlikumus darba procesa un darba vides uzlabošanā un neuzskata to par savas kompetences apšaubījumu.
III. Nodarbinātā tiesības un pienākumi
12. Nodarbinātajam ir tiesības:
12.1. brīvi izteikt un argumentēt personisko viedokli atbilstoši profesionālajai kompetencei un amatam;
12.2. atteikties pildīt vadītāja doto uzdevumu, ja tas ir pretrunā ar ārējo un iekšējo normatīvo aktu prasībām un Ētikas kodeksu;
12.3. neiesaistīties intrigās, tenkās un nepiedalīties neslavu ceļošas, nomelnojošas informācijas izplatīšanā par kolēģiem;
12.4. uz privātās dzīves neaizskaramību;
12.5. saņemt adekvātu padarītā darba novērtējumu un cieņas pilnu attieksmi no tiešā vadītāja un ministrijas vadības;
12.6. saņemt darba pienākumu un uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju.
13. Nodarbinātajam ir pienākums:
13.1. ievērot vispārpieņemtās uzvedības normas un ministrijas iekšējos normatīvajos aktos noteiktās uzvedības normas darba laikā un ārpus tā, apzināties, ka katra nodarbinātā uzvedība un rīcība veido ministrijas kopējo tēlu sabiedrībā;
13.2. rūpēties par savu pašpilnveidi, profesionālo izaugsmi, kompetenci un reputāciju;
13.3. godīgi atzīt neētisku vai kļūdainu rīcību, atvainoties par to un labot neētiskās vai kļūdainās rīcības radītas nelabvēlīgās sekas;
13.4. cienīt savus kolēģus un viņu vēlmi nopietni un produktīvi izmantot darba laiku un netraucēt citus ar savām privātajām lietām;
13.5. uzturēt koleģiālas savstarpējās attiecības un konstruktīvi risināt konfliktus, neizmantojot savtīgos nolūkos padotā un vadītāja attiecības, kolēģu nekompetenci, kļūdas vai pieredzes trūkumu;
13.6. izvairīties no situācijām, kurās varētu rasties reāls, iespējams vai šķietams interešu konflikts vai korupcijai labvēlīgi apstākļi, dienesta un darba informāciju izmantot tikai amata vai darba pienākumu un uzdevumu izpildei;
13.7. nepieļaut kolēģu pazemošanu, publisku kritiku un cinisku attieksmi pret tiem. Par kļūdām darbā aizrādīt personīgi un vērtēt kolēģa darbu, nevis viņa personību vai uzskatus;
13.8. pildīt amata vai darba pienākumus, veicinot sabiedrības uzticēšanos ministrijai un atturoties no darbībām, kas varētu negatīvi ietekmēt lēmuma pieņemšanu un mazināt ministrijas autoritāti un darbības nozīmi;
13.9. izvairīties un nepieļaut citu personu aizskaršanu sakarā ar rasi, dzimumu, vecumu, nacionālo vai reliģisko piederību vai citiem apstākļiem;
13.10. informēt kolēģus par profesionāli aktuāliem jautājumiem un dalīties pieredzē, kas varētu būt noderīga kolēģiem;
13.11. atturēties publiski paust nepiedienīgu, kompromitējošu, naidīgi noskaņotu un cita veida neētisku informāciju, kā arī tādu viedokli, kas ir pretējs vai nesavienojams ar ministrijas darbības mērķiem. Publiski paužot atšķirīgu nostāju kādā jautājumā, personiskais viedoklis stingri un nepārprotami ir nošķirams no ministrijas oficiālā viedokļa.
14. Uz nodarbināto attiecas amata aprakstā ietvertās tiesības un pienākumi.
IV. Atklātības principi saziņā ar interešu pārstāvjiem
15. Saziņā ar interešu pārstāvi (privātpersonu, kura pēc savas iniciatīvas savās vai citu privātpersonu interesēs sazinās ar nodarbināto vai ministriju, lai ietekmētu lēmumu izstrādi vai pieņemšanu, un šī saziņa neizriet no normatīvajos aktos noteiktajām lēmumprojektu saskaņošanas un sabiedrības līdzdalības nodrošināšanas procedūrām) nodarbinātais ievēro atklātības, vienlīdzības un godprātības principu.
16. Ministrija visiem ieinteresētajiem interešu pārstāvjiem nodrošina vienlīdzīgas iespējas saņemt nepieciešamo informāciju un sazināties ar iestādi un tās nodarbinātajiem.
17. Nodarbinātais informē tiešo vadītāju vai ministrijas valsts sekretāru par paredzamo tikšanos ar interešu pārstāvi, kā arī dara zināmu informāciju, kas saņemta no interešu pārstāvja.
18. Ministrija nodrošina atklātību gan saziņā ar interešu pārstāvjiem, gan arī sniedzot informāciju par interešu pārstāvjiem, ar kuriem notikusi saziņa, – kādu personu intereses viņi pārstāv, viņu izteiktajiem priekšlikumiem un kādā veidā tie ņemti vērā. Ministrija ņem vērā visas sabiedrības intereses, ne tikai tās, kuras pārstāv interešu pārstāvis.
19. Ja lēmuma izstrādē vai pieņemšanā ir ņemts vērā interešu pārstāvja priekšlikums, nodarbinātais to norāda ar šo lēmumu saistītajā dokumentā (piemēram, anotācijā, izziņā, pavadvēstulē), tajā iekļaujot informāciju par interešu pārstāvja – fiziskās personas – vārdu, uzvārdu vai juridiskās personas vai personālsabiedrības – nosaukumu, reģistrācijas numuru; interešu pārstāvības aktivitātes raksturojošas pazīmes, kas varētu būt, piemēram, nolūks ietekmēt lēmumu, definēta interešu pārstāvja interese/vēlamais rezultāts; jomu, uz kuru vērsts interešu pārstāvja iesniegtais priekšlikums; kādā veidā veiktas konsultācijas ar interešu pārstāvi (dalība sanāksmē, viedokļa sniegšana rakstiski, tikšanās ar amatpersonu ministrijā, privātās sarunas kādā pieņemšanā, sarakstēs, lietotņu grupās u.c.) un konsultēšanās pamatojumu, un par interešu pārstāvja priekšlikumu informē ministrijas Stratēģiskās komunikācijas un sabiedrības līdzdalības nodaļu, kas informācija par interešu pārstāvja priekšlikuma saturu publisko ministrijas tīmekļvietnē.
20. Nodarbinātajam komunikācijā ar interešu pārstāvjiem ir šādi pienākumi:
20.1. publiskot informāciju par lobētāju, ar kuru ir notikušas konsultācijas vai no kura ir saņemta informācija, kas attiecas uz jautājumu, par kuru nodarbinātais ir atbildīgs, sagatavojot vai pieņemot lēmumu, kā arī pēc pieprasījuma darīt zināmu izteiktā priekšlikuma saturu;
20.2. publiski atklāt informāciju par savām un savu ģimenes locekļu ekonomiskajām interesēm, ja tās ir vai varētu būt saistītas ar amata pienākumu pildīšanu;
20.3. atstatīt sevi no amata pienākumu pildīšanas vai lēmuma pieņemšanas situācijās, kad gatavotais vai pieņemtais lēmums var ietekmēt vai radīt aizdomas, ka tiek ietekmētas:
20.3.1.nodarbinātā vai tā ģimenes locekļu personiskās vai mantiskās intereses;
20.3.2. ar nodarbināto saistītas organizācijas vai tā sponsoru mantiskās intereses.
21. Nodarbinātajam ir aizliegts:
21.1. neievērot vienlīdzības principu un nodrošināt kādam no interešu pārstāvjiem īpašas priekšrocības, ja vien to īpaši neparedz tiesību akts vai līgums, salīdzinot ar citām ieinteresētajām pusēm, tai skaitā, īpaši informējot vienu no interešu pārstāvjiem par viņu interesējošo jautājumu, nodrošinot piekļuvi lēmuma pieņēmējiem vai citus labumus;
21.2. pieņemt no interešu pārstāvja vai organizācijas, kas algo interešu pārstāvi, dāvanas, viesmīlības piedāvājumus vai citus labumus, tai skaitā transporta, izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumus un dzērienu apmaksu, vai jebkāda cita veida materiālos labumus savām, ģimenes locekļu vai organizācijas, ar kuru nodarbinātais ir saistīts, vajadzībām;
21.3. izmantot sava amata priekšrocības un personiskos kontaktus, lai kādam no interešu pārstāvjiem nodrošinātu piekļuvi augstākstāvošām amatpersonām, kuras ir atbildīgas par interešu pārstāvja interesēs esošo lēmumu pieņemšanu;
21.4. maldināt interešu pārstāvi, radot iespaidu, ka nodarbinātais var nodrošināt viņam piekļuvi valdības locekļiem vai augstākstāvošām amatpersonām, vai ietekmēt viņu pieņemtos lēmumus;
21.5. lūgt interešu pārstāvjiem vai organizācijām, kuras algo interešu pārstāvi, materiāli atbalstīt ministrijas funkciju izpildi, materiāli atbalstīt ministrijas rīkotos pasākumus vai organizācijas, ar kuru nodarbinātais vai viņa radinieki ir saistīti;
21.6. par atlīdzību vai bez tās pārstāvēt indivīdu, komersantu vai organizāciju kā interešu pārstāvim valsts vai pašvaldību institūcijā.
22. Saņemot ikvienu ielūgumu vai viesmīlības piedāvājumu, nodarbinātais par to ziņo savam tiešajam vadītājam, kurš izlemj, kāds labums no šāda ielūguma vai viesmīlības piedāvājuma pieņemšanas ir ministrijai kopumā un vai tas nav saistīts ar ieinteresētību panākt labvēlību piedāvātājam.
V. Darbības interešu konflikta novēršanai
23. Katrs nodarbinātais ir informēts par normatīvo aktu prasībām interešu konflikta jautājumos, kā arī par interešu konflikta konstatēšanu un riska jomām, kurās šādi konflikti var rasties, veicot tiešos amata vai darba pienākumus.
24. Interešu konflikta situācijās nodarbinātais rīkojas saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normām, citu normatīvo un tiesību aktu prasībām (ja attiecināms) un Ētikas kodeksa normām.
25. Nodarbinātais nekavējoties informē ministrijas augstākās amatpersonas, ja radies interešu konflikts un pārtrauc savu līdzdalību lēmumu pieņemšanā.
26. Nodarbinātais atstata sevi no tādu amatu pienākumu pildīšanas, kas var radīt interešu konfliktu vai aizdomas par nodarbinātā, viņa radinieku vai darījumu partneru personisko vai mantisko interešu ietekmēšanu.
VI. Rīcība ārpus amata vai darba pienākumu pildīšanas
27. Ar amata vai darba pienākumiem nesaistītas darbības (piemēram, papildu darbs, studijas, dalība biedrībā) nodarbinātais veic tā, lai tas netraucētu amata vai darba pienākumu veikšanai.
28. Ārpus amata vai darba pienākumu pildīšanas nodarbinātais rīkojas tā, lai nemazinātu valsts pārvaldes reputāciju un uzticēšanos tai.
29. Nodarbinātais arī kā privātpersona izturas godprātīgi, ievērojot likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.
30. Nodarbinātais neatsaucas uz savu amatu vai darbavietu, lai īstenotu savas intereses ar amata vai darba pienākumu pildīšanu nesaistītās situācijās un tādējādi gūtu kādas priekšrocības.
31. Paužot viedokli ārpus amata vai darba pienākumu pildīšanas, tai skaitā sociālajos tīklos, nodarbinātais tiecas sniegt pārbaudītu informāciju par valsts pārvaldi un izteikties cieņpilni, veicinot izpratni par valsts pārvaldes lomu un darbu.
32. Nodarbinātais izvairās un nepieļauj citu personu goda un cieņas aizskaršanu vai diskriminējošu rīcību attiecībā uz rasi, dzimumu, vecumu, seksuālo orientāciju, nacionālo vai reliģisko piederību, politisko pārliecību vai citiem apstākļiem.
VII. Kārtība, kādā tiek izskatīti Ētikas kodeksa normu pārkāpumi
33. Ministrijā ar valsts sekretāra rīkojumu izveido Ētikas komisiju, kuras sastāvā iekļauj četrus ministrijā nodarbinātos, kuru profesionālā darbība izpelnījusies vispārēju ministrijas nodarbināto cieņu un atzinību. Ministrijas valsts sekretāra rīkojumā papildus nosaka, kurš no Ētikas komisijas locekļiem pilda Ētikas komisijas priekšsēdētāja pienākumus.
34. Ētikas normu pārkāpuma gadījumā nodarbinātajam vai citai personai, kas nav ministrijas nodarbinātais un kuras intereses tieši ir aizskārusi nodarbinātā rīcība, ir tiesības iesniegt sūdzību par nodarbināto tā tiešajam vadītājam. vai atiecīgi to pamatojot, lūgumu ministrijas valsts sekretāram vai izglītības un zinātnes ministram nodot jautājuma izskatīšanu Ētikas komisijai Ja nodarbinātā tiešais vadītājs jautājumu nevar vienpersoniski un objektīvi atrisināt, viņš vēršas pie ministrijas valsts sekretāra ar lūgumu nodot minētā jautājuma izskatīšanu Ētikas komisijai.
35. Ētikas komisijai ir šādi uzdevumi:
35.1. sniegt priekšlikumus un piedalīties ministrijas ētikas politikas pilnveidošanā, tostarp, ne retāk kā reizi gadā pārskatīt Ētikas kodeksa normas un sniegr priekšlikumus ministrijas valsts sekretāram par Ētikas kodeksa regulējuma pilnveidošanu vai aktualizēšanu, ja tāds nepieciešams.
35.2. izskatīt un izvērtēt iesniegtās sūdzības par ministrijas nodarbināto profesionālās ētikas pamatprincipu ievērošanu;
35.3. sniegt atzinumu ministrijas valsts sekretāram par konkrētas Ētikas kodeksa uzvedības normas pārkāpuma faktu;
35.4. analizēt un risināt ētikas rakstura konfliktus;
35.5. sniegt konsultācijas ministrijas nodarbinātajiem par ētiskas rīcības jautājumiem.
36. Ētikas komisijai ir šādas tiesības:
36.1. savas kompetences ietvaros pieprasīt un saņemt informāciju no nodarbinātajiem;
36.2. uzaicināt nodarbinātos uz Ētikas komisijas sēdi informācijas un priekšlikumu sniegšanai ētikas jomā;
36.3. lemt par priekšlikumiem ētiku reglamentējošo iekšējo normatīvo aktu pilnveidošanai un uzlabošanai;
36.4. atkarībā no pārkāpuma rakstura vērsties pie ministrijas valsts sekretāra ar ierosinājumu par disciplinārsoda piemērošanu pret nodarbināto, kurš pārkāpis Ētikas kodeksa normas.
37. Sūdzību Ētikas komisijai iesniedz rakstveidā.
38. Ētikas komisijas priekšsēdētājs organizē Ētikas komisijas darbu, sasauc un vada Ētikas komisijas sēdes. Ētikas komisijas sēdi sasauc ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas par nodarbinātā rīcību.
39. Ētikas komisijas darbs notiek sēdēs, un šādas sēdes ir slēgtas. Ētikas komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divi Ētikas komisijas locekļi.
40. Ētikas komisijas loceklis nedrīkst piedalīties Ētikas komisijas sēdē, ja viņš tieši vai netieši ir ieinteresēts sūdzības izskatīšanā (personīgi; amatu pakļautības kārtībā).
41. Ētikas komisija, ja tas ir nepieciešams, uz Ētikas komisijas sēdi paskaidrojumu sniegšanai var uzaicināt personu, kura iesniegusi sūdzību, un nodarbināto, par kuru iesniegta sūdzība. Ētikas komisijas priekšsēdētājs uzaicina minētās personas uz Ētikas komisijas sēdi, nosūtot paziņojumu elektroniski pa elektronisko pastu trīs darba dienas pirms Ētikas komisijas sēdes.
42. Nodarbinātā, par kuru iesniegta sūdzība, atteikšanās sadarboties pati par sevi ir ētikas normu pārkāpums.
43. Personai, kura iesniegusi sūdzību, un nodarbinātajam, par kuru iesniegta sūdzība, ir tiesības sniegt paskaidrojumus un izteikt savu viedokli. Ja attiecīgā persona pieprasa, Ētikas komisijai jānodrošina personas uzklausīšana dažādos laikos.
44. Ētikas komisija sūdzību izskata desmit darba dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas.
45. Nav pieļaujama jebkādu nelabvēlīgu seku radīšana nodarbinātajam sakarā ar sūdzības iesniegšanu.
46. Ētikas komisija pieņem lēmumu, tās locekļiem savstarpēji vienojoties. Ētikas komisijas pieņemto lēmumu noformē atzinuma veidā un to paraksta, izmantojot DVS Namejs funkcionalitāti “sistēmas paraksts”, visi Ētikas komisijas locekļi, kuri piedalījās Ētikas komisijas sēdēs. Ja Ētikas komisijas sēdē ir izmantoti skaņu ieraksti vai citi tehniskie līdzekļi, par to izdara atzīmi atzinumā.
47. Ētikas komisijas loceklis, kas nepiekrīt Ētikas komisijas lēmumam vai tā daļai vai vēlas to papildināt, savu atsevišķo viedokli izsaka Ētikas komisijas sēdes laikā. Atsevišķo viedokli iekļauj atzinumā.
48. Ētikas komisijas priekšsēdētājs ir atbildīgs par Ētikas komisijas darbu un tās lēmumu atbilstošu noformēšanu, nodrošinot, ka lēmumi atbilst Ētikas komisijas sēdē nolemtajam un ir noformēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
49. Ministrijas valsts sekretārs trīs darba dienu laikā izvērtē Ētikas komisijas atzinumu un pieņem lēmumu par rīcību Ētikas kodeksā noteikto normu pārkāpumu gadījumā, rakstot uz atzinuma attiecīgu rezolūciju.
50. Personāla nodaļas vadītājs divu darba dienu laikā no ministrijas valsts sekretāra rezolūcijas sastādīšanas iepazīstina personu, kura iesniegusi sūdzību, un nodarbināto, par kuru iesniegta sūdzība, ar ministrijas valsts sekretāra lēmumu.
VIII. Noslēguma jautājumi
51. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē:
51.1. ministrijas 2007. gada 15. augusta kārtība Nr. 34 “Izglītības un zinātnes ministrijas ētikas kodekss”;
51.2. ministrijas 2008. gada 29. aprīļa nolikums Nr. 13 “Izglītības un zinātnes ministrijas Ētikas komisijas nolikums”.
Saskaņoti ar izglītības un zinātnes ministri
Daci Melbārdi.
Valsts sekretārs
Jānis Paiders