Nedaudz vairāk par gadu ir pagājis, kopš tika izveidotas 14 valsts dibinātu augstskolu padomes. Lai atskatītos uz paveiktajiem un vēl plānotajiem darbiem, novērtētu sadarbību starp augstskolu padomēm, vadību un studējošajiem, Augstākās izglītības padome 2023.gada aprīlī veica augstskolu studentu, padomes locekļu un vadības aptauju. Augstskolu padomju pārstāvji akcentēja, ka augstskolas stratēģijas izstrāde vai precizēšana, augstskolas pārvaldība un tās uzlabošana, kā arī finanšu plānošana un uzraudzība bijusi augstskolu padomju aizvadītā gada galvenais uzdevums.
Skalā no 1-5, kur 1 ir ļoti nebūtisks un 5 ļoti būtisks, padomju locekļi, citi augstskolu vadības pārstāvji (rektori, prorektori un senatori) un studentu pašpārvaldes vadītāji tika aicināta novērtēt augstskolu padomes darbu. Padomes locekļi savu lomu augstskolas autonomijas stiprināšanā novērtēja ar 4,45 punktiem. Augstskolu vadība (rektori, prorektori, senatori) padomju lomu novērtēja ar 3,07 punktiem, savukārt studējošos pašpārvaldes pārstāvji - ar 3,93 punktiem. Zemāk ar 3,1 punktiem padomes locekļi novērtēja augstskolas padomes lomu akadēmiskās brīvības stiprināšanā. Līdzīgu vērtējumu sniedza arī augstskolu vadība, piešķirot 3,13 punktus, savukārt studējošo pašpārvaldes vadītāji to novērtēja ar 3,73 punktiem.
Padomes pārstāvji augstskolas padomes sadarbību ar augstskolas rektoru novērtēja ar 4,35 punktiem, sadarbību ar senātu ar 4,15 procentu punktiem, bet sadarbību ar studējošo pašpārvaldi ar 4,2 punktiem. Savukārt augstskolu vadība padomes sadarbību ar augstskolas rektoru novērtēja ar 3,60 punktiem, salīdzinoši kritiskāk ar 2,96 novērtēja augstskolas padomes sadarbību ar augstskolas senātu, kā arī ar 2,75 punktiem sadarbību ar studējošo pašvaldību. Turpretim studējošo pašpārvaldes vadītāji augstskolas padomes sadarbību ar rektoru novērtēja ar 3,87 punktiem, sadarbību ar senātu ar 3,6 punktiem, savukārt sadarbību ar pašpārvaldi ar 3,27 punktiem.
Padomes locekļi uzskata, ka padomēm ir ļoti būtiska loma augstskolas dzīvē (4,15 punkti), augstskolu vadība bija salīdzinoši kritiskāka un piešķīra tikai 2,84 punktus, savukārt studenti – 3,4 punktus. Ar 3,45 punktiem padomes pārstāvji novērtēja padomes atbalstu studentiem šajā akadēmiskajā gadā, augstskolu vadība piešķīra 2,38 punktus, savukārt studenti - 2,73 punktus. Sava darba efektivitāti padomes pārstāvji novērtēja ar 4,45 punktiem, augstskolu vadība padomju darba efektivitāti novērtēja ar 2,98 punktiem, savukārt studējošo pašpārvaldes piešķīra 3,87 punktus.
Respondentiem tika vaicāts, kā augstskolas padome sadarbojas ar augstskolas rektoru, lai sasniegtu augstskolas mērķus. Augstskolu padomju locekļi atzina, ka visbiežākā līdzdalības forma ir rektora dalība padomes sēdēs (9 respondentu atbildes), seši respondenti noradīja, ka notiek regulāras konsultācijas dialoga formātā, četri akcentēja, ka rektors sniedz ziņojumus padomei. Raksturojot sadarbības kvalitāti, seši aptaujas dalībnieki atzina, ka sadarbība ir pozitīva un konstruktīva, divi, ka sadarbība ir grūta, savukārt viens: ka vērojama pretestība.
Lielākā daļa augstskolu padomju pārstāvju norādīja, ka augstskolas padomes sadarbība ar augstskolas senātu ir konstruktīva (5 respondenti); 4 respondenti norādīja, ka sadarbība notiek dokumentu izstrādes līmenī, savukārt 3 respondenti, ka notiek aktīvs dialogs.
