2025. gadā veiktā aptauja par pāreju uz vienoto skolu apliecina skaidru un noturīgi pozitīvu dinamiku latviešu valodas apguvē un lietojumā. Arvien vairāk skolēnu ne tikai labāk pārvalda latviešu valodu, bet arī aktīvāk to izmanto gan skolā, gan ārpus tās, kā arī apzinās valsts valodas nozīmi ikdienas dzīvē. Vienlaikus dati iezīmē tos attīstības virzienus, kas ļautu efektīvi pilnveidot latviešu valodas apguves procesu visās izglītības pakāpēs.
“Dati skaidri parāda, kur mums jāturpina mērķtiecīgs darbs – jāstiprina latviska vide skolās, jāveicina aktīva valodas lietošana katrā mācību stundā un jāmazina skolēnu bailes kļūdīties,” pauž Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks izglītības politikas jautājumos Rolands Ozols. Tāpat R. Ozols norāda, ka izšķiroši faktori ir skolu vadības komandu līderība, pedagogu profesionalitāte un ģimeņu iesaiste, lai latviešu valodas prasmes uzlabotos vēl straujāk un vienmērīgāk. “Arī turpmāk Izglītības un zinātnes ministrija nodrošinās nepieciešamo metodisko, profesionālo un finansiālo atbalstu, lai latviešu valoda kļūtu par pašsaprotamu ikdienas saziņas un mācīšanās valodu ikvienā skolā,” uzsver R. Ozols.
Aptaujas dati liecina, lai gan lielākajai daļai aptaujāto skolēnu krievu valoda ir dzimtā valoda, trešdaļa skolēnu norāda, ka arī mājās lieto arī latviešu valodu. Jaunāko klašu grupās šī tendence ir vēl izteiktāka – īpaši 1. klašu skolēnu ģimenēs, kur arvien biežāk paralēli tiek lietota gan latviešu, gan kādā no mazākumtautību valodām.
Skolēnu atbildes liecina arī par latviešu valodas lietojuma paplašināšanos ārpus skolas vides. Latviešu valoda tiek izmantota sporta treniņos, pulciņos, sabiedriskās vietās un internetā. Savukārt piektā daļa skolēnu norāda, ka latviešu valodu lieto tikai skolā, kas ir zemāks rādītājs nekā vecāku sniegtajās atbildēs, norādot uz plašāku valodas lietojumu tieši skolēnu skatījumā.
Aptaujas rezultāti rāda, ka 74% skolēnu pilnībā vai lielākoties saprot mācību stundas, kas notiek latviešu valodā. Turklāt, pieaugot skolēnu vecumam, pieaug arī izpratne un pārliecība par savām valodas prasmēm, kas liecina par pakāpenisku un stabilu progresu.
Īpaši būtiski, ka 66% skolēnu, kuru dzimtā valoda nav tikai latviešu, uzskata – skolā iegūtās latviešu valodas zināšanas viņiem noteikti vai drīzāk palīdz arī ārpus skolas. Tas apliecina, ka latviešu valoda arvien vairāk tiek uztverta ne tikai kā mācību priekšnoteikums, bet kā praktisks un nepieciešams resurss ikdienas dzīvē un nākotnē.
Skolēni kā nozīmīgāko atbalsta faktoru latviešu valodas apguvē min skolotāja skaidrojumus, kā arī arvien aktīvāk izmanto digitālos mācību resursus latviešu valodā, tostarp mācību platformas un mākslīgā intelekta rīkus.
Nozīmīga loma ir skolu vadības komandām, kuru līderība, pārmaiņu vadības prasmes un spēja veidot skolu kā mācīšanās organizāciju ir viens no galvenajiem veiksmes faktoriem. Pedagogi kā būtisku atbalstu min profesionālo pilnveidi, kolēģu sadarbību, metodisku un emocionālu atbalstu.
Skolotāju, skolēnu un viņu vecāku aptauju rezultāti sniedz plašāku ainu par skolēnu dzimto un mājās lietoto valodu, kā arī palīdz izprast sīkākas nianses par skolēnu latviešu valodas prasmes līmeni un lietojumu ikdienas situācijās skolā un ārpus tās.
Aptauja tika veikta 2025. gada oktobrī un novembrī, un tajā kopā piedalījās 10 329 respondenti – skolēni, vecāki, skolu pedagogi un vadība 24 pašvaldībās. Aptauju veica izglītības tehnoloģiju uzņēmums “Edurio”.
Papildu informācija
Latviešu valodas aģentūra (LVA) nodrošina mērķtiecīgu, sistēmisku un praksē balstītu atbalstu pārejai uz mācībām latviešu valodā visos izglītības posmos. No 2023. līdz 2026. gadam LVA pasākumi īstenoti, lai sniegtu metodisku palīdzību pedagogiem, iesaistītu vecākus un motivētu skolēnus pilnvērtīgai dalībai vienotā, latviskā izglītības telpā.
LVA nodrošina plašu profesionālās pilnveides piedāvājumu pedagogiem, kas ikdienā vada mācības lingvistiski neviendabīgā vidē. Katru gadu LVA piesaista un sagatavo ap 30 tālākizglītības speciālistu un īsteno ap 20 profesionālās pilnveides programmu. LVA organizē un nodrošina kursus, seminārus, meistarklases, piedāvā metodikas skolu, sadarbības pasākumus, tiešsaistes konsultācijas, izstrādāto mācību un metodisko materiālu ieviešanas seminārus.
Vecākiem LVA nodrošina pieejamus, saprotamus un praksē izmantojamus mācību un ieteikumu materiālus, kas palīdz izprast mācību procesu un atbalstīt bērnu mājās. LVA izstrādātie materiāli pieejami tīmekļvietnē maciunmacies.valoda.lv. Tajos skaidroti gan latviešu valodas un literatūras apguves jautājumi, gan lasītprasmes un tekstpratības attīstības aspekti.
Lai latviešu valoda skolēniem kļūtu par dzīvu, saistošu un pašizpausmi veicinošu saziņas līdzekli, LVA līdztekus mācību materiālu piedāvājumam organizē dažādus radošus, izzinošus un skolēnus iesaistošus pasākumus un – skolēnu radošo darbu konkursus, pasākumu “Lasītprieks”, jauniešu valodas tūri, izglītojošas aktivitātes un viktorīnas Eiropas valodu dienas pasākumu ciklā, Starptautiskās dzimtās valodas dienā un Valsts valodas dienā, piedāvā video materiālus un radio raidījumus. Iesaistoties šajās aktivitātēs skolēni rod pārliecību par savām valodas prasmēm, viņu sasniegumu novērtējums stiprina piederības sajūtu Latvijas kultūrtelpai.
Arī turpmāk LVA piedāvās mācību un metodisko atbalstu un pilnveidos profesionālās pilnveides piedāvājumu pedagogiem, kā arī stiprinās sadarbību ar skolām, vecākiem un skolēniem Latvijā.