Vaicāti, kā augstskolas padome sadarbojas ar augstskolas studējošo pašpārvaldi, padomju pārstāvji atzina, ka regulāri tiekas ar pašpārvaldi vai pašpārvaldes vadību (7 atbildes); pieci padomes locekļi atzina, ka starp pašpārvaldi un padomi ir regulārs dialogs, četri, ka pašpārvalde piedalās atsevišķās padomes sēdēs. Trīs padomes pārstāvji atzina, ka sadarbība notiek ar citu institūciju starpniecību, savukārt divi, ka pašpārvalde sniedz ziņojumu padomei.
Kā divas biežākas sadarbības formas divu augstskolu padomju starpā tika minēta sadarbība priekšsēdētaju līmenī, kā arī konsultācijas un viedokļu apmaiņa starp padomes locekļiem. Četri padomes locekļi atzina, ka sadarbība notiek augstskolu konsolidācijas ietvaros, savukārt trīs, ka sadarbība notiek lielākoties atsevišķos jautājumos, divi, ka komunikācija notiek atsevišķu padomju locekļu starpā.
Visbiežāk augstskolu padomes locekļi ar citu augstskolu padomēm sadarbojas tieši padomes priekšsēdētāju līmenī (6 atbildes), tikpat liels respondentu skaits norādīja, ka notiek regulāras konsultācijas un viedokļu apmaiņa. Četri padomes locekļi atzina, ka sadarbība notiek augstskolu konsolidācijas ietvaros, trīs, ka sadarbība notiek atsevišķos jautājumos. Divi padomes locekļi atzina, ka komunikācija notiek atsevišķu padomju locekļu starpā, tāds pats respondentu skaits pauda, ka padomju pārstāvji tiekas kopējās sanāksmēs, viens, ka tiekas valsts prezidenta organizētās sanāksmēs.
Atbildot uz jautājumu, kādas izmaiņas normatīvajā regulējuma būtu nepieciešamas, lai turpmāk uzlabotu augstskolu iekšējo pārvaldību, padomes pārstāvji akcentēja dialoga nozīmi attiecībās starp universitātes vadību, ministriju un padomēm.
“Svarīgi, lai valdība, jo īpaši atbildīgā ministrija sadzird augstskolu, universitāšu un to padomju priekšlikumus, kādi šajā gadā ir bijuši gana daudz. Gan attiecībā uz finansējuma modeļa maiņu, gan reorganizāciju procesu,” pauž kāds padomes pārstāvis.
“Manuprāt, universitāšu ekspertīze potenciāls radīt sociālās un tehnoloģiskas inovācijas Latvijā netiek pietiekami novērtēts. Latvijas valstij vajadzētu vairāk atbalstīt sadarbību starp uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām, valsts iestādēm, pašvaldībām un universitātēm. Šo spēlētāju lielāka iesaiste varētu paaugstināt universitāšu zinātnisko sniegumu un stiprināt inovācijas ekonomikā,” akcentē kāds cits padomes loceklis.
Visi aptaujas respondenti kā galvenos globālos izaicinājumus norādīja tehnoloģiju attīstību, mākslīgā intelekta ienākšanu visās nozarēs, ģeopolitiskos satricinājumus, savukārt Latvijas līmenī – demogrāfiju. Vērtējot Izglītības attīstības pamatnostādnēs un Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs definētos mērķus, aptaujas dalībnieki kā būtiskākos norādīja augsti kvalificēta, kompetenta un uz izcilību orientēta akadēmiskā personāla sagatavošanu (84 respondenti), kā arī mūsdienīga, kvalitatīva un uz darba tirgū augsti novērtētu prasmju attīstīšanu orientēta izglītības piedāvājuma attīstīšanu (74 respondenti). Kā trešo būtiskāko mērķi respondenti norādīja: attīstīt pētniecības izcilību un starptautisko sadarbību (70 respondenti).
Aptaujā kopumā piedalījās 90 respondenti: 37 senāta locekļi, 18 padomes locekļi, 15 studējošo pašpārvaldes pārstāvji, 9 prorektori, 5 rektori, 4 senāta priekšsēdētāji, 2 padomes priekšsēdētāji